Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Šajā LV portāla apkopojumā – par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem šonedēļ.
Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Grozījumi paredz tām personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzināt apdrošināšanas stāžam.
Ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām: dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts.
Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ un lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, likums paredz pabalstu periodus pielīdzināt tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, teikts likumprojekta anotācijā.
Savukārt personas, kuras nav sociāli apdrošinātas, proti, bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta saņēmējus, pielīdzinās bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, un šo pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas periodam pensiju apdrošināšanai.
|
Plašāk: |
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz nodrošināt iespēju studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm saņemt atbalstu – sociālo stipendiju –, ko piešķirs no valsts budžeta līdzekļiem jau ar 2021. gada 1. septembri.
Tiesības uz sociālo stipendiju paredzētas studējošajiem līdz 25 gadu vecumam, kas studē Latvijā pilna laika studijās klātienē pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā, bakalaura studiju programmā vai profesionālajā studiju programmā. Lai saņemtu stipendiju, studējošajam būs jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.
|
Plašāk: |
Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Latviešu vēsturisko zemju likumu. Tas paredz radīt nepieciešamos priekšnoteikumus iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai.
Likuma izstrādi paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Likumprojektu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Egils Levits.
Likuma preambulā iekļauti latviešu nācijas veidošanās vēsturiskie aspekti un uzsvērts, ka latvietības daudzveidība, kultūrtelpas un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir nācijas kopējā bagātība.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Likumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kā arī ar to saistītos likumu grozījumus.
Likums izstrādāts tiem, kuri šobrīd piedzīvo finansiālas grūtības un vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, kam iestājies izpildes pienākums. Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, bet nepārsniedz 5000 eiro.
Saeima pieņēma arī Civilprocesa likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts nodrošināt fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas izskatīšanu tiesā un zvērinātu notāru darbību uzraudzību. Tāpat trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Notariāta likumā.
|
Plašāk:
|
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā izmaksāt arī izdienas pensijas saņēmējiem ar invaliditāti, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.
Pabalstu saņems personas, kurām attiecīgais statuss bija laika periodā no šī gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, proti, 7. aprīlim.
Izdienas pensionāriem ar invaliditāti, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, vienreizējo pabalstu izmaksās iestādes, kuru rīcībā ir informācija par šīm personām, – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Aizsardzības ministrija, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs.
Pabalstu izmaksās mēneša laikā no dienas, kad tiks pieņemts lēmums par izdienas pensijas piešķiršanu, un to piegādās saņēmēja dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitīs uz personas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest vienotu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu.
Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.
Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā.
Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa.
|
Plašāk: |
Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Likumprojektā paredzēti gadījumi, kuros Valsts probācijas dienesta amatpersona varēs lemt par elektroniskās uzraudzības pastiprināšanu nosacīti atbrīvotajam. Iecerēts, ka tad, ja notiesātais būs saņēmis brīdinājumu par elektroniskās uzraudzības grafika neievērošanu, pārvietošanos, kas ar dienestu saskaņotajam neatbilst maršrutam, un citos gadījumos plānots paredzēt iespēju uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj papildus noteikt notiesātā atrašanās vietu. Savukārt, ja notiesātais būs saņēmis brīdinājumu par alkohola lietošanu elektroniskās uzraudzības laikā, tam varēs uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj attālināti kontrolēt iespējamu alkohola lietošanu.
Savukārt notiesātajam, kuram piemērots kriminālsods – sabiedriskais darbs –, lai nodrošinātu soda izpildi un mazinātu ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, plānots noteikt pienākumu pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas. Tāpat plānots veikt citus ar sabiedriskā darba izpildes kārtību saistītus precizējumus.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Bāriņtiesu likumā, kas nepieciešami, lai veicinātu kvalitatīvu un savlaicīgu bērnu interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu.
Ar grozījumiem bāriņtiesu nodod Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcionālajā pārraudzībā. Inspekcija nodrošinās tiesiskumu gadījumos, kad ir konstatēts būtisks bērnu tiesību apdraudējums, kā arī gadījumos, kad pastāv bažas par būtisku bērna interešu aizskārumu. Proti, lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu, lietās par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu, kā arī lietās par bērna ārpusģimenes aprūpi.
Paredzēts, ka jaunā kārtība nodrošinās ne tikai pietiekamu aizbildnības un aizgādnības iestāžu darbības uzraudzību, bet arī kvalitatīvu un savlaicīgu bērnu interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu, teikts likumprojekta anotācijā.
Ar izmaiņām likumā mainīts arī bāriņtiesu darbinieku juridiskais statuss. Līdz šim bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas locekļi bija pašvaldības domes vēlētas amatpersonas, taču turpmāk bāriņtiesu darbiniekus nodarbinās uz darba līguma pamata, ieviešot amata konkursu un nodrošinot pilnas slodzes darbu. Tas nepieciešams, lai novērstu pašvaldības iespējamo ietekmi uz bāriņtiesu lēmumu pieņemšanas procesu.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Tie paredz, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu varēs piešķirt arī ar Saeimas lēmumu.
Likumā noteikts, ka Saeima par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem varēs atzīt arī Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus, kuri laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam veikuši darbības, kas vērstas uz 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu, bet kuriem šādu statusu iepriekš nevarēja piešķirt likumā jau noteiktajā kārtībā.
Iesniegumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu varēs iesniegt pati persona, kā arī – ar personas rakstveida piekrišanu – nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošā biedrība, pašvaldība vai Saeimas deputāts. Iesniegumus izvērtēs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, kas varēs sagatavot izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas nosaka vairākas jaunas atceres dienas:
Iecerēts noteikt arī jaunu atzīmējamo dienu – Valsts valodas dienu.
Par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu plānots noteikt 2. martu, kad 1945. gadā Viļakas (bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
17. martu rosināts noteikt par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, jo šajā dienā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944. gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana. Šajā datumā iecerēts aicināt godināt un atcerēties visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Savukārt 21. novembrī ikviens aicināts atminēties 2013. gada 21. novembrī notikušo traģēdiju, kad, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Atceres diena būtu piemiņas un cieņas apliecinājums visiem traģēdijas upuriem un atgādinātu sabiedrības kopējo atbildību, lai nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
15. oktobri rosināts noteikt par Valsts valodas dienu, jo 1998. gada 15. oktobrī Saeima Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Atzīmējot Valsts valodas dienu, tiktu uzsvērta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālā nozīme saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un valstiskuma pastāvēšanā, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest ārzemnieka personas apliecību jeb eID karti.
Iespēja saņemt eID karti ļaus ārzemniekam izmantot publiskās pārvaldes e-pakalpojumus, lietot e-adresi, elektroniski identificēties un parakstīt dokumentus, tādējādi kopumā lietot plašu valsts sniegto pakalpojumu klāstu, sniedzot savus pakalpojumus Latvijā, anotācijā norādījuši grozījumu autori.
Ārzemnieka personas apliecību izsniegs Fizisko personu reģistrā iekļautam ārzemniekam, un to varēs saņemt arī patvēruma meklētājs.
Ārvalstnieka eID nebūs kā obligāts personu apliecinošs dokuments. Par apliecības izsniegšanu paredzēta valsts nodeva 80 eiro apmērā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prognozē katru gadu izsniegt ap diviem tūkstošiem eID karšu, norādīts likumprojekta anotācijā. Personas apliecība nebūs derīga kā ceļošanas dokuments.
Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie paredz atvieglot kārtību, kādā iesniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī izveidot kopīgu klientu izpētes rīku.
Līdz šim normatīvais regulējums uzlika pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē.
Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu “goAML”, kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā.
Tāpat ar likuma izmaiņām ieviests regulējums kopīga klientu izpētes rīka izveidei. Tas nepieciešams, lai veicinātu dalīšanos ar klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Saeima konceptuāli atbalstīja izmaiņas Ostu likumā, kas paredz mainīt lielo ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām – izvēlēties savu pārvaldības formu.
Grozījumi paredz noteikt, ka visām lielajām ostām būs sava kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) piederēs valstij. Tāpat akcijas varēs piederēt arī pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāldaļu.
Plānots, ka kapitālsabiedrības akciju turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kapitāldaļas nebūs atsavināmas vai ieķīlājamas. Valsts akcijas paredzētas šādās proporcijās: 40% būs Satiksmes ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei transporta un sakaru nozarē, tostarp ostu sektorā, 20% – Finanšu ministrijai, 20% – Ekonomikas ministrijai, 20% – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Plānots, ka deviņu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās valstij un pašvaldībai būs jāvienojas par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”.
Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Komerclikumā, kas paredz no šī gada 1. augusta komercreģistra ierakstus un dokumentus izsludināt Uzņēmumu reģistra (UR) tīmekļvietnē.
Izmaiņas paredz, ka komercreģistra ierakstus izsludinās, UR nodrošinot to publisku pieejamību tiešsaistē. Tāpat izsludinās reģistrācijas lietai pievienotos dokumentus. Ieraksts būs uzskatāms par izsludinātu nākamajā dienā pēc tā izdarīšanas. Dokumenti būs uzskatāmi par izsludinātiem nākamajā dienā pēc dokumentu pievienošanas reģistrācijas lietai.
Patlaban likums noteic, ka komercreģistra ierakstus izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, vienlaikus tos publicējot elektroniski.
Lai iedzīvotājiem būtu iespēja pilnvērtīgi apliecināt savu identitāti digitālajā vidē un plašāk saņemt arī privātos pakalpojumus, Saeima otrdien, 15. jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.
Paredzēts, ka izmaiņas attieksies uz privāto pakalpojumu saņemšanu, jo patlaban likums regulē galvenokārt e-identifikāciju valsts pakalpojumu saņemšanai.
Grozījumi paredz likumā noteikt nacionālā elektroniskās identifikācijas līdzekļa jēdzienu un tā izmantošanu gan publiskā, gan privātā sektora sniegtajos elektroniskajos pakalpojumos.
Lai ieviestu vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kurā iedzīvotāji varētu nekavējoties uzzināt, kādi atvieglojumi viņiem ir pieejami, Saeima otrdien, 15. jūnijā, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likuma projektu.
Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus, iepriekš norādījuši likumprojekta autori no Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM).
Patlaban ik gadu tiek izsniegts ap 63 tūkstošiem invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzētu uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzētu izgatavot un izsniegt personām, iepriekš informējusi VARAM.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī par steidzamiem atzītos grozījumus Sporta likumā, kas paredz papildināt regulējumu antidopinga jomā un pārņemt Pasaules Antidopinga kodeksā noteiktās prasības.
Ar grozījumiem paredzēts likumā nostiprināt Latvijas Antidopinga biroja kompetenci sagatavot un apstiprināt ne vien ikgadējo dopinga kontroļu analīžu plānu un ikgadējo pārbaudāmo sportistu reģistru, bet arī citus pārbaudāmo sportistu nacionālos reģistrus, tostarp iekļaujot prasības attiecībā uz informāciju par sportistu atrašanās vietu.
Tāpat plānots precizēt Latvijas Antidopinga biroja tiesības gadījumos, kad konstatēts antidopinga noteikumu pārkāpums. Šobrīd birojs ir tiesīgs noteikt sportistam pagaidu aizliegumu piedalīties sporta sacensībās, un aizliegums neattiecas uz citām darbībām sporta jomā, piemēram, treniņu vadīšanu vai dalību sporta pasākumos.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, tostarp ieceri ārzemniekam, kurš Latvijā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, nodrošināt tiesības uz nodarbinātību, ja lēmums par statusa piešķiršanu nav pieņemts trīs mēnešu laikā.
Tāpat atbalstītas izmaiņas, kas saistītas ar pārsūdzības kārtību lēmumiem par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kam ieceļošana Latvijā aizliegta. Grozījumi paredz, ka iekšlietu ministra lēmuma pārsūdzību turpmāk īstenos nevis Ģenerālprokuratūra, bet gan tiesa. Paredzēts, ka lēmumā par ārzemnieka iekļaušanu attiecīgo personu sarakstā jānorāda tā pamatojums, ciktāl šāda pamatojuma norādīšana ir samērīga.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus nodokļu un nodevu likumā. Tie paredz, ka no nākamā gada iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos nodokļu maksātāji varēs iesniegt tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
Plānots, ka jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija no 2022. gada būs jāiesniedz tikai elektroniski.
Lai persona varētu lietot EDS, tai būs jāreģistrējas kā elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam. To varēs izdarīt tiešsaistē, autentificējoties ar internetbanku, elektronisko identifikācijas karti vai drošu elektronisko parakstu. Tāpat par EDS lietotāju varēs kļūt, personīgi iesniedzot rakstisku iesniegumu VID un apliecinot savu identitāti. VID iesniedzēju reģistrēs kā EDS lietotāju un tam piešķirs lietotājvārdu un paroli.
