Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas darba devēja pārvaldes institūciju darbību aptur un tā pārvaldīšanu sāk veikt maksātnespējas procesa administrators.
FOTO: Freepik
Kad darba devējam nepietiek naudas līdzekļu, lai segtu visas savas saistības, un šī iemesla dēļ izveidojies parāds citiem uzņēmumiem vai darbiniekiem, pastāv iespēja uzsākt darba devēja maksātnespējas procesu. LV portāls skaidro, kas var pieteikt darba devēja maksātnespējas procesu, kāda ir valsts nodeva un kas darbiniekam jādara pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 4. pantam juridiskās personas (darba devēja) maksātnespējas process (turpmāk tekstā – maksātnespējas process) ir tiesisku pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas sedz kreditoru prasījumus, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. Šādu maksātnespējas procesu uzsāk no dienas, kad tiesa ar nolēmumu to pasludina, savukārt tas ilgst līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.
Minētā likuma 56. pants paredz, ka maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un minētajā likumā noteiktajiem speciālajiem subjektiem (turpmāk tekstā – parādnieks).
Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) skaidro, ka maksātnespējas procesu var ierosināt jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai darba devējs (uzņēmums) ir palicis parādā Maksātnespējas likuma 57. panta noteiktajā apmērā:
Papildus MKD norāda, ka darbinieks sava esošā vai bijušā darba devēja maksātnespējas procesu var pieteikt, ja darba devējs divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas viņam nav pilnībā izmaksājis darba samaksu, arī atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību regulē Civilprocesa likums. Proti, prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc tās juridiskās adreses. Lai noskaidrotu tiesu darbības teritoriju, var izmantot Latvijas tiesu portāla meklētāju, kas konkrētajai adresei uzrādīs piekritīgās tiesas kontaktinformāciju.
Maksātnespējas process nav bezmaksas process. MKD vērš uzmanību, ka darbiniekam par maksātnespējas procesa pieteikumu jāmaksā valsts nodeva 355 eiro apmērā, kā arī maksātnespējas procesa depozīta iemaksa ir divu minimālo mēnešalgu apmērā (2019. gadā tie ir 860 eiro).
Vienlaikus saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.2 panta 1.1 daļu maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt arī vairāki darbinieki kopā, tādējādi valsts nodevas un depozīta maksājumus iespējams sadalīt savā starpā, turpina MKD.
Kā norāda MKD, no tiesas izdevumu un depozīta samaksas ir atbrīvoti tie darbinieki, kuri darba devēja maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz tiesā pēc tam, kad, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no darba devēja. Proti, ja pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā darbinieks jau ir tiesājies ar darba devēju par darba samaksas piedziņu, šis tiesas nolēmums ir stājies spēkā, bet zvērināts tiesu izpildītājs tā izpildi ir atzinis par neiespējamu.
“Vienlaikus tiesa, lemjot par darbinieka atbrīvošanu no depozīta iemaksas, vērtē arī viņa mantisko stāvokli,” skaidro MKD.
Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas darba devēja pārvaldes institūciju darbību aptur un tā pārvaldīšanu sāk veikt maksātnespējas procesa administrators (turpmāk tekstā – administrators), kuram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un pienākumi. “Proti, administrators stājas darba devēja vietā,” norāda MKD.
Līdz ar to administratoram ir tiesības arī uzteikt darba līgumu ar jebkuru darbinieku. Šādā gadījumā nepiemēro Darba likuma 103. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumus par darba līguma uzteikšanas termiņu, bet jebkuru darbinieku var atbrīvot nekavējoties, turpina MKD.
Tāpat MKD norāda, ka ziņas par uzņēmuma maksātnespējas procesu un tajā iecelto administratoru ir pieejamas ikvienam bez maksas Maksātnespējas reģistrā.
Pēc darba devēja (juridiskās personas) maksātnespējas procesa pasludināšanas darbiniekam ir jāpiesaka kreditora prasījums administratoram, ievērojot Maksātnespējas likuma 73. panta nosacījumus, skaidro MKD.
Piemēram, darbinieka prasījumi pret parādnieku (darba devēju) iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Nokavējot noteikto mēneša termiņu, darbinieka prasījumus pret parādnieku var iesniegt sešu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, taču šādā gadījumā darbinieks zaudē savas balsstiesības.
Savukārt iesniegumā darbiniekam jānorāda:
Pēc tam administrators pārbauda darbinieka prasījumus un lemj par to atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Ja administrators prasījumu neatzīst vai atzīst daļēji, darbiniekam ir tiesības administratora lēmumu pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas.
No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darbinieku prasījumus iespējams apmierināt saskaņā ar noteikto kārtību Maksātnespējas likumā, likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 995 “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība”.
Kad administrators ir pieņēmis lēmumu par darbinieka prasījumu atzīšanu vai daļēju atzīšanu un ja lēmums nav pārsūdzēts (vai arī tiesa šo kreditora sūdzību ir jau izskatījusi), darbiniekam ir jāaizpilda un jāiesniedz administratoram informācija par darbinieka prasījumiem, kas atrodama minēto MK noteikumu 1. pielikumā, norāda MKD. Aizpildītajai veidlapai nepieciešams pievienot darbinieka prasījumus pamatojošus dokumentus.
MDK vērš uzmanību, ka pēc šī posma darbiniekam vairs nav jāveic nekādas aktīvas darbības – tālāko procesa gaitu virzīs administrators. Proti, administrators, saņemot no darbinieka informāciju par darbinieka prasījumiem, aizpilda savu daļu (MK) noteikumu Nr. 995 “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība” 1. pielikuma veidlapā un iesniedz to MKD.
Savukārt MKD, pamatojoties uz administratora iesniegumu, tam pievienotajiem dokumentiem, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citu valsts pārvaldes institūciju sniegto informāciju, aprēķina no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamās summas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Garantiju fonda galvenais finanšu avots ir uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 694 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2019. gadā” darba devējs šajā fondā par katru darbinieku mēnesī maksā 36 centus.
Nākamajā LV portāla publikācijā lasiet, kādus darbinieku prasījumus un cik lielā apmērā iespējams segt no garantiju fonda.
