Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Rīgā bez maksas pasažierus pārvadā astoņas dienas gadā. Atsevišķas no brauciena sabiedriskajā transportā maksas brīvas dienas ieviestas arī citās republikas nozīmes pilsētās. Reģionālajos maršrutos šādas iespējas nekad nav piedāvātas un arī netiek plānotas.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Astoņas dienas gadā visiem valsts iedzīvotājiem Rīgas sabiedriskais transports ir par brīvu. Tikmēr sociālajos medijos izplatīta ziņa, ka valdība pieņēmusi lēmumu, ka no jūlija “Rīgas satiksmes” transportā pasažieri varēs vizināties bez maksas. Tāda lēmuma, protams, nav, jo valdība lemj tikai par reģionālajiem maršrutiem, nevis pilsētas sabiedrisko transportu. Taču šis viltus vēstījums sasaucas ar Igaunijas pieredzi – jau kopš 2013. gada 1. janvāra visiem Tallinas iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas.
Valdība lēmumu ļaut bez maksas braukt sabiedriskajā transportā Rīgā nepieņem, par to varētu lemt tikai Rīgas dome. Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna skaidro, ka “Latvijā ir divu veidu sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītāji – valsts (Autotransporta direkcija) un deviņu republikas nozīmes pilsētu pašvaldības. Autotransporta direkcija ir atbildīga par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālajos maršrutos, kas iedalās starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos. Savukārt republikas nozīmes pilsētu pašvaldības organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus konkrētās pilsētas administratīvajā teritorijā. Tieši pakalpojumu pasūtītājs ir tas, kas nosaka maršrutu tīkla apjomu, tarifu jeb braukšanas maksu, kā arī pasažieru kategorijas, kas ir tiesīgas saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, un apņemas kompensēt pārvadātājam radušos zaudējumus”.
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Uģis Vidauskis skaidro, ka tāda Rīgas domes lēmuma, ka no 12. jūlija visi rīdzinieki sabiedrisko transportu galvaspilsētā varēs izmantot bez maksas, nav.
Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 89 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā” noteiktas tās rīdzinieku grupas, kuras sabiedrisko transportu izmanto par velti vai ar atvieglojumiem. Tostarp šajos noteikumos ierakstīts, ka visiem valsts iedzīvotājiem Rīgas sabiedriskais transports par brīvu ir 31. decembrī un 1. janvārī, 4. maijā, 23. un 24. jūnijā, divas dienas pilsētas svētku laikā, kas parasti norit augustā un par kurām iepriekš tiek atsevišķi paziņots, kā arī 18. novembrī. Relatīvi nesen minētajos saistošajos noteikumos tika iekļauts 4. maijs, un šogad pirmo reizi visi iedzīvotāji Rīgas sabiedrisko transporta šajā dienā varēja izmantot par brīvu. Patlaban Rīgas dome neplāno ieviest vēl kādu dienu, kad visi iedzīvotāji sabiedrisko transportu varētu izmantot par brīvu.
Patlaban Rīgas dome neplāno ieviest vēl kādu dienu, kad visi iedzīvotāji varētu izmantot pilsētas sabiedrisko transportu par brīvu.
Uz jautājumu, cik gadā kopumā pašvaldībai izmaksā iedzīvotāju pārvadāšana brīvajās dienās par velti, U. Vidauskis atbild, ka “uzņēmuma “Rīgas satiksme” šajās dienās negūtie ieņēmumi tiek kompensēti kopējā Rīgas domes ikgadējā kompensācijā minētajam uzņēmumam, neizdalot šīs dienas”. Arī tas, cik cilvēku šajās dienās tiek pārvadāts, netiek uzskaitīts, jo “atsevišķa pasažieru uzskaite minētajās dienās netiek veikta”.
“Rīgas satiksmes” mājaslapā publicētais ziņojums par uzņēmuma darbību 2018. gada 1. ceturksnī liecina, ka 46% pasažieru pārvadājumu tiek veikti bez maksas, bet ar atlaidēm – 28%. Pērn šajā laika periodā bez maksas tika pārvadāts par 1% pasažieru vairāk, bet ar atlaidēm – par 2% mazāk.
Bezmaksas pārvadājumu dotācija Rīgā gadā pārsniedz vairāk nekā 100 miljonus, kas ir tikpat, cik valsts izlieto visiem pārējiem pārvadājumiem vilcienos un autobusos Latvijā kopā, zina teikt transporta eksperts Tālis Linkaits.
Viena no pašvaldībām, kurā arī noteiktās dienās ir bezmaksas transports visiem iedzīvotājiem, ir Valmiera. Pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Bulmeistare atklāj, ka bez maksas Valmieras pilsētas nozīmes maršrutos ar SIA “VTU Valmiera” autobusiem iespējams braukt 18. novembrī, kā arī vienu dienu Valmieras pilsētas svētku laikā, kas parasti ir svētku sestdiena.
Negūtie ieņēmumi, pasažieriem neiegādājoties biļeti, vidēji ir 700–800 eiro dienā.
Viltus ziņa arī vēsta, ka varētu tikt domāts arī par bezmaksas starppilsētu satiksmi, kas “esot liels solis pretī cilvēkiem un nākotnei, bet – visam savs laiks!”.
Latvijā reģionālajā maršrutu tīklā ir 1060 autobusu maršruti un 7495 reisi. Pasažieru pārvadājumi tiek veikti ar 1205 autobusiem, un gada laikā tie nobrauc nepilnus 80 miljonus kilometru. I. Greiškalna min, ka tikai aptuveni 1% maršrutu ir tādi, kur ieņēmumi no biļetēm nosedz visus izdevumus, un valsts, pasūtot sabiedriskā transporta pakalpojumus, apņemas apmaksāt zaudējumus, kas pārvadātājam radušies, nodrošinot pasažieru pārvadājumus arī nerentablajos maršrutos. Šim gadam reģionālo maršrutu autobusu zaudējumu segšanai piešķirti 40 miljoni eiro, un šī naudas summa nav pietiekama, lai uzturētu reģionālo maršrutu tīklu pašreizējā apjomā. Tādējādi Autotransporta direkcija šā gada sākumā uzsāka pastiprinātu reģionālā transporta maršrutu tīkla pārskatīšanu.
Visiem dot visu par brīvu – tā nebija pat padomju laikos, tā ir postsociālisma valsts politika, izklaide, jo nauda no gaisa nekrīt, kādam par to ir jāmaksā.
Ministru kabinets ir noteicis, ka personas ar I un II grupas invaliditāti, viņu pavadoņi, bāreņi, politiski represētās personas un pirmsskolas vecuma bērni var saņemt braukšanas maksas atvieglojumus pilnā apmērā, braucot reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos (personām ar I vai II grupas invaliditāti valsts apmaksā braucienus arī pilsētas nozīmes maršrutos). Savukārt daudzbērnu ģimenēm valsts braucienu apmaksā daļēji.
“Nosakot, piemēram, jaunu pasažieru kategoriju, kurai valsts varētu segt braucienu izdevumus, vai bezmaksas sabiedrisko transportu svētkos, sākotnēji ir jārod finansējums,” norāda Satiksmes ministrijas pārstāve. “Tomēr jau šobrīd tas nav pietiekams, lai uzturētu maršrutu tīklu tagadējā apjomā un lai vairākos maršrutos nodrošinātu tikpat biežu sabiedriskā transporta kursēšanas intensitāti.”
Tallinā bezmaksas sabiedriskais transports ir kopš 2013. gada 1. janvāra. Kaimiņvalsts politiķi ir uzsvēruši, kas tas ir veicinājis deklarēto cilvēku skaita pieaugumu Igaunijas galvaspilsētā un mazinājis satiksmes sastrēgumus. Savukārt no šī gada 1. jūlija bezmaksas sabiedriskais transports tiks nodrošināts arī visos Igaunijas apriņķos.
Transporta jomas eksperts T. Linkaits ir skeptisks par bezmaksas transporta ieviešanu gan Latvijas pilsētu, gan reģionālajos maršrutos: “Latvijā dotējam pilnīgi visu reģionālo sabiedrisko transportu, savukārt Igaunijā valsts atmaksā tikai vietējos reisus apriņķa ietvaros. Arī Igaunijā gatavojas vēlēšanām, pie varas ir “Saskaņai” līdzīgā Centra partija, un tāpat kā Tallinā mazos vietējas nozīmes reisus noteiktos maršrutos pa lauku rajoniem atmaksās no valsts budžeta.”
Eksperts par Tallinas un Rietumeiropas bezmaksas sabiedriskā transporta pieredzi saka: “Ekonomiski bezmaksas transports neko daudz nepalīdz. Tallinā pārvadāto pasažieru skaits nav palielinājies, cilvēki to uztver kā pašsaprotamu lietu. Ja doma ir pārsēdināt pasažierus no mašīnām uz sabiedrisko transportu, tad ar bezmaksas biļetēm nepietiks – vajag ērtākus pakalpojumus: kvalitatīvāku transportu, biežākus reisus, labākus savienojumus utt.”
Jautājumā par bezmaksas braukšanu T. Linkaitam ir viedoklis, ka “vienmēr ir jābūt paša cilvēka ieinteresētībai un līdzmaksājumam. Lai cilvēki izvēlētos sabiedrisko transportu, biļetes cenai ir jābūt samērīgai. Visiem dot visu par brīvu – tā nebija pat padomju laikos, tā ir postsociālisma valsts politika, izklaide, jo nauda no gaisa nekrīt, kādam par to ir jāmaksā. Vācijā virzās uz otru pusi – mēģina nosegt sabiedriskā transporta pašizmaksu, tā izmantošanu veicinot ar savienotajiem reisiem, dažādiem biļešu risinājumiem”.
Starppilsētu reisi par velti? “Valstij būtu jāapdomā šādas iespējas īstenošana skolēniem. Ja izglītības reformas rezultātā no laukiem būs jābrauc uz skolām pilsētās, ir jāatrod tādi atvieglojumi, lai nemotivētu vecākus pārcelties uz dzīvi pilsētā pavisam,” uzskata eksperts.
