SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
11. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Vide
3
3

Kas izdarīts, lai efektīvāk apsaimniekotu zemi

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Novembra beigās valdībā varētu skatīt informatīvo ziņojumu par Latvijas zemes apsaimniekošanas politiku. LV portāls skaidro, kādi principi šajā dokumentā ietverti un kā izpildīti līdzšinējie uzdevumi šajā jomā.

īsumā
  • Zemes politikas virsmērķis ir zemes ilgtspējīga izmantošana, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi, iespēju vienlīdzību un klimatnoturīgu attīstību.
  • Ministru kabinetam noteikti konkrēti uzdevumi, lai veicinātu neizmantotās zemes produktīvu, ekonomiski izdevīgu un ilgtspējīgu izmantošanu.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi zemes apsaimniekošanas politiku.

Jautājums par Latvijas zemes apsaimniekošanas politiku 10. oktobrī tika apspriests Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Ar minētās komisijas 2016. gada 16. jūnija lēmumu Ministru kabinetam (MK) tika noteikti konkrēti uzdevumi ar mērķi:

  • veicināt neizmantotās zemes produktīvu, ekonomiski izdevīgu un ilgtspējīgu izmantošanu;
  • sekmēt uz zinātni balstītu vietējo resursu taupīgu lietošanu, radot jaunus, tirgū pieprasītus konkurētspējīgus produktus, kas saražoti, izmantojot inovatīvas un modernas biotehnoloģijas;
  • veicināt, lai dabas resursu un publisko aktīvu efektīva apsaimniekošana dotu pozitīvu ieguldījumu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildē;
  • nodrošināt Latvijas kā “zaļas” valsts tēla saglabāšanu.

Četri apsaimniekošanas virzieni

Zemes politikas virsmērķis ir zemes ilgtspējīga izmantošana, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi, iespēju vienlīdzību un klimatnoturīgu attīstību, ievērojot līdzsvaru starp saimniecisko darbību, bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Tā teikts par zemes apsaimniekošanu atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Latvijas zemes apsaimniekošanas politika, kas 20. septembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Virsmērķa sasniegšanai dokumentā zeme tiek apskatīta no četriem savstarpēji saistītiem un papildinošiem izmantošanas aspektiem jeb virzieniem:

  • zemes izmantošana saimnieciskai darbībai;
  • zeme kā vide;
  • zeme kā telpa;
  • zemes izmantošana saistībā ar tiesisko, finanšu un informatīvo vidi.

Minētie virzieni ir savstarpēji saistīti, un izmaiņas kādā no tiem ietekmē arī citus, tāpēc katram zemes izmantošanas virzienam politikas dokumentā noteikts sasniedzamais mērķis, kā arī rīcības politika un principi šo mērķu sasniegšanai.

Paredzēts, ka informatīvo ziņojumu par zemes apsaimniekošanas politiku valdībā varētu skatīt novembra beigās, deputātiem teica VARAM Zemes politikas nodaļas vadītājs Edvīns Kāpostiņš, piebilstot, ka konsultatīvās padomes locekļiem ir pretrunīgi iebildumi.

Mežu ilgtspējīga attīstība

Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve Saeimas komisijas sēdē atskaitījās par paveikto Latvijas mežu ilgtspējīgā un produktīvā apsaimniekošanā. VARAM kopā ar ZM bija uzdots izvērtēt un noteikt aizsargājamo platību īpatsvaru, izvērtēt mežaudžu apsaimniekošanai noteikto aprobežojumu pamatotību un veikt biotopu kartēšanu atbilstoši savstarpēji saskaņotai metodikai.

Lai izpildītus dotos uzdevumus, divu gadu laikā ir veiktas izmaiņas Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kā arī MK noteikumos Nr. 421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”, kuros ietvertas īpaši aizsargājamos biotopus un krūmājus raksturojošās pazīmes. “Ir izveidota darba grupa, un tiek veikta arī biotopu inventarizācija,” deputātiem klāstīja N. Strūve.

Viens no uzdevumiem mežu ilgtspējīgai un produktīvai apsaimniekošanai bija Finanšu ministrijai (FM) un ZM budžeta izstrādes gaitā kā prioritāti izvērtēt iespēju nodrošināt Meža likumā noteiktā finansējuma piešķiršanu nacionālā meža monitoringa īstenošanai pilnā apjomā. Tas ir izpildīts, sagatavojot nacionālo meža monitoringu kā prioritārā pasākuma pieteikumu vidējam termiņam.

ZM, izvērtējot meža apsaimniekošanu reglamentējošo normatīvo aktu efektivitāti un ietekmi uz mežsaimniecības ekonomisko dzīvotspēju, bija sagatavojusi grozījumus divos MK noteikumos: Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”. Taču pēc meža nozares interešu grupas pārstāvju lūguma noteikumu projektu virzība patlaban ir apturēta.

ZM sadarbībā ar FM, izskatot iespēju finanšu līdzekļus, kas iegūti no atmežošanas kompensācijām, novirzīt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas atbalsta programmu finansēšanai, sagatavojusi prioritārā pasākuma pieteikumu vidējam termiņam par atmežošanas kompensācijām.

Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozaru attīstība

Attiecībā uz ilgtspējīgu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozaru attīstību ir pieņemtas izmaiņas vairākos likumos. N. Strūve uzsvēra grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas cita starpā paredz arī augstākas valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā.

No šī gada janvāra veikti grozījumi Pievienotās vērtības likumā, kas paredz samazinātu (5%) pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem, ogām un dārzeņiem.

Savukārt, grozot likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, no šī gada 1. jūlija Latvijas Zemes fondam ir tiesības piemērot reverso zemes nomu. Lai to varētu īstenot, ir precizēti MK noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi.

Par augsni un siltumnīcefekta gāzu emisiju

Lai izpildītu Saeimas doto uzdevumu – izveidot harmonizētu, mūsdienām atbilstošu digitalizētu informācijas sistēmu par Latvijas augsnēm, MK šogad augustā apstiprināja Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” koncepcijas projektu. Tā ietvaros tiks izveidota harmonizēta Latvijas augšņu datubāze.

Attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju VARAM izveidojusi starpministriju darba grupu par Klimata un enerģētikas politikas satvara laikposmam no 2020. līdz 2030. gadam ietvaros risināmajiem aktuālajiem jautājumiem. Savukārt Ekonomikas ministrija izveidojusi starpinstitūciju darba grupu “Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam izstrādei”.

Valdība pirms diviem gadiem akceptēta VARAM sagatavoto koncepciju par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei. Bet patlaban starp institūcijām tiek saskaņots pamatnostādņu projekts “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2018.–2030. gadam”.

Valsts aktīvu racionāla apsaimniekošana

Lai salāgotu zemes, zemes dzīļu un cita nekustamā īpašuma nomas līguma termiņus, grozīts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.

Savukārt Saeima 27. septembrī trešajā lasījumā ir pieņēmusi izmaiņas Zemes pārvaldības likumā, kas paredz, ka rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības pēc izvērtēšanas procesa noslēguma pieder pašvaldībām un tās varētu tikt izmantotas komersantu saimnieciskās darbības veicināšanai.

Lai veicinātu visas zināšanas ietverošo bioekonomikas pamatprincipu īstenošanu, ir pieņemta “Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030”, tiek sekmēta zinātnes un izglītības institūciju cilvēkresursu un infrastruktūras attīstība.

Būtiska nozīme pētniecības kapacitātes veicināšanā un nozarei nozīmīgu pielietojamo pētījumu īstenošanā ir valsts pētījumu programmām. Taču, ņemot vērā MK šī gada 4. septembra noteikumus par valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtību, turpmāk nozaru ministrijām ir jārod finansiāls risinājums savu nozaru vajadzībām nepieciešamās pētniecības nodrošināšanai.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU