SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. septembrī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
4
4

Likumprojekts dzīvnieku audzēšanas aizliegumam kažokādu ieguvei. Saeima šonedēļ

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Šajā LV portāla apkopojumā – par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā
  • Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodots likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas paredz aizliegt dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei. Plašāk >>
  • Sāk skatīt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz iespēju atgūt iztērēto naudu par biļetēm uz pasākumiem, kurus personas nevar apmeklēt, ja nav Covid-19 sertifikāta. Plašāk >>
  • Galīgajā lasījumā apstiprināti grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju (HES) hidrotehnisko būvju drošumu”, kuros paredzēts uzlabot šādu būvju uzraudzību un kontroli. Plašāk >>
  • Pirmajā lasījumā atbalsta grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ar kuriem iecerēts piešķirt tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, kuras Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju. Plašāk >>
  • Lai uzlabotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, iecerēts, ka turpmāk mājdzīvnieku pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem. Plašāk >>
  • Iecerēts paplašināt policijas tiesības pieņemt lēmumu par personas, kas rada vardarbības draudus, nošķiršanu bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma. Plašāk >>
  • Noslēgts darbs pie Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likuma, kas paredz ieviest vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu. Plašāk >>
  • Plānots liegt bijušajiem Saeimas un Augstākās padomes deputātiem, kam noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, apmeklēt Saeimas ēkas. Plašāk >>
  • Konceptuāli atbalstīti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz ieviest iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noturēt arī elektroniskajā vidē. Plašāk >>

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodots likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas paredz aizliegt dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei no 2026. gada 1. janvāra.

“Dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai,” likumprojekta anotācijā uzsver tā iesniedzēji, 13. Saeimas deputāti, – Krista Baumane, Linda Medne, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Atis Lejiņš, Ilmārs Dūrītis, Regīna Ločmele, Edgars Tavars, Ramona Petraviča, Inguna Rībena, Evija Papule un Valērijs Agešins.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām. Tā autori atsaucas uz Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulu, kurā teikts: “Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.”

SKDS 2021. gada jūnijā veiktā socioloģiskā aptauja liecina, ka 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei.

Vērtēs tiesības atgūt naudu par biļetēm uz pasākumiem, kurus nevar apmeklēt epidemioloģisko drošības prasību dēļ

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēmusi virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kas paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt iztērēto naudu par biļetēm uz kultūras, izklaides vai sporta pasākumiem, ja epidemioloģisko drošības noteikumu dēļ nav varējuši tos apmeklēt.

Likumprojekts paredz papildināt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu ar 73. pantu, kurā būtu noteikts, kādos gadījumos persona varēs pretendēt uz naudas atmaksu:

  • ja kultūras, izklaides vai sporta pasākums tika izziņots un izlikts pārdošanā līdz 2021. gada 15. jūnijam un pasākuma rīkotājs ir mainījis pasākuma norises nosacījumus, nosakot tādas epidemioloģiskās drošības prasības, kas liedz apmeklēt pasākumu personām, kurām nav sadarbspējīga vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta (Covid-19 sertifikāts), pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma atmaksā patērētājam nesaņemtā pakalpojuma biļetes cenu līdz 2021. gada 31. oktobrim;
  • ja kultūras, izklaides vai sporta pasākums izziņots un izlikts pārdošanā pēc 2021. gada 15. jūnija un paredzēts arī personām ar testēšanas sertifikātu, bet personai 48 stundas pirms pasākuma vai pasākuma norises dienā veiktā Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvs, pakalpojuma sniedzējs pēc pieprasījuma atmaksā nesaņemtā pakalpojuma biļetes cenu 30 dienu laikā pēc pasākuma norises.

Situācijās, kad pasākums tiek atcelts vai pārcelts uz citu tā norisei piemērotu laiku un persona pamatotu iemeslu dēļ nevar apmeklēt pasākumu pārceltajā datumā, jau šobrīd ir iespējams piemērot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7. pantā noteikto tiesisko regulējumu.

Plašāk LV portāla skaidrojumā: Atcelts pasākums ārkārtējās situācijas laikā. Kā atgūt samaksāto naudu?

Stiprina HES drošību

Saeima galīgajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus likumā “Par hidroelektrostaciju (HES) hidrotehnisko būvju drošumu”.

Izmaiņas paredz uzlabot šādu būvju uzraudzību un kontroli, kā arī pilnveidot dokumentu iesniegšanas kārtību.

Grozījumos paredzēts, ka atkarībā no HES hidrotehniskās būves drošuma klases dokumentu iesniegšanu šādām būvēm uzraudzīs un kontrolēs Būvniecības valsts kontroles birojs vai attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas HES. Patlaban to dara Ekonomikas ministrija. Grozījumi nepieciešami, lai veicinātu dokumentu kvalitatīvu izvērtēšanu, anotācijā akcentējuši likumprojekta autori.

