Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
21. novembrī stājas spēkā grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu gan bāriņtiesas pieņemto lēmumu augstāku kvalitāti un pamatotību, gan plašāku bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.
Likuma izmaiņas noteic, ka bāriņtiesa veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimeniskā vidē, kā arī pārstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības vienpersoniska lēmuma darbības laikā, ja bērns ievietots audžuģimenē.
Vairāki grozījumi paredzēti, lai nodrošinātu bērna drošību un tiesības. Pēc jauno grozījumu stāšanās spēkā bāriņtiesa varēs lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms Civillikuma 203. panta ceturtajā daļā paredzētā gada termiņa, jo īpaši, ja vecākiem iepriekš atņemtas cita bērna aizgādības tiesības. Likumdevējs uzsver, ka noteiktos apstākļos gads var būt nesamērīgi ilgs laikposms.
Bāriņtiesu praksē ir bijušas situācijas, kad bērna labākajās interesēs ir šķiršana no adoptētāju ģimenes, kas bāriņtiesai ir jānodrošina nekavējoties. Ar grozījumiem tiks nostiprinātas bāriņtiesas tiesības pieņemt vienpersonisku lēmumu gadījumos, kad nepieciešams bērnu šķirt no bioloģiskās, aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes. Paredzētas arī bāriņtiesas tiesības pieņemt vienpersonisku lēmumu par bērna pirmsadopcijas aprūpes pārtraukšanu un šķiršanu no adoptētāju ģimenes.
Tāpat pēc grozījumu stāšanās spēkā bāriņtiesa varēs pieņemt lēmumu par bērna personisku attiecību un tiešu kontaktu tiesību ierobežošanu ar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem un citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas kaitē bērna veselībai, attīstībai vai rada draudus aizbildnim vai audžuģimenei.
Līdzšinējā kārtība paredz, ka lietu piekritības jautājumos lēmumus par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta, vai arī, ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo. Ar grozījumiem tiek precizēts, kāda darbība veicama gadījumos, ja bērna vecāki dzīvo ārvalstīs, jo līdz šim normatīvajos aktos nebija noteikts regulējums, kurai bāriņtiesai ir jāpieņem tālākais lēmums. Grozījumos paredzēts, ka lēmumu par Latvijas valstspiederīga bērna, kurš šķirts no vecākiem ārvalstīs, ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir bijusi deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta pirms došanās uz ārvalstīm.
Lai nodrošinātu bāriņtiesas sniegto pakalpojumu kvalitāti, grozījumi paredz tai pienākumu ieskatīties valsts informācijas sistēmās, tostarp Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Iedzīvotāju reģistrā, Nederīgo dokumentu reģistrā. Savukārt, lai nodrošinātu pieņemto lēmumu augstāku kvalitāti un pamatotību, ar grozījumiem tiek noteikts, ka vismaz vienai personai no bāriņtiesas sastāva jābūt ar otrā līmeņa augstāko akadēmisko izglītību tiesību zinātnē vai nozarei atbilstošu jurista izglītību, nodrošinot bāriņtiesas pieņemto lēmumu kvalitāti un pamatotību.
