Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bērnam, ceļojot uz Šengenas zonas valstīm, līdzi jābūt tikai derīgam ceļošanas dokumentam – pasei vai Latvijas pilsoņa personas apliecībai (eID kartei).
FOTO: Freepik
Nepieciešamie dokumenti, kuri jāņem līdzi bērnam, dažādās robežšķērsošanas vietās atšķiras. Proti, šķērsojot iekšējo valsts robežu, bērnam ir nepieciešams tikai derīgs ceļošanas dokuments, savukārt, šķērsojot ārējo valsts robežu, atkarībā no situācijas viņam būs vajadzīga vai nu vismaz viena vecāka izdota un notariāli apstiprināta piekrišana, vai pilnvara. Iepazīties ar to, kādi dokumenti ir nepieciešami, ja bērns šķērso valsts robežu abu vai viena no vecākiem, aizbildņa, pilnvarotas personas pavadībā vai patstāvīgi, var LV portāla publikācijā "Ceļojumā dodas bērns. Kādi dokumenti vajadzīgi (I)".
Ceļošanai derīgi dokumenti
Bērnam ceļojot uz Šengenas zonas valstīm, līdzi jābūt tikai derīgam ceļošanas dokumentam – pasei vai Latvijas pilsoņa personas apliecībai (eID kartei). Valsts robežsardzes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore majore Kristīne Pētersone vērš uzmanību, ka mājās ir jāpārbauda, vai ceļošanas dokumentam nav beidzies derīguma termiņš, kā arī katras valsts pārstāvniecībā der noskaidrot par ierobežojumiem saistībā ar dokumenta derīguma termiņu.
"Latvijas nepilsoņa personas apliecība nav izmantojama kā ceļošanas dokuments."
Zvērināta notāre Anta Maldupe-Krūmiņa informē, ka ar Latvijas pilsoņa eID karti var ceļot arī uz tādām ES valstīm kā Bulgārija, Kipra, Īrija, Rumānija, Apvienotā Karaliste, lai arī tās nav Šengenas zonas valstis. Taču Latvijas nepilsoņa personas apliecība kā ceļošanas dokuments nav izmantojama.
Pilnvaras priekšrocības
Diemžēl nevar paredzēt, kas ceļojuma laikā var atgadīties. Lai arī, šķērsojot iekšējo valsts robežu, ir nepieciešama tikai pase vai pilsoņa eID karte, gadījumos, kad bērns tomēr ceļo ar kādu, drošāk ir nodrošināties ar pilnvaru. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu nepilngadīgām personām nav rīcībspējas, tādēļ bērni nevar paši sevi pārstāvēt.
"Lai arī normatīvie akti neparedz visos gadījumos nepieciešamu vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecinātu pilnvaru bērna izceļošanai no valsts citas personas pavadībā, tomēr līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, un aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu, tostarp gādāt par viņa drošību un veselības aprūpi, kā arī pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Līdz ar to var būt situācijas, kad bērnam, atrodoties ārzemēs citas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta pilnvara. Piemēram, ja bērnam atgadās nelaimes gadījums vai kāda cita problēmsituācija, bez šī dokumenta pavadošā persona nav tiesīga pārstāvēt bērna likumīgās tiesības un intereses," skaidro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta galvenā inspektore Dagne Frankoviča.
Kā iegūt pilnvaru?
"Pilnvaru var nokārtot, personai ierodoties pie jebkura Latvijas notāra," norāda A. Maldupe-Krūmiņa. Atkarībā no situācijas līdzi jāņem:
Vai ir vajadzīgs tulkojums?
Tā kā pilnvara ir jāuzrāda Valsts robežsardzes amatpersonai, uzrādāmajam dokumentam ir jābūt valsts valodā. K. Pētersone norāda, ka "gadījumos, kad pilnvara ir izdota ārvalstīs, tai ir jāpievieno notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā". Pilnvara jānoformē pie notāra notariālā akta veidā, un notariālie akti tiek sagatavoti tikai valsts valodā.
Notāre A. Maldupe-Krūmiņa vērš uzmanību, ka sabiedrībā valda uzskats – pilnvara bērna izceļošanai no valsts pilnvarotas personas pavadībā vai piekrišana bērna patstāvīgai ceļošanai jāuzrāda, tikai izceļojot no Latvijas Republikas, tādēļ ir pietiekami, ja tā sagatavota valsts valodā. "Tomēr ir nepieciešams veikt dokumenta tulkojumu uz valodu atkarībā no galamērķa valsts, lai gadījumos, kad šo pilnvaru būs nepieciešams uzrādīt citas valsts robežšķērsošanas vietā, iestādei, amatpersonai u. tml., tiktu saprasts uzrādītā dokumenta saturs un nerastos lieki sarežģījumi. Tas pats attiecas, ja saskaņā ar pilnvaru ceļojuma laikā bērnam tiek nodrošināta konkrētu interešu pārstāvība.
"Ar Latvijas pilsoņa eID karti var ceļot arī uz tādām ES valstīm kā Bulgārija, Kipra, Īrija, Rumānija, Apvienotā Karaliste, lai arī tās nav Šengenas zonas valstis."
Pirms plānotā ceļojuma vecākiem ieteicams pārliecināties, vai valsts, uz kuru vai caur kuru plānots doties, nav noteikusi kādas papildu prasības saistībā ar bērna ceļošanu, piemēram, legalizācijas (Apostille) nepieciešamību u. tml.," iesaka A. Maldupe-Krūmiņa.
Pasažieru pārvadātāju ierobežojumi
Gan lidojot ar aviokompāniju "airBaltic", gan "Ryanair", ir jāievēro katras kompānijas iekšējie noteikumi. A. Maldupe-Krūmiņa skaidro, ka, piemēram, lidojot ar "airBaltic", ir šādi nosacījumi:
Turpretī, lidojot ar aviokompāniju "Ryanair", bērni var lidot patstāvīgi tikai no 16 gadu vecuma.
Savukārt starptautiskā autobusu operatora "ECOLINES" iekšējos kārtības noteikumos norādīts, ka "bērni līdz 5 gadu vecumam tiek uzņemti autobusā tikai pilngadīgas personas pavadībā, kā arī, braucot ar bērniem, ir iespējama papildu ceļošanas dokumentu uzrādīšana, tādu kā dzimšanas apliecība, notariāli apstiprināta vecāku atļauja, apliecība par šķiršanos, tiesas lēmums utt. Minēto dokumentu esamību brauciena laikā nosaka tās valsts likumdošana, no kuras vai uz kuru brauc bērns".
