FOTO: Freepik
Šajā LV portāla apkopojumā – par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
23. septembrī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kas paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt iztērēto naudu par biļetēm uz kultūras, izklaides vai sporta pasākumiem, ja epidemioloģisko drošības noteikumu dēļ viņi nav varējuši tos apmeklēt.
Likumprojekts paredz papildināt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu ar 73. pantu, kurā būtu noteikts, kādos gadījumos persona varēs pretendēt uz naudas atmaksu:
Situācijās, kad pasākums tiek atcelts vai pārcelts uz citu, tā norisei piemērotu, laiku un persona pamatotu iemeslu dēļ nevar apmeklēt pasākumu pārceltajā datumā, jau šobrīd ir iespējams piemērot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7. pantā noteikto tiesisko regulējumu.
Plašāk LV portāla skaidrojumā: Atcelts pasākums ārkārtējās situācijas laikā. Kā atgūt samaksāto naudu?
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu Latvijas Bankas likumu, kas regulēs valsts centrālās bankas darbību pēc tās apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
Likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc paredzētās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.
Jaunajā likumā noteikti Latvijas Bankas darbības principi, tostarp bankas uzdevumi, pārvaldes uzbūve un finanšu jautājumi, kā arī centrālās bankas loma makrouzraudzības politikas īstenošanā.
Tāpat jaunajā likumā noteikta Latvijas Bankas kompetence un nepieciešamie tiesiskie instrumenti finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanā un uzraudzībā, prasības bankas statistikas nodrošināšanā, kā arī paredzētas speciālas prasības bankas informācijas aizsardzībā.
Lai ieviestu vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kurā iedzīvotājs nekavējoties varētu uzzināt, kādi atvieglojumi viņam ir pieejami, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likumu.
Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu klāstu, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus, iepriekš akcentējuši likuma projekta autori Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Piemēram, patlaban ik gadu tiek izsniegtas ap 63 tūkstošiem invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzēs uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzēs izgatavot un izsniegt personām, iepriekš par likuma projekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē skaidrojuši likumprojekta autori.
Atvieglojuma saņēmējiem tiks nodrošināta iespēja portālā latvija.lv redzēt tiem pienākošos atvieglojumus un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, teikts anotācijā.
Saeima pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.
Likumi grozīti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot arī ar personas apliecību jeb eID karti.
Vēlētāju reģistra ieviešana nodrošinās tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt izmaiņas to ļaus izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā, vēlētāju reģistrā.
Lai stingrāk kontrolētu aizdomīgus pasta sūtījumus, it īpaši narkotisko vielu sūtījumus, kā arī paplašinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iespējas efektīvāk veikt šādu sūtījumu kontroli, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pasta likumā un ar to saistītos likumprojektus.
Izmaiņu mērķis ir paplašināt muitas iestādes tiesības attiecībā uz pārrobežu pasta sūtījumu pārbaudi, aizdomīgo pasta sūtījumu izņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu.
Ja pasta komersantam būs aizdomas par aizliegto vielu un priekšmetu sūtīšanu, tam būs jāinformē ne tikai Valsts policija, bet arī VID. Ja muitas amatpersona, kura veic pārrobežu pasta sūtījumu pārbaudi, konstatēs aizdomīgu pasta sūtījumu, tai būs jāinformē pasta komersants par nepieciešamību apturēt tā nosūtīšanu adresātam. Pasta komersantam būs jāaptur šāda sūtījuma nosūtīšana adresātam un tūlītēji tas jānodod muitas amatpersonai, nosaka likuma grozījumi.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī saistītos grozījumus VID likumā un grozījumu Muitas likumā, lai paplašinātu nodokļu administrācijas un muitas iestāžu kompetenci aizdomīgu pārrobežu pasta sūtījumu pārbaudē, izņemšanā, glabāšanā un iznīcināšanā.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz ieviest iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noturēt arī elektroniski.
Paredzēts, ka dzīvokļu īpašnieki mājas kopsapulcē varēs piedalīties arī attālināti. Sapulces varēs organizēt arī daļēji attālināti. Elektronisko funkcionalitāti plānots nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Patlaban kopsapulču norise noteikta tikai klātienē.
Iespēja dzīvokļu īpašniekiem uz sapulci sanākt attālināti ļaus ātrāk un efektīvāk pieņemt lēmumus par mājas iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem, kā arī sapulcē ļaus piedalīties tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dalība dažādu iemeslu, piemēram, kustību traucējumu, dēļ varētu būt apgrūtināta, teikts grozījumu anotācijā.
Izmantojot elektronisko vidi, dzīvokļu īpašniekiem plānots nodrošināt iespēju par klātienes sapulces darba kārtības jautājumiem nobalsot iepriekš, ja kādu iemeslu dēļ noteiktajā datumā sapulcē nebūs iespējams piedalīties.
Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts radīt vienotu regulējumu šobrīd dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Likumprojekts paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.
Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā. Plānots, ka puses varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Tāpat likumprojekts paredz noteikt trīs gadu noilgumu pušu prasījumiem.
Darbam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodoti grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kas paredz arī nākamajā gadā pašnodarbinātajām personām noteikt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību. Likumprojekts arī paredz, ka tie pašnodarbinātie, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un būs iesnieguši VID pašnodarbinātā ziņojumu par 2021. gada III ceturksni, un deklarējuši 10 % pensiju apdrošināšanas iemaksas, mēneša laikā no likuma stāšanās spēkā varēs precizēt pašnodarbinātā ziņojumu.