SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
30. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 14 minūtes
7
7

Darba tiesisko attiecību regulējums, ja nepieciešams Covid-19 sertifikāts. Saeima šonedēļ

Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā
  • Grozījumi, kas noteiks darba tiesisko attiecību regulējumu gadījumos, kad darba pildīšanai nepieciešams sertifikāts, finiša taisnē. Plašāk >>
  • Noteiks kompensācijas piešķiršanas un izmaksas kārtību, ja Covid-19 vakcīnu izraisīto blakusparādību dēļ nodarīts vidējs vai smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai.  Plašāk >>
  • Līdz gada beigām tiks mainīta slimības pabalsta izmaksas kārtība vakcinētām un nevakcinētām personām  saslimšanas ar Covid-19 gadījumā.  Plašāk >>
  • No nākamā gada plānotas izmaiņas slimības lapu apmaksas kārtībā – darba devējam būs jāapmaksā par vienu darbnespējas dienu mazāk, jo valsts uzsāks slimības pabalstu izmaksu par vienu dienu ātrāk.  Plašāk >>
  • Noteiks kriminālatbildību par viltota vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos vai citai personai izsniegta sadarbspējīga sertifikāta izmantošanu.  Plašāk >>
  • Lai veicinātu dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatā elektroniskā veidā, plānots samazināt kancelejas nodevu.  Plašāk >>
  • No 2022. gada iecerēts grāmatām, preses un periodiskajiem izdevumiem piemērot PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā.  Plašāk >>
  • No nākamā gada plānots pakāpeniski palielināt ar nodokli neapliekamo ienākumu minimumu.  Plašāk >>
  • Galīgajam lasījumam virza likumprojektus, kas paredz aizliegt Georga lentīšu izmantošanu publiskos pasākumos.  Plašāk >>
  • Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz noteikt patērētāju tiesības neatbilstoša digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumā.  Plašāk >>

Darba attiecības, ja normatīvie akti nosaka Covid-19 sertifikāta nepieciešamību

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteiks darba tiesisko attiecību regulējumu gadījumos, kad darba pildīšanai nepieciešams sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu.

Izmaiņas paredz, ka darba devējam būs jānosaka darbinieku amati vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, un jāinformē par to darbinieki. Savukārt darbiniekiem būs pienākums informēt darba devēju par to, vai viņam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, un uzrādīt minēto sertifikātu darba devējam tā noteiktajā kārtībā.

Gadījumā, ja darbinieks nebūs ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, pastāvēs pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona neatbilst veicamajam darbam (amatam), paredz grozījumi.

Ja objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams pārcelt darbinieku (amatpersonu) citā piemērotā darbā (amatā) vai nodrošināt darba pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam būs tiesības līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas brīdim darbinieku atstādināt no darba uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, paredz izmaiņas.

Ja pēc šī laika darbinieks bez attaisnojoša objektīva iemesla nebūs ieguvis nepieciešamo sertifikātu, darba devējam būs tiesības nekavējoties izbeigt darba attiecības, izmaksājot darbiniekam atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas apmērā.

Likuma izmaiņas arī paredz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kompensācijas piešķiršanas un izmaksas kārtību, ja Covid-19 vakcīnu izraisīto blakusparādību dēļ nodarīts vidējs vai smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai.

Uz laiku tiks mainīta slimības pabalsta izmaksas kārtība vakcinētām un nevakcinētām personām  saslimšanas ar Covid-19 gadījumā

Covid-19 saslimšanas vai akūtas augšējo elpceļu infekcijas gadījumā personām ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu plānots piešķirt slimības pabalstu jau no pirmās darbnespējas dienas, paredz Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie un par steidzamiem atzītie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Plānots, ka tas attieksies arī uz personām, kas saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.

Saeimā konceptuāli atbalstītie grozījumi paredz, ka līdz 31. decembrim personām ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām no darbnespējas pirmās līdz trešajai dienai izsniegs darbnespējas lapu B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts.

Plašāk:

Darba devējam būs jāapmaksā par vienu darbnespējas dienu mazāk

Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos vēl vienus grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz izmaiņas slimības lapu apmaksas kārtībā, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu. Plānots, ka valsts slimības lapu apmaksās no desmitās darbinieka darbnespējas dienas.

Tas nozīmē, ka no nākamā gada darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu, ko apmaksā valsts.

Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 procenti no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai – ne mazāk kā 80 procenti, paredz grozījumi.

Likumprojekts iekļauts 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Ja darbiniekam pirmā darbnespējas diena būs iestājusies līdz šī gada 31. decembrim, slimības naudu par pārejošu darbnespēju darba devējs izmaksās tāpat kā līdz šim – līdz  desmitajai darbnespējas dienai, bet slimības pabalstu, sākot ar 11. slimības dienu, noteic likumprojekts.

Kriminālatbildība par viltota sertifikāta iegādāšanos un izmantošanu

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem paredzēts noteikt kriminālatbildību par viltota sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos. Tāpat iecerēts noteikt kriminālatbildību par citai personai izsniegta sadarbspējīga sertifikāta izmantošanu.

Likumprojekta anotācijā tā autori atsaucas uz plaši izskanējušo informāciju par vairākiem desmitiem kriminālprocesu saistībā ar vakcināciju pret Covid-19 apliecinošu dokumentu viltošanu, kā arī viltotu dokumentu izmantošanu, medicīnas darbinieku uzpirkšanas mēģinājumiem, kā arī svešu sertifikātu izmantošanu. Anotācijā uzsvērts, ka šāda rīcība apdraud sabiedrības veselību un, ņemot vērā tās kaitīgumu, būtu atzīstama par noziedzīgu.

Ar likuma izmaiņām iecerēts noteikt, ka par šādiem pārkāpumiem sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Vienlaikus paredzēts, ka no kriminālatbildības atbrīvojamas tās personas, kuras labprātīgi paziņojušas par viltota vakcinācijas, testēšanas, pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos.

Plašāk LV portāla publikācijā:

Dokumentu iesniegšana zemesgrāmatā elektroniski

Lai veicinātu dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatā elektroniskā veidā, Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Zemesgrāmatu likumā. Tie paredz, ka, iesniedzot nostiprinājuma lūgumu un tam nepieciešamos dokumentus elektroniski, kancelejas nodeva būs jāmaksā 90 procentu apmērā no likumā noteiktā. Likumprojekts iekļauts 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Kancelejas nodevas apmēru rosināts samazināt, ņemot vērā to, ka elektroniski iesniegta nostiprinājuma lūguma un tam pievienoto dokumentu gadījumā tiesai tie vairs nav jāpārveido elektroniskā formā, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.

Vienlaikus ar likuma grozījumiem kancelejas nodevas par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām zemesgrāmatu lietās paredzēts noapaļot līdz veselam skaitlim. Proti, tās noapaļot līdz pilniem eiro.

Samazinās PVN preses izdevumiem un grāmatām

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz grāmatām, preses un periodiskajiem izdevumiem piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi piecu procentu apmērā. Likumprojekts iekļauts 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Samazināto likmi paredzēts piemērot grāmatām un periodikas izdevumiem iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, proti, kas izdoti un pieejami fiziskā datu nesējā. Tā attieksies uz visām grāmatām, tostarp mācību literatūru, brošūrām, bukletiem, bilžu, zīmējamām un krāsojamām grāmatām bērniem, iespiestām notīm vai nošu rokrakstiem, kartēm un hidrogrāfiskām vai tamlīdzīgām shēmām, kā arī avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citu periodisko izdevumu piegādēm, ja izdevumi iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un to vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru. Samazināto likmi paredzēts piemērot arī šo izdevumu abonentmaksai.

Šobrīd šādu grāmatu un periodisko izdevumu piegādēm ir noteikta PVN samazinātā likme 12 procentu apmērā. Likme piecu procentu apmērā ļaus veicināt grāmatu un preses izdevumu pieejamību iedzīvotājiem, stabilizēs grāmatu un preses izdevumu skaitu, tirāžu un cenu pieejamību, tādējādi nodrošinot plašāku piekļuvi augstvērtīgai un uzticamai informācijai, teikts likumprojekta anotācijā.

PVN samazināto likmi nepiemēros izdevumu piegādēm tiešsaistes režīmā un lejupielādējot, paredz grozījumi.

Palielinās ar nodokli neapliekamo ienākumu minimumu

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. Likumprojekts iekļauts 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

2022. gadā paredzēts palielināt maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī neapliekamo minimumu pensionāriem.  No nākamā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums paredzēts 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī. Patlaban ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.

Grozījumi arī paredz kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022. gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp plānots atbrīvot no aplikšanas ar nodokli atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu.

Plašāk LV portāla apkopojumā:

Georga lentīšu aizliegums

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumu likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” un grozījumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz aizliegt publiskos izklaides un svētku pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos izmantot Georga lentes.

Pašlaik likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” paredz, ka sapulces, gājiena un piketa dalībniekam šo pasākumu laikā ir aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo tās republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un represīvo iestāžu formas tērpus, kā arī šā apģērba elementus, kuru kopums pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes. Tāpat aizliegts izmantot PSRS, bijušo tās republiku un nacistiskās Vācijas ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni.

Stiprinās patērētāju tiesību aizsardzību digitālajā vidē

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem plānots noteikt patērētāju tiesības neatbilstoša digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumā.

Grozījumi paredz ieviest jaunas prasības digitālā satura un digitālā pakalpojuma atbilstībai līguma noteikumiem, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādei, pareizai integrēšanai un modificēšanai, kā arī noteikumus par atteikuma tiesībām, iegādājoties šādu saturu vai pakalpojumu.

Likumprojekts precizē patērētāja prasījuma tiesības un termiņu, kā arī noteic tiesiskās aizsardzības līdzekļus digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstības vai piegādes neesamības gadījumā. Tostarp grozījumi paredz likumā nostiprināt patērētāja tiesības lūgt pārdevējam novērst digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstību.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, līdz 28. februārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU