Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas arī deleģē Ministru kabinetu septiņu dienu laikā noteikt kārtību, kādā ir atjaunojamas bērnu un jauniešu sporta nodarbības ārtelpās un iekštelpās.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Šonedēļ Saeima pieņēma vairākus grozījumus, no kuriem daudzi bija saistīti ar Covid-19 pandēmijas dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tostarp paredzēts, ka Ministru kabinetam septiņu dienu laikā būs jānosaka kārtība, kādā ir atjaunojamas bērnu un jauniešu sporta nodarbības ārtelpās un iekštelpās.
Tāpat nedēļas laikā pēc grozījumu stāšanās spēkā, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju klātienes darbībai, Ministru kabinetam jānosaka kārtība, kādā tiek nodrošināta tirdzniecības vietu ar platību līdz 300 kvadrātmetriem darbība klātienē, kā arī lauksaimniecības tehnikas un iekārtu un auto transporta tirdzniecība. Septiņu dienu laikā jānosaka arī epidemioloģiskās drošības noteikumu kārtība, kādā tiek nodrošināta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana ārpus telpām.
Savukārt līdz 31. martam būs jānosaka epidemioloģiskās drošības prasības un norises kārtība, lai atjaunotu tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, kolīdz epidemioloģiskā situācija to pieļaus.
Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma likuma grozījumus, kas paredz ieviest vairākus papildu atvieglojumus, lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.
Piemēram, grozījumi noteic garāku termiņu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai. Saimnieciskās darbības veicēji gada ienākumu deklarāciju par 2020. gadu varēs iesniegt līdz šī gada 1. jūlijam un aprēķinātā nodokļa summa vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz 23. jūlijam. Līdz šim deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam bija jāiesniedz līdz 1. jūnijam, bet aprēķinātais nodoklis jāsamaksā līdz 23. jūnijam.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Dzīvojamo telpu īres likumu. Jauns likums nepieciešams, lai pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.
Grozījumi paredz vairākas izmaiņas, piemēram, dzīvojamās telpas īres līgums būs jāslēdz uz noteiktu termiņu un tajā būs jānorāda arī īres maksas apmērs, maksāšanas kārtība un termiņi. Līguma nosacījumus varēs mainīt, pusēm rakstveidā vienojoties. Īres maksu varēs grozīt, ja tas paredzēts īres līgumā un tajā iekļauti principi un kārtība maksas paaugstināšanai. Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, paredz jaunais likums. Tāpat kā līdz šim īrnieki līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Reaģējot uz Satversmes tiesas 12. marta nolēmumu, Saeimā steidzamības kārtībā apstiprināja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Skultes pagastu iekļaut Limbažu novadā.
12. martā Satversmes tiesa lēma, ka Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novadā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros neatbilst Satversmei.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu.
Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa, paredz likumprojekts.
Ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem eID karti kā obligātu personu apliecinošu dokumentu plānots noteikt no 2025. gada, paredz konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.
Patlaban Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī, eID karte kā obligāts personu apliecinošs dokuments noteikta no 2031. gada.
Īsāks termiņš paredzēts, lai personas, kas dzīvo ārvalstīs, pēc iespējas ātrāk varētu izmantot eID kartes sniegtās iespējas un jau šobrīd, saņemot pasi, būtu ieinteresētas saņemt arī personas apliecību. Tādējādi diasporas pārstāvjiem jau ātrāk būtu iespēja valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus saņemt ērtāk un drošāk, teikts likumprojekta anotācijā.
Plašāk LV portāla skaidrojumos:
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz aizliegt uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Iecerēts, ka aizliegums stāsies spēkā 2021. gada 1. maijā.
Paredzēts, ka azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā identificēt konkrēto personu un pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks. Līdzīga kārtība šobrīd jau noteikta attiecībā uz atkarīgajām personām, kuras iekļautas pašatteikušos personu reģistrā. Savukārt interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājam, izmantojot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētu autorizētu datu attēlošanas risinājumu, būs pienākums nodrošināt, lai parādnieks nevarētu piedalīties interaktīvajās azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs.
Tāpat ar grozījumiem iecerēts ieviest terminētu pilotprojektu, paredzot parādu atgūšanai piesaistīt ārpustiesas parādu piedzinējus. Tādā veidā tiek meklēti papildu risinājumi, kā piedzīt maksājumus no parādniekiem gadījumos, ja tiem nav mantas un oficiālo ienākumu. Minēto regulējumu plānots attiecināt tikai uz administratīvā procesa ietvaros pieņemtiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumiem par uzturlīdzekļu izmaksu, norādīts likumprojekta anotācijā. Iecerēts, ka šis izmaiņas būs spēkā no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam.
Plašāk LV portāla skaidrojumos:
Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts sakārtot jautājumu par zvērināta tiesu izpildītāja biroja un zvērināta notāra biroja izveidi, kā arī atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu.
Ar grozījumiem Notariāta likumā zvērināta notāra birojam plānots noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu. Likumprojekts arī paredz, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri.
Līdzīgi ar grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā plānots noteikt zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka SIA formu. Iecerēts, ka skaidra zvērināta tiesu izpildītāja biroja statusa noteikšana atvieglos Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts institūciju uzraudzību pār to, jo būs skaidrs un saprotams biroja tiesiskais statuss un darbības veids. Ar grozījumiem plānots paredzēt arī caurspīdīgu nodokļu režīmu un nodokļu administrēšanas procesu, teikts likumprojekta anotācijā.
