SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
14. maijā, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes

Pilnveidos sociālo uzņēmumu darbības regulējumu. Saeima šonedēļ

Ar grozījumiem iecerēts likumā nostiprināt sociālā uzņēmuma galveno mērķi – sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem šonedēļ.

īsumā
  • Ar grozījumiem Sociālā uzņēmuma likumā iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes.
  • Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz atlaist Dundagas novada domi un iecelt pagaidu administrāciju, kura darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā Talsu novada dome.
  • Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja ieceri vēlētājiem Saeimas vēlēšanās piedalīties, izmantojot arī personas apliecību jeb eID karti. Nepieciešams veikt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un Vēlētāju reģistra likumā.
  • Ar mērķi nodrošināt valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā trešajam lasījumam Saeimā virza grozījumus Nacionālās drošības likumā, Mobilizācijas likumā un likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”.
  • Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija galīgajam lasījumam atbalstīja Segto obligāciju likuma projektu, kas turpmāk noteiks regulējumu segto obligāciju jomā.

Saeima 14. maijā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes.

Ar grozījumiem paredzēts likumā nostiprināt sociālā uzņēmuma galveno mērķi – sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu.

Sociālajiem uzņēmumiem ir paredzēts papildu atbalsts, taču nav pieļaujams, ka to saņem tādi uzņēmumi, kas savā darbībā ietver atsevišķus sociālos elementus, lai sasniegtu ar sociālo uzņēmējdarbību nesaistītus mērķus, vai to darbība liecina par negodprātīgu rīcību ar nolūku saņemt sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu, pauž likumprojekta autori.

Likumprojekts paredz precizēt sociālā uzņēmuma jēdzienu, nosakot, ka “sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic labvēlīgu un nozīmīgu saimniecisko darbību, kas rada sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes, izglītības pakalpojumu sniegšana, specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana).

Likumprojekts paredz sagatavot vadlīnijas sociālās ietekmes izvērtēšanai, kā arī deleģēt Ministru kabinetu noteikt prasības algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs u. tml.). Likumprojektā iekļauti papildu kritēriji sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai un citas izmaiņas.

“Šie likuma grozījumi ir nepieciešami, lai rūpīgāk varētu izvērtēt uzņēmumus, kas piesakās sociālā uzņēmuma statusam, un paredzētais atbalsts tiktu piešķirts tikai tiem uzņēmumiem, kuri tiešām godprātīgi vēlas radīt labvēlīgu sociālu ietekmi,” akcentējis Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Atlaiž Dundagas domi

14. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz atlaist Dundagas novada domi un iecelt pagaidu administrāciju.

Saeima ar likumu ir atlaidusi Dundagas novada domi, jo tā likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā līdz šim nav spējusi ievēlēt pašvaldības domes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

Jauna domes vadība bija jāievēlē, jo līdzšinējais domes priekšsēdētājs Aldis Felts šī gada janvāra beigās paziņoja par atkāpšanos no amata. Turpmākā domes darba vadīšana pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā nav bijusi iespējama, jo janvārī no amata atkāpies arī domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Mauriņš, teikts likumprojekta anotācijā.

Izvērtējot radušos situāciju Dundagā, VARAM secinājusi, ka novada dome triju mēnešu laikā, apzināti nevēloties ievēlēt jaunu domes vadību, nav nodrošinājusi likumos noteikto pienākumu un uzdevumu izpildi. Līdzšinējā darbība bijusi ne tikai nelikumīga, bet tā arī neatbilst vietējo iedzīvotāju interesēm un neveicina cilvēku uzticību tai, tādējādi rosināts izmantot Pašvaldību likumā noteikto iespēju domi atlaist, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Pēc Dundagas novada domes atlaišanas pašvaldībā iecelta pagaidu administrācija. Par tās vadītāju iecelts VARAM vadošais eksperts Arnis Šults, par viņa vietnieci – Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, bet par pagaidu administrācijas locekli – Zemkopības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Sintija Dumbrovska.

Likumā noteikts, ka pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos noteiktās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību. Administrācijas vadītājs pilda Dundagas novada domes priekšsēdētājam noteiktos pienākumus. 

Tāpat likums noteic, ka pagaidu administrācija darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā Talsu novada dome. Paredzēts, ka kārtējās pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks 5. jūnijā un uz pirmo sēdi jaunā dome sanāks 1. jūlijā.

Saeimas vēlēšanās varētu piedalīties ar eID karti

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja ieceri vēlētājiem Saeimas vēlēšanās piedalīties, izmantojot arī personas apliecību jeb eID karti un vienojās virzīt izskatīšanai parlamentā attiecīgus grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un Vēlētāju reģistra likumā.

Priekšlikums paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru. Līdz šim atzīmi par dalību vēlēšanās veica pasē, savukārt jaunā iecere paredz to izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošinātas tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases.

Jāatgādina, ka no 2023. gada 1. janvāra Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, personas apliecība (eID karte) noteikta par obligātu personu apliecinošu dokumentu.

Iesniegumu par vārda maiņu varēs iesniegt elektroniski arī pēc pandēmijas

Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā. Ar tiem iecerēts arī pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas beigām saglabāt iespēju iesniegt iesniegumu Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam par vārda, uzvārda vai tautības maiņu elektroniski vai pa pastu.

Šobrīd, lai samazinātu klātienes kontaktēšanos, šāda iespēja ir paredzēta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Plānots noteikt, ka iesniegumu arī turpmāk varēs iesniegt departamentā, nosūtot to pa pastu vai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, kā arī izmantojot oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālu latvija.lv. Šāda iesniegšanas kārtība būtiski mazina administratīvo slogu iesniegumu iesniegšanas procesā, kā arī piedāvā sabiedrībai dažādus iesnieguma iesniegšanas kanālus, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.

Nodrošinās valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, kā arī Mobilizācijas likumā un likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. To mērķis ir nodrošināt valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā.

Ņemot vērā, ka izņēmuma stāvokļa un kara laikā var būt ierobežotas spējas nodrošināt kritiskās infrastruktūras pakalpojumus, grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz savlaicīgu gatavošanos un nepieciešamās darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu to, ka, iestājoties attiecīgai situācijai, kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums un arī iespēja turpināt darbu.

Savukārt trešajā lasījumā komisijā atbalstītie grozījumi Mobilizācijas likumā paredz noteikt amatpersonas un iestāžu darbiniekus, kā arī kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu sniedzējus, kas nav pakļaujami mobilizācijai.

Ar grozījumiem likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” iecerēts papildināt izņēmuma stāvokļa laikā nosakāmos tiesību ierobežojumus, kā arī noteikt Ministru kabineta tiesības un kārtību, kā jāveic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas, un nosacījumus skaidras naudas saņemšanai valsts apdraudējuma pārvarēšanai.

Segto obligāciju likumprojekts

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija galīgajam lasījumam atbalstīja Segto obligāciju likuma projektu, kas turpmāk noteiks regulējumu segto obligāciju jomā, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības par šo obligāciju emisiju un publisko uzraudzību.

Segto obligāciju regulējums veicinās Latvijas kā jurisdikcijas konkurētspēju, radīs priekšnoteikumus pieejamākam finansējumam un nodrošinās jaunus finansējuma avotus hipotekārai un komerciālā nekustamā īpašuma kreditēšanai.

Jaunā likuma projekts noteic segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un paredz nodrošināt ieguldītāju un kreditoru aizsardzību. Patlaban Latvijā šo jomu regulē Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kurš ir novecojis un kurā trūkst vairāku būtisku elementu, tostarp regulējuma pārrobežu darījumiem saistībā ar kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā. Tāpat patlaban nav regulējuma par seguma aktīvu nošķiršanu, seguma portfeļa uzrauga darbību un nosacījumi informācijai ieguldītājiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU