SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
16. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
3
3

Balsotāji ārvalstīs varētu izvēlēties vēlēšanu apgabalu. Saeimā šonedēļ

FOTO: Zane Bitere, LETA

Apkopojums par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem, atbalstītajiem un galīgajā lasījumā pieņemtajiem likumprojektiem šonedēļ.

īsumā
  • Konceptuāli atbalstīti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs izvēlēties, kurā apgabalā balsot parlamenta vēlēšanās.
  • Galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kas precizē katra būvniecības procesa dalībnieka, tostarp būvniecības ierosinātāja, atbildības apjomu.
  • Konceptuāli atbalstīti grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem iecerēts veikt ģimenes pabalsta reformu.
  • Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja jauno Pašvaldību likuma projektu.
  • Pirmajam lasījumam tiek virzīts Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projekts.
  • Lai mazinātu savvaļas medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus, ar grozījumiem Medību likumā plānots paplašināt medību platības.
  • Pēc Latvijas Bankas apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju valsts centrālās bankas darbību regulēs jauns likums.

Saeima ceturtdien, 15. aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs izvēlēties, kurā apgabalā balsot parlamenta vēlēšanās.

Ierosinājums paredz, ka vēlētājs ārvalstī Saeimas vēlēšanās, tostarp balsojot pa pastu, varēs izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem vēlas nobalsot. Balsis paredzēts pieskaitīt attiecīgajā vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm.

Precizē būvniecības procesa dalībnieku atbildību

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Būvniecības likuma grozījumus, kas skaidri nošķir katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī precizē kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērš neskaidrības likuma piemērošanā.

Likuma grozījumi regulē katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu – katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Regulējums papildināts ar dalībnieku pienākumiem un atbildību.

Likums papildināts arī ar būvniecības ierosinātāja pienākumiem un atbildību. Cita starpā noteikts, ka ierosinātājs būvprojekta izstrādei piesaista atbilstošus būvspeciālistus vai būvkomersantus, kā arī projektēšanas uzdevumā nosaka paredzētās būves lietotāja prasības.

Tāpat regulējums papildināts ar citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību. Piemēram, noteikts, ka būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par to, lai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā vai realizācijai nodotajā būvprojektā vai tā daļā ietvertie risinājumi ir izstrādāti, balstoties uz pietiekamu informāciju. Tāpat būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un to kvalitātes kontroli.

Apvienotās Karalistes pilsoņu uzturēšanās Latvijā pēc breksita

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā, kas Apvienotās Karalistes pilsoņiem pagarina ieceļošanas un uzturēšanās termiņu Latvijā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb breksita.

Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem līdz izstāšanās dienai Latvijā izsniegtās ES pilsoņa reģistrācijas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības, kā arī ES pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz šī gada 30. jūnijam.

Tāpat noteikts, ka Apvienotās Karalistes pilsoņiem vai viņu ģimenes locekļiem, kuri uzturējušies Latvijā līdz pagājušā gada beigām un vēlas to turpināt darīt, līdz šī gada 30. jūnijam jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) pieteikums jauna uzturēšanās dokumenta saņemšanai. Pieteikumu var iesniegt elektroniski vai pa pastu brīvas formas iesnieguma veidā, un tam jāpievieno derīga ceļošanas dokumenta kopija.

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBĀ

Ģimenes pabalsta reforma

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem iecerēts mainīt ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus.

Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita.

Likumprojektā paredzēts, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalsta apmērs ir:

1)    par vienu bērnu – 25 eiro mēnesī;

2)    par diviem bērniem – 100 eiro mēnesī (50 eiro mēnesī par katru bērnu);

3)    par trim bērniem – 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu);

4)    par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Plašāk:

Jauns regulējums pašvaldībām

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja jauna Pašvaldību likuma projektu, lai nodrošinātu mūsdienīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras un nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali.

Likuma projekts noteic pašvaldības darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras. Tāpat paredzēts stiprināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēt pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām. 

Jaunā likuma projekts paredz tiesības pašvaldībai izveidot pārvaldi teritorijās, kurās neatrodas novada pašvaldības administratīvais centrs, lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem. Patlaban šim mērķim pašvaldībām ir jāizveido katra pagasta vai pilsētas pārvalde. 

Plašāk:

Jauns likums vienreizlietojamās plastmasas aizliegumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projektu. Tas paredz no šī gada 3. jūlija aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Ražotājam paredzēts pienākums kā alternatīvu patērētājiem piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas priekšmetus. Savukārt dzērienu iepakojuma ražotājiem plānots noteikt prasības pārstrādātā materiāla daudzumam, tostarp no 2030. gada 1. janvāra iepakojumam būs jāsatur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas.

Likumprojekts paredz iespēju izpārdot vienreizlietojamās plastmasas preces, ja tās būs laistas tirgū līdz šī gada 2. jūlijam.

Plašāk:

Paplašinās medību platības

Lai mazinātu savvaļas medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus, plānots paplašināt medību platības un to rīku klāstu. To paredz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā konceptuāli atbalstītās izmaiņas Medību likumā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk varēs medīt vietās, kur konkrētā pašvaldība būs atļāvusi to darīt, kā arī vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja notiks ievainota medījamā dzīvnieka izsekošana. Tāpat tas varēs notikt, ja mednieki būs noslēguši savstarpēju vienošanos par reģistrēta medību iecirkņa ārējām robežām.

Jauns Latvijas Bankas regulējums

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja jauna Latvijas Bankas likuma projektu, kas paredz regulējumu valsts centrālās bankas darbībai pēc tās apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Likuma projekts izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc paredzētās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Saeima: Budžeta komisija konceptuāli atbalsta jauna Latvijas Bankas likuma projektu

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU