SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
19. februārī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
11
11

Vienreizējs atbalsts 500 eiro apmērā par katru bērnu: Saeimā šonedēļ

FOTO: Ieva Ābele, Saeima

Ceturtdien, 18. februārī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Ministru kabineta (MK) virzīto likumprojektu, kas paredz sniegt vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā ģimenēm par katru bērnu. Likumdevējs galīgajā lasījumā arī atbalstījis ieceri palielināt valsts līdzfinansējumu pašvaldību pabalstiem, kas tiek izmaksāti krīzē nonākušajiem iedzīvotājiem. Pabeigts darbs pie Dzīvojamo telpu īres likumprojekta.

Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kurus Saeima pieņēma steidzamības kārtā 18. februārī, papildinās likumu ar 62., 63., 64., 65., 66. un 67. pantu, kuros noteikti galvenie principi, kādā tiks izmaksāts atbalsts ģimenēm.

Atbalsta mērķis ir mazināt Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un spriedzi ģimenēs ar bērniem. 

Atbalstu izmaksās vienu reizi 500 eiro apmērā par katru bērnu laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Izmaksu veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) automātiski (bez iesnieguma) tam vecākam, kuram šajā periodā (no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām) ir tiesības uz kādu no šiem pabalstu veidiem:

  • bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam;
  • ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti;
  • maternitātes pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, ja bērns ir piedzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Plānots, ka atbalsta pieejamība tiks nodrošināta arī aizbildņiem, audžuģimenēm un personām, kuras saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, ja konkrētajai personai ir piešķirts kāds no minētajiem pabalstiem, informē Saeimas Preses dienests.

VSAA par tiem bērniem, par kuriem attiecīgais pabalsts jau piešķirts, atbalstu izmaksās līdz šī gada 31. martam.

Savukārt tām personām, kurām no šīgada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām vēl tikai radīsies tiesības saņemt vienreizējo atbalstu, un māmiņām, kuras šajā laikā saņems maternitātes pabalstu, VSAA to izmaksās mēneša laikā no dienas, kad tiks piešķirts bērna kopšanas pabalsts vai ģimenes valsts pabalsts.

Grozījumi paredz, ka atbalsts netiek ietverts gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vienlaikus likumā ar 66. pantu paredzēts noteikt, ka atbalsts nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai.

Lielāks valsts līdzfinansējums pašvaldību pabalstiem krīzes situācijā

Saeima steidzamības kārtā 18. februārī pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ar ko tiek palielināta valsts nodrošinātā mērķdotācija pašvaldībām izdevumu segšanai 50% apmērā no personai izmaksātā pabalsta krīzes situācijā apmēra, bet ne vairāk kā 75 eiro (šobrīd 40 eiro) mēnesī vienai personai. 

Tas nozīmē, ka tādējādi palielināsies pieejamais valsts finansējums pašvaldībām, kuras sniedz atbalstu Covid-19 krīzes skartajām personām.

Precizēts, ka iespēja saņemt krīzes pabalstu saistībā ar Covid-19 vairs nebūs ierobežota uz ārkārtējās situācijas laiku. Tā ir pagarināta līdz konkrētam datumam – 2021. gada 30. jūnijam.

Likumā precizēti arī šī pabalsta piešķiršanas kritēriji: pabalstu krīzes situācijā var piešķirt mājsaimniecībai vai personai mājsaimniecībā, kurai ievērojami samazinājušies vai ir zaudēti ienākumi ārkārtējās situācijas dēļ, izvērtējot pieejamo informāciju valsts un pašvaldību informācijas sistēmās.

Likums paredz iespēju pie šī pabalsta papildus saņemt 50 eiro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam.

Par pabalsta saņemšanas iespējām un apmēru iedzīvotājiem jāinteresējas savā pašvaldībā. 

Advokātu biroju tiesiskais statuss

Ceturtdien, 18. februārī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā. Ar izmaiņām likumā iecerēts risināt vairākus advokatūras sistēmā konstatētos problēmjautājumus, tostarp definēt zvērinātu advokātu biroja tiesisko statusu, kā arī precizēt zvērinātu advokātu kvalifikācijas un izglītības prasības. 

Likumprojekts paredz, ka advokātu biroju varēs veidot kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, to reģistrējot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā Komerclikumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus grozījumi noteic, ka advokātu birojus kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību varēs dibināt tikai profesionālās darbības veikšanai, tas ir, juridiskās palīdzības sniegšanai.

ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Goda ģimeņu programmā atbalstīs arī bērnus ar invaliditāti

Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai Goda ģimenes apliecību varētu saņemt arī tās ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti.

Vērienīgi grozījumi Sodu izpildes kodeksā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, kas paredz pilnveidot nosacīti pirms termiņa atbrīvoto, ar probācijas uzraudzību notiesāto un nosacīti notiesāto uzraudzību un piespiedu darba izpildes kārtību, precizējot pienākumus, kuri minētajām personām ir jāievēro uzraudzības laikā, un paredzot kārtību, kādā var tikt pastiprināta elektroniskā uzraudzība.

Piemēram, plānotās izmaiņas kodeksā paredz rīcību gadījumā, ja uz visu mūžu notiesātais tiek atbrīvots nosacīti pirms termiņa, bet izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un nonāk brīvības atņemšanas iestādē.

Grozījumi paredz noteikt arī kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē jautājumu par atļaujas došanu notiesātajam saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli, lai turpinātu studijas augstākā līmeņa izglītības iegūšanai.

Līdz ar grozījumiem arī paredzēts precizēt Sodu izpildes kodeksa pantus, kas regulē iespējas ieslodzītajām personām saņemt un sūtīt naudas pārvedumus un kontaktēties ar tuviniekiem, izmantojot videozvanu.

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu.

Izstrādātie grozījumi paredz: ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektroniskais paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tostarp jaunbūves, ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā turpmāk varēs iesniegt, aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Personas iesniegums pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai.

Grozījumi papildus arī noteic, ka privātpersonām nostiprinājuma lūgumam nebūs jāpievieno dokumenti, ko būvvalde būs pieņēmusi, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, jo rajona (pilsētas) tiesa tos izgūs tiešsaistē.

Izmaiņas profesionālajā izglītībā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas paredz mainīt līdzšinējo pamatprincipu. Proti, vērtējot mācību rezultātus, turpmāk plānots novērtēt sasniegto, nevis konstatēt nepietiekamo. Tāpat iecerēts veidot elastīgu, uz indivīda vajadzībām un spējām orientētu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaikus pilnībā atbilstu nozaru vajadzībām.

Paredzēts, ka turpmāk valsts atzītu dokumentu varēs izsniegt arī par nepilnu profesionālās vidējās izglītības programmas apguvi, kas paredz iespēju darboties izvēlētajā profesijā. Šobrīd par moduļa apguvi izsniedz apliecību, kas nav noteikta kā valsts atzīts dokuments par izglītības programmas daļas apguvi.

Stingrākas prasības publiskajos iepirkumos

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz pretendentiem publiskajos iepirkumos noteikt stingrākas prasības nodokļu nomaksas jomā.

Likumprojekts paredz, ka publiskajos iepirkumos nevarēs piedalīties arī pretendenti, kuri noteiktajā termiņā nebūs iesnieguši nodokļu deklarāciju. Informācija Valsts ieņēmumu dienesta neiesniegto nodokļu deklarāciju publiskajā datubāzē tiek publicēta, ja noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts par vairāk nekā 15 dienām.

Saeima: Pretendentiem publiskajos iepirkumos paredzētas stingrākas prasības nodokļu nomaksas jomā 

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums

Likumdevējs otrajā lasījumā atbalstījis likumprojektu “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums”. Ar likumprojektu iecerēts apvienot spēkā esošo negodīgas tirdzniecības prakses regulējumu vienā tiesību aktā. Likumā paredzēts iekļaut vairākas prasības ar mērķi novērst negodīgu tirdzniecības praksi, tostarp aizliegt nodrošināt zemāko cenu, ierobežot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu. Tāpat pircējam tiks aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī būs jāievēro citas prasības.

KOMISIJU DIENASKĀRTĪBA

Zemes dzīļu izmantošana

Lai veicinātu efektīvāku zemes dzīļu izmantošanu un plašāku zemes īpašnieku iesaisti to izpētē, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti noslēdza darbu pie likuma grozījumiem par zemes dzīlēm.

Tie paredz valsts nozīmes derīgo izrakteņu klāstu papildināt ar kristāliskā pamatklintāja iežiem. Tāpat grozījumi noteic, ka zemes īpašniekam būs tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, ja tie radušies valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanas dēļ. Par atlīdzības apmēru būs jāslēdz rakstveida vienošanās.

Tāpat plānots, ka turpmāk zemes dzīļu izmantošanas licenci varēs saņemt, ja viena vai vairāku virszemes ūdensobjektu ierīkošanas gaitā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus vairāk nekā 10 000 kubikmetru apjomā līdzšinējo 20 000 kubikmetru vietā. Apjoma samazināšana nepieciešama, lai ierobežotu iespējamās pretlikumīgās darbības, kas saistītas ar derīgo izrakteņu realizāciju bez licences, teikts likumprojekta anotācijā.

Pastiprina HES vadītāju atbildību

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus par hidroelektrostaciju (HES) hidrotehnisko būvju drošumu. Izmaiņas paredz uzlabot šādu būvju uzraudzību un kontroli, kā arī pilnveidot dokumentu iesniegšanas kārtību.

Grozījumi paredz, ka atkarībā no HES hidrotehniskās būves drošuma klases dokumentu iesniegšanu šādām būvēm uzraudzīs un kontrolēs Būvniecības valsts kontroles birojs vai attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas HES. Tāpat plānots arī pastiprināt HES valdītāja atbildību, nosakot, ka viņu no būvju drošuma programmas pildīšanas neatbrīvo ne tikai elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana, bet arī būves ekspluatācijas pārtraukšana.

Pabeigts darbs pie Dzīvojamo telpu īres likumprojekta

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 18. februārī noslēdza darbu pie jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projekta un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimā. Likuma projekts izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU