SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
02. maijā, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Noziedzība
3
3

KPL grozījumus par noziedzīgā ceļā iegūtu mantu vētīs Juridiskā komisija

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti nolēma beigt darbu pie grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) un nodot tos izskatīšanai Juridiskajā komisijā.

īsumā
  • Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija virza izskatīšanai Juridiskajā komisijā grozījumus KPL par kriminālprocesuālām darbībām saistībā ar noziedzīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem.
  • Lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti.
  • Ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu konstatēts fakts, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu.
  • 45 dienu laikā ir jāiesniedz pierādījumi par attiecīgās mantas izcelsmes likumību.

30. aprīlī apakškomisija turpināja diskutēt par izmaiņām Kriminālprocesa likuma (KPL) 124., 125., 126. un 356. pantā.

Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska norādīja, ka ministrija uzskata: likums pēc būtības nav jāgroza, bet, ņemot vērā diskusijas Saeimas apakškomisijā un KPL darba grupā un to, ka praktiķiem nav skaidras vienotas izpratnes, TM piedāvā papildināt KPL 124. panta sesto daļu pirms vārdiem “pierādīšanas priekšmetā” ar vārdiem “kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu”. Līdz ar to KPL 124. panta sestās daļas grozījumu priekšlikums ir šāds: kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Deputātu vairākums atbalstīja šo priekšlikumu.

Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins uzsvēra – ja šādi groza likuma pantu, būs nepārprotami pateikts, ka likuma norma attiecas gan uz kriminālprocesu, gan uz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Šādu priekšlikumu atbalstīja arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.

Nav jāpierāda, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti

Savukārt no KPL 124. panta septītās daļas deputāti nolēma svītrot vārdus “jāpierāda, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, bet”. Līdz ar to šis panta priekšlikums paredz: lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti. I. Gratkovska skaidroja, ka sākotnējais likuma formulējums tika ieviests ar grozījumiem, kas stājās spēkā pērn 1. septembrī. Tomēr šādas izmaiņas praktiķiem radījušas neizpratni, vai ir jāpierāda, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, vai nav. “Lai nemaldinātu saistībā ar to, kas gribēts pateikt likuma 124. panta 7. daļā, t.i., ka nav nepieciešams pierādīt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti, šie vārdi ir jāsvītro. Tad praktiķiem viss būs absolūti skaidrs,” akcentēja TM pārstāve.

A. Judins ierēdnes teikto ilustrēja ar piemēru: “Ja cilvēks izdarījis vairākus noziegumus, piemēram, nodarbojies ar narkotiku tirdzniecību, ir vairākas epizodes, nav jāpierāda, ka 100 000 eiro ir no viena, bet 10 000 eiro – no cita noziedzīga darījuma. Ja saprotam, ka nauda ir iegūta noziedzīgā ceļā, tad nav jāidentificē katra konkrēta naudas summa ar katru konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Tā ir būtība.”

Deputāte Juta Strīķe arī argumentēja, ka likuma normas precizēšana veicinās ātrāku procesu virzību.

Tiesas nolēmumi var būt ārvalstīs

A. Judins deputātiem piedāvāja neiekļaut likumprojekta priekšlikumos 125. panta 3. daļas grozījumus, jo pēc tā neesot nepieciešamības. Izmaiņas paredzēja: “Ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļi vai cita manta iegūta nelikumīgi, ja vien persona nespēj ticami izskaidrot vai pamatot finanšu līdzekļu vai mantas likumīgo izcelsmi.”

LV portāls publikācijā “Personai ir miljons – tas ir vai nav jāpierāda?” jau rakstīja, ka pret šādām izmaiņām iepriekšējās apakškomisijas sēdēs bija gan bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, gan Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs advokāts Jānis Rozenbergs.

Ja cilvēks izdarījis vairākus noziegumus, piemēram, nodarbojies ar narkotiku tirdzniecību, ir vairākas epizodes, nav jāpierāda, ka 100 000 eiro ir no viena, bet 10 000 eiro – no cita noziedzīga darījuma.

Savukārt deputāti atbalstīja TM un prokuratūras iesniegto priekšlikumu, kas bija identisks, – KPL 125. panta pirmo daļu papildināt ar jaunu 7. punktu šādā redakcijā: “Ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu konstatēts fakts, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu.”

I. Gratkovska norādīja, ka tiesas nolēmumi var būt ārvalstīs, savukārt ar šādu likuma normu tiktu noteikts, ka otrreiz nacionālajai tiesai nekas nebūtu jāpierāda. Arī J. Strīķe minēja, ka šādas izmaiņas būs ļoti noderīgas – skaidri būs noteikts, ka Latvijas tiesām nebūs jādara tas, ko izdarīja ārzemju partneri. Šādi gadījumi starptautiskajos noziegumos esot samērā bieži.

Veicināt sadarbību ar personu

Savukārt kvoruma trūkuma dēļ deputāti neatbalstīja KPL 125. panta par fakta legālo prezumciju trešās daļa papildināšanu šādā redakcijā: “Ja persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļi vai cita manta ir noziedzīgi iegūta, ja ir izslēgta mantas likumīgā izcelsme vai ir pierādīta mantas, visticamāk, noziedzīgā izcelsme.” TM pārstāve skaidroja, ka šādas izmaiņas akcentētu, ka pierādīšanas pienākums par noziedzīgi iegūtu mantu vai līdzekļiem būtu jāveic valstij, nevis personai.

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa atgādināja, ka šādas likuma izmaiņas sākotnēji tika iecerētas, lai veicinātu sadarbību ar personu, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jo “tikai viņa pati vislabāk zina, vai nopirka īpašumu, kādi ir dokumenti”. E. Siliņa akcentēja, ka līdz ar to tiesībsargājošajām institūcijām netiek atņemts pienākums pierādīt, vai finanšu līdzekļi vai cita manta ir noziedzīgi iegūta, bet gan atvieglots darbs, uzliekot pienākumu personai sadarboties. Tas ir diezgan sarežģīti, atzina parlamentārā sekretāre.

Pierādījumi jāsniedz 45 dienu laikā

Gan TM, gan apakškomisijas deputāti bija vienisprātis, ka nav jāveic grozījumi KPL 126. panta 3.1 daļā. I. Gratkovska minēja, ka, diskutējot ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, izskanēja viedoklis, ka advokatūra neuzstāj uz šo priekšlikumu un vērtē, ka izmaiņas saprātīgāk būtu ietvert 356. pantā. Advokatūras priekšlikums paredzēja: ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, šai personai ir tiesības pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību. Ja persona nesniedz procesa virzītājam ziņas par mantas izcelsmes likumību vai neattaisnoti novilcina šādu ziņu iesniegšanu, personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar kriminālprocesā nepamatoti noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu, ja kriminālprocesa izbeigšana, aresta atcelšana mantai vai mantas neatzīšana par noziedzīgi iegūtu saistīta ar minēto apstākļu noskaidrošanu.

Savukārt deputāti atbalstīja KPL 356. panta piektās daļas izmaiņas, kas paredz: ja procesa virzītājs ir izteicis pieņēmumu, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, personai jāpierāda mantas likumīgā izcelsme no brīža, kad tās tiesības rīkoties ar mantu tiek ierobežotas ar procesuālajām darbībām. Šādā gadījumā procesa virzītājs paziņo personai, ka viņai 45 dienu laikā jāiesniedz pierādījumi par attiecīgās mantas izcelsmes likumību. Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.

LV portāls publikācijā “Noteiks termiņu, kurā personai jāpierāda mantas likumīgā izcelsme” jau rakstīja, ka KPL plānots noteikt konkrētus termiņus, kuros personai ir jāpierāda mantas likumīgā izcelsme, kā arī termiņa pagarinājumu. Savukārt LV portāls publikācijā “Vai pagarināms termiņš, kurā jāpierāda mantas likumīgā izcelsme” informēja, ka Saeimas apakškomisijas sēdē izskanēja iebildumi gan par īso termiņu, kurā personai ir jāpierāda mantas likumīgā izcelsme, gan par to, ka nevajag noteikt pierādīšanas termiņa pagarinājumu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI