SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
10. novembrī, 2017
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
10
4
10
4

Valsts svētki 18. novembrī un vēl viena atpūtas diena

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Publikācija veidota, balstoties uz 2017. gada situāciju, kad 18. novembris iekrita sestdienā. 2018. gadā situācija ir līdzīga, jo valsts svētku diena iekrīt svētdienā, vienīgi piektdiena nav pirmssvētku diena.

Latvijas Republikas Proklamēšanas diena 18. novembris ir svētku diena. Tā kā tā ir sestdiena, tad piektdien, 17. novembrī, darba diena ir saīsināma un 20. novembris šogad būs atpūtas diena.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Ja valsts svētki – 18. novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, atbilstoši likumam jaunās darba nedēļas sākumā, pirmdien, ir paredzēta atpūtas diena. Līdz ar to kopā būs trīs no darba brīvas dienas. Savukārt pirmssvētku diena piektdien būs saīsinātā darba diena.

īsumā
  • Valsts svētki Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, 18. novembris, ir sestdien, tāpēc brīvās sestdienas vietā tiek piešķirta cita atpūtas diena darba nedēļā – pirmdiena.
  • Pirms svētku dienas darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.
  • Ja svētku diena iekrīt ikgadējā atvaļinājuma laikā, tas pagarināms par vienu kalendāro dienu.

Saskaņā ar likuma "Par svētku un atceres dienām" 1. pantu gadījumā, ja 18. novembris iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Tāpēc 20. novembris šogad būs atpūtas diena.

Tā kā darba tiesiskajās attiecībās ir situācijas, kurās atšķiras noteikumi valsts pārvaldē un privātajā sektorā nodarbinātajiem, arī par kompensēto brīvdienu var rasties jautājums: vai atpūtas diena jaunās darba nedēļas sākumā pēc 18. novembra svētkiem attiecas uz visiem darbiniekiem?

Gan valsts pārvaldē strādājošajiem, gan komercstruktūrās strādājošajiem 20. novembris ir brīvdiena, apstiprina Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode. Tiesiskais pamatojums ir ietverts likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1. pantā, kurš nosaka: ja svētku dienas – 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Likumdevējs nav paredzējis izņēmumu attiecībā uz privātajā sektorā nodarbinātajiem.

Ja svētki un pārcelta brīvdiena ir atvaļinājuma laikā

Kolīdz tuvojas svētki, samulst strādājošie, kam šajā laikā ir atvaļinājums, un nereti arī darba devēji, kam atvaļinājums jāpiešķir. Esam tomēr jau diezgan labi informēti, ka svētkus izskaita no atvaļinājuma, tātad atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienu skaitu. Bet šomēnes vēl ir papildu faktors – pēc valsts svētkiem nedēļas nogalē pienākas brīvdiena sekojošās darba nedēļas sākumā.

Atpūtas diena katram ir dārga, tāpēc negribas atgriezties darbā ātrāk, nekā vajag, taču nebūtu arī labi darbu neattaisnoti sebot. Protams, labā prakse būtu, ja darba devējs rīkojumā par atvaļinājumu darbiniekam norādītu piešķirtā atvaļinājuma pirmo un pēdējo dienu. VDI iepriekš LV portālam ir skaidrojusi, ka informēšanas veidu un formu par piešķirto atvaļinājumu nosaka darba devējs. Visizplatītākā forma, kuru izvēlas darba devējs, organizējot darbu uzņēmumā, ir rakstveida rīkojumi. Ar šiem rīkojumiem darbinieks tiek iepazīstināts. Tomēr ir iespējami arī citi darbinieka informēšanas veidi, piemēram, elektroniskā informācijas sistēma. Darba devējam jāuzskaita gan darba laiks, gan arī piešķirto un izmantoto atvaļinājumu periodi.

Darba likuma 149. pants ikvienam darbiniekam nosaka tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Saistībā ar šomēnes piešķirtajiem atvaļinājumiem LV portāls Z. Strodei minēja piemērus, un viņa paskaidroja, kā saskaitīt atvaļinājuma dienas.

1. piemērs. Darbinieks no 13.11.2017. vēlas izmantot ikgadējo atvaļinājumu – 2 nedēļas. Kad viņam jāierodas darbā – 28.11. vai 29.11.?

Z. Strode: Saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmo daļu atvaļinājuma periodā netiek ieskaitītas svētku dienas. 20. novembrim ir piešķirts tikai brīvdienas statuss. Likumdevējs nav paredzējis, ka brīvdienas, atpūtas dienas, kā arī valstī noteiktās atceres un atzīmējamās dienas nebūtu jāieskaita atvaļinājuma četrās kalendāra nedēļās. Tātad darbiniekam darbā jāierodas 28. novembrī.

2. piemērs. Darbiniekam atvaļinājums ir 2 kalendārās nedēļas – no 6.11.2017. Vai tās ir  līdz 20.11.2017. (ieskaitot) vai līdz 21.11.2017. (ieskaitot)?

Z. Strode: Atbildei uz šo jautājumu pamatojums ir tāds pats kā iepriekšējā atbildē. Tātad –  atvaļinājuma pēdējā diena būs 20. novembris, darbā jāatgriežas 21. novembrī.

3. piemērs. Kad ir jāatgriežas darbā, ja atvaļinājums piešķirts no 13. novembra uz vienu kalendāro nedēļu?

Z.Strode: Atvaļinājuma pēdējā diena būs 20. novembris, darbā jāatgriežas 21. novembrī.

Tātad, kā redzams no VDI speciālistes atbildēm, visos gadījumos atvaļinājums pagarinās tikai par vienu, svētku, dienu, jo atvaļinājums tiek pagarināts par kalendārajām dienām, nevis par darba dienām.

Pirmssvētku dienā jāstrādā vismaz stundu mazāk

Darba likuma 135. pants (Darba dienas ilgums pirms svētku dienām) paredz: pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Norma pirms svētku dienām darba dienas ilgumu saīsināt par vienu stundu attiecas tikai uz normālā darba laika darbiniekiem.

Latvijas Republikas Proklamēšanas diena 18. novembris ir svētku diena. Tā kā tā ir sestdiena, tad piektdien, 17. novembrī, darba diena ir saīsināma.

Saskaņā ar Darba likumu noteikums par darba laika saīsināšanu vismaz par 1 stundu ir saistošs visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa, tātad ne tikai valsts iestādēs, bet arī komercsabiedrībās strādājošajiem pirmssvētku darbdienā, 17. novembrī, darba laiks jānosaka īsāks.

Šī norma (pirmssvētku dienās darba dienas ilgumu saīsināt par vienu stundu) attiecas tikai uz normālā darba laika darbiniekiem, kas strādā astoņas stundas dienā, 40 stundas nedēļā (kas ir normālais darba laiks, paskaidrots Darba likuma 131. panta pirmajā daļā).

Savukārt uz darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba laiku, Darba likuma 135. panta noteikums par darbdienas ilguma saīsināšanu vismaz par vienu stundu pirms svētku dienām nav attiecināms.

Vēl jāpiebilst, ka Darba likumā paredzētās normas saistībā ar svētkiem attiecas tikai uz svētku dienām, kas ir noteiktas likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"..

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI