FOTO: Freepik
Šodien, 25. februārī, stājas spēkā grozījumi Kredītu reģistra likumā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu Kredītu reģistra dalībniekiem un Valsts kasei iespēju efektīvāk un pilnīgāk pārvaldīt kredītrisku, izmantojot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas.
Likumprojekta izstrādes nepieciešamība identificēta Kredītu reģistra uzturēšanas praksē, arī sekojot tehnoloģiju attīstībai un veicinot informācijas apmaiņu starp privātpersonām un finanšu pakalpojumu sniedzējiem elektroniskā veidā, norādīts likumprojekta anotācijā.
Sniedzot reģistra dalībniekiem iespēju efektīvāk un pilnīgāk pārvaldīt kredītrisku, reģistra dalībniekiem ir noteiktas tiesības pieprasīt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par iespējamo klientu vai klienta galvinieku, ja šī persona pieteikumu finanšu pakalpojuma ar kredītrisku saņemšanai iesniegusi, izmantojot tādu normatīvajos aktos par personu neklātienes identifikāciju paredzētu tehnoloģisko risinājumu, kas reģistra dalībniekam sniedz pārliecību par personas identitāti.
Iepriekš reģistra dalībnieks bija tiesīgs no Kredītu reģistra saņemt ziņas par iespējamo klientu vai klienta galvinieku, ja attiecīgā persona ar atbilstošu pieteikumu pie reģistra dalībnieka vērsusies rakstveidā vai veidā, par kuru reģistra dalībnieks un iespējamais klients vai klienta galvinieks iepriekš rakstveidā vienojušies.
Ņemot vērā, ka reģistra dalībniekiem ir radīta iespēja no publiska reģistra iegūt ziņas par klientu – juridisku personu – patiesajiem labuma guvējiem, turpmāk reģistra dalībniekiem būs tiesības pieprasīt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas arī par personām, kuras ir šī reģistra dalībnieka klienta, klienta galvinieka, iespējamā klienta vai iespējamā klienta galvinieka patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ja to apliecina Latvijas Republikas vai ārvalsts informācijas sistēmā reģistrētās ziņas vai dokumenti.
Kredītu reģistrs kopš tā izveides tiek izmantots kā nozīmīgs personu kredītspējas vērtēšanas rīks, kas vienlaikus tiek lietots arī finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības un makroekonomiskās analīzes vajadzībām, norādīts likumprojekta anotācijā. Kredītu reģistrā tiek vāktas ziņas par reģistra dalībnieku Latvijā sniegtajiem finanšu pakalpojumiem ar kredītrisku. No reģistra dalībniekiem, kas ir kredītiestādes, papildus Kredītu reģistrā tiek vāktas arī ziņas par citās Eiropas Savienības valstīs sniegtajiem finanšu pakalpojumiem ar kredītrisku.
Kredītu reģistrs darbību uzsāka 2008. gada 1. janvārī. Tas veidots uz Parādnieku reģistra bāzes, kurš Latvijā sāka darboties 2003. gada 2. jūnijā, norādīts Kredītu reģistra likumprojekta anotācijā. Šis likumprojekts stājās spēkā 2012. gada 1. decembrī.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam