Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saeima drīzumā trešajā lasījumā skatīs likuma projektu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Jaunais regulējums attieksies uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, bet nepārsniedz 5000 eiro.
Freepik
Šonedēļ Saeimā galvenā uzmanība tika veltīta izmaiņām valdības sastāvā, kā arī turpmākā rīcība pēc Satversmes tiesas sprieduma, ar kuru Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam tika atzīta par neatbilstošu Satversmei. Tikmēr Juridiskajā komisijā trešajam lasījumam atbalstīja jauna likuma projektu fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām. Šajā LV portāla apkopojumā – par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem šonedēļ.
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 1. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kā arī ar to saistītos likumu grozījumus.
Jaunā regulējuma mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu, nosakot principus un procedūras atbrīvošanai no parādsaistībām, kuras radušās no patērētāja kreditēšanas un kurām iestājies izpildes pienākums. Plānots, ka tādējādi tiks veicināta personas līdzdalība ekonomiskajā vidē.
Pašlaik personām, kuras nespēj segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā kolektīvā procedūra ir fiziskās personas maksātnespējas process. Taču, lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 eiro, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, ir jāsamaksā valsts nodeva, kā arī jāveic fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksa. Valstī ir ievērojams skaits tādu fizisko personu, kurām nav pietiekamu līdzekļu, lai tās pašu spēkiem segtu parādsaistības, likuma projekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.
Jaunais regulējums attieksies uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, bet nepārsniedz 5000 eiro.
Ar jauno likuma projektu paredzēta aktīva personas rīcība visa procesa laikā. Personai būs jāsagatavo pieteikums par atbrīvošanu no parādsaistībām un jāiesniedz tas zvērinātam notāram; jāatturas no darbībām, kas pasliktina personas situāciju; pieteikuma izskatīšanas laikā jāapgūst finanšu pratības kursi, kurus nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī jāatbild uz zvērināta notāra lūgumiem, teikts likuma projekta anotācijā.
Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja arī grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas izskatīšanu tiesā un zvērinātu notāru darbību uzraudzību. Tāpat trešajā lasījumā komisijā atbalstīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Notariāta likumā.
Plānots, ka jaunais likums un saistītie likuma grozījumi stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.
Saeima Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodeva grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz, ka studējošajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem līdz 25 gadu vecumam (ieskaitot), kuri studē pilna laika klātienē valsts budžeta finansētajās studiju vietās vai par maksu, ja studējošais ir no ģimenes, kas atbilst daudzbērnu ģimenes statusam saskaņā ar normatīvo regulējumu par Latvijas Goda ģimenes apliecības programmu, vai ir no ģimenes, kurā vismaz vienam no studējošā vecākiem ir trīs bērni vai vairāk un studējošajam un vecākam nav uzturlīdzekļu parādu, ir tiesības pretendēt uz stipendiju sociālajam atbalstam.
Sociālo stipendiju piešķirs no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot studējošā ienākumus, sekmes un citus kritērijus, ko būs jānosaka Ministru kabinetam.
Tāpat deputāti lēma Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz paplašināt mērķa grupu, kurai ir tiesības saņemt vienreizējo pabalstu 200 eiro apmērā. Atbilstoši grozījumiem to varēs saņemt arī Latvijā piešķirtās izdienas pensijas saņēmēji, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte.
Saeima otrdien, 1. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas noteic Varakļānu kā atsevišķa novada izveidi.
Varakļānu novadā iekļauta Varakļānu pilsēta, Varakļānu pagasts un Murmastienes pagasts. Par novada administratīvo centru noteikti Varakļāni. Likums noteic, ka Varakļānu novada pašvaldība līdz šī gada 1. oktobrim organizē publisko apspriešanu par novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem.
Likums grozīts, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, kurā tiesa atzinusi, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Iepriekš Varakļānu pilsētu, Varakļānu pagastu un Murmastienes pagastu bija plānots pievienot Rēzeknes novadam.
Saeima otrdien pieņēma arī Varakļānu novada un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likumu, kurš paredz pašvaldību vēlēšanas šajos novados pārcelt uz šīgada 11. septembri. Plānots, ka jaunievēlētā Varakļānu novada dome un Rēzeknes novada dome uz pirmo sēdi sanāks šī gada 1. oktobrī. Šo domju pilnvaras izbeigsies ar brīdi, kad uz pirmo sēdi sanāks 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā attiecīgā novada dome. Likumā noteikts, ka pašvaldību vēlēšanas Madonas novadā notiks šī gada 5. jūnijā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz no šī gada 1. augusta komercreģistra ierakstus un dokumentus izsludināt Uzņēmumu reģistra (UR) tīmekļvietnē.
Izmaiņas paredz, ka komercreģistra ierakstus izsludinās, UR nodrošinot to publisku pieejamību tiešsaistē. Tāpat izsludinās reģistrācijas lietai pievienotos dokumentus. Ieraksts būs uzskatāms par izsludinātu nākamajā dienā pēc tā izdarīšanas. Dokumenti būs uzskatāmi par izsludinātiem nākamajā dienā pēc dokumentu pievienošanas reģistrācijas lietai.
Patlaban likums noteic, ka komercreģistra ierakstus izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, vienlaikus tos publicējot elektroniski.
Līdz ar izmaiņām ietaupīsies uzņēmēju laiks un resursi: vairs nebūs jāvēršas UR klātienē, informāciju un konkrētos dokumentus varēs iesniegt elektroniski. Vienlaikus uzlabosies komercdarbības vides drošība, jo reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā iegūtā informācija būs aktuāla – būs novērsts risks par neaktuālas izziņas un novecojušas informācijas iesniegšanu vai uzrādīšanu, teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpat izmaiņas paredz atteikties no nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišanas un paredzēt valdes apliecinājumu, ka sabiedrībai ir tiesības reģistrēt juridisko adresi konkrētajā adresē. Patlaban bez nekustamā īpašuma īpašnieka speciālas atļaujas uzņēmuma juridiskās adreses reģistrācija nav atļauta. Kā liecina prakse un Tieslietu ministrijas apkopotā informācija, pašreizējais regulējums šajā jautājumā ir neefektīvs.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Tostarp paredzēts pilnveidot nosacīti pirms termiņa atbrīvoto, ar probācijas uzraudzību notiesāto un nosacīti notiesāto uzraudzību un piespiedu darba izpildes kārtību.
Likumprojektā paredzēti gadījumi, kuros Valsts probācijas dienesta amatpersona varēs lemt par elektroniskās uzraudzības pastiprināšanu nosacīti atbrīvotajam. Iecerēts, ka gadījumā, ja notiesātais būs saņēmis brīdinājumu par elektroniskās uzraudzības grafika neievērošanu, pārvietošanos, kas ar dienestu saskaņotajam neatbilst maršrutam, un citos gadījumos plānots paredzēt iespēju uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj papildus noteikt notiesātā atrašanās vietu. Savukārt, ja notiesātais būs saņēmis brīdinājumu par alkohola lietošanu elektroniskās uzraudzības laikā, tam varēs uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj attālināti kontrolēt iespējamu alkohola lietošanu.
Savukārt notiesātajam, kuram piemērots kriminālsods – sabiedriskais darbs –, lai nodrošinātu soda izpildi un mazinātu ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, plānots noteikt pienākumu pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas. Tāpat plānots veikt citus ar sabiedriskā darba izpildes kārtību saistītus precizējumus.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie nepieciešami, lai atvieglotu kārtību, kādā iesniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī paredzētu kopīga klientu izpētes rīka izveidi.
Šobrīd normatīvais regulējums uzliek pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā iecerēts, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē. Vienoto kanālu ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem plānots ieviest no 2021. gada 1. jūnija, norādīts likumprojekta anotācijā.
Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu goAML, kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā.
Tāpat likumprojekts paredz ieviest regulējumu kopīga klientu izpētes rīka izveidei. Tas nepieciešams, lai veicinātu dalīšanos ar klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