Paredzēts noteikt, ka B un C klases būvju drošuma uzraudzības funkciju nodos attiecīgajai pašvaldībai. Savukārt Būvniecības kontroles birojs uzraudzīs drošumu A klases būvēm – Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES –, kas vienlaikus atrodas vairāku pašvaldību teritoriju robežās un kam ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā Baltijas reģionā.

Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušajiem ar termiņuzturēšanās atļauju

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ar kuriem iecerēts piešķirt tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, kuras Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju.

Tāpat plānots, ka šādas tiesības būs vardarbībā cietušajiem trešās valsts valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kuriem nav likumīga pamata uzturēties Latvijā un kuri ir aizturēti (līdz izraidīšanas vai izceļošanas brīdim), vai kuriem ir piemērots aizturēšanai alternatīvs līdzeklis. Izmaiņas likumā paredzēts attiecināt arī uz tiem ārzemniekiem, kuru atgriešanas lēmums ir apturēts vai kuriem ir noteikts laika posms brīvprātīgai izceļošanai.

Kā likumprojekta anotācijā norāda tā autori no Labklājības ministrijas, ārkārtējā situācijā konstatēts, ka var izveidoties situācija, kurā noteiktas personu grupas, kurām nav iespēju pašām finansēt pakalpojumus, nevar saņemt valsts atbalstu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

Ar likuma grozījumiem plānots arī paredzēt iespēju pašvaldībām piešķirt sociālos pakalpojumus tām personām, kurām objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas. 

Mājdzīvnieku reģistrācija tikai pie veterinārārstiem

Lai uzlabotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, iecerēts, ka turpmāk mājdzīvniekus pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem. To paredz Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Veterinārmedicīnas likumā.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka praktizējošs veterinārārsts veiks ne tikai šo dzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu, bet arī to pirmreizējo reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.

Savukārt pašvaldībai normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku noteikto reģistrācijas kārtību būs jānodrošina suņa apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzība un kontrole saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, paredzēts likuma grozījumos.

Patlaban mājdzīvnieku sākotnēji var reģistrēt ne tikai pie veterinārārsta, bet arī vietējā pašvaldībā, Lauksaimniecības datu centrā, izmantojot portālu www.latvija.lv vai centra tīmekļvietnē pieejamo e-pakalpojumu. Tā kā dzīvnieka īpašnieks var izvēlēties, kā reģistrēt savu dzīvnieku, tad nereti dzīvnieks nemaz netiek piereģistrēts, teikts likumprojekta anotācijā.

Paplašinās policijas tiesības pieņemt lēmumu par personas, kas rada vardarbības draudus, nošķiršanu

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par policiju”.

Ar tiem plānots noteikt, ka policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par personas, kas rada draudus, nošķiršanu no aizsargājamās personas.

Izmaiņas likumā attieksies uz tiem gadījumiem, kad pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai.

Šobrīd policijas darbinieks var pieņemt lēmumu par nošķiršanu tikai uz aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma pamata. 

Veidos vienotu informācijas sistēmu par atvieglojumiem iedzīvotājiem

Lai ieviestu vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kur iedzīvotājs nekavējoties uzzinātu, kādi atvieglojumi viņam ir pieejami, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pabeidza darbu pie Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likuma projekta.

Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus, iepriekš akcentējuši likumprojekta autori no Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

Piemēram, patlaban ik gadu tiek izsniegtas ap 63 tūkstošiem invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzētu uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzētu izgatavot un izsniegt personām, iepriekš komisijas sēdē skaidrojuši likumprojekta autori.

Bijušie deputāti, pret kuriem vērstas starptautiskas sankcijas, nevarēs apmeklēt Saeimu

Saeimas Juridiskā komisija pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektus – “Grozījums Saeimas kārtības rullī” un “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” –, ar kuriem plānots liegt bijušajiem Saeimas un Augstākās padomes deputātiem, kam noteiktas starptautiskas vai nacionālas sankcijas, apmeklēt Saeimas ēkas, būt klāt parlamenta sēdēs un piedalīties tā rīkotajos pasākumos.

Plānots, ka liegums attieksies arī uz tiem bijušajiem Saeimas un Augstākās padomes deputātiem, kuriem piemērotas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Likuma grozījumi iecerēti, lai mazinātu šo personu ietekmi uz likumdevēja varu, norāda likumprojekta autori.

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces arī elektroniskajā vidē

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz ieviest iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noturēt arī elektroniskajā vidē. 

Paredzēts, ka dzīvokļu īpašnieki mājas kopsapulcē varēs piedalīties arī attālināti vai arī sapulces varēs organizēt daļēji attālināti. Elektronisko funkcionalitāti plānots nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Patlaban kopsapulču norise noteikta tikai klātienē. 

Iespēja dzīvokļu īpašniekiem uz sapulci sanākt attālināti ļaus ātrāk un efektīvāk pieņemt lēmumus par mājas iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem, kā arī sapulcē ļaus piedalīties tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dalība dažādu iemeslu dēļ, piemēram, kustību traucējumu dēļ varētu būt apgrūtināta, teikts grozījumu anotācijā. 

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU