Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Normatīvie akti paredz ne tikai valsts apmaksātu grūtnieču veselības novērošanu un dzemdību palīdzību, bet arī nodarbinātības atvieglojumus strādājošām grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un laikā, kad bērniņš tiek barots ar krūti.
FOTO: SXC
Veselības aprūpe grūtniecei ir bez maksas
Viens no pirmajiem praktiskas dabas jautājumiem, ko sieviete, saprotot, ka gaidāms mazulis, sev uzdod, ir – ko darīt un vai es to varu atļauties? Mītiem par dārgo veselības aprūpi šajā gadījumā nav pamata – grūtniecības novērošana tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, ja to veic ārsts, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un sniedz valsts apmaksātus veselības pakalpojumus. Tāpat arī dzemdību palīdzība dzemdībās stacionārā ārstniecības iestādē, kas ir līgumattiecībās ar NVD, ir apmaksāta.
Līdz ar to sievietei nav jāuztraucas par finansiāliem izdevumiem par veselības aprūpi grūtniecības laikā un viņa var droši meklēt uzticamu ārstu - ginekologu, kurš rūpēsies, lai grūtniecība norit pareizi, veiks nepieciešamos izmeklējumus un laboratoriskās analīzes, kā arī sniegs atbildes uz sievietes jautājumiem par grūtniecību un dzemdībām.
Kā norāda NVD sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Štālberga, grūtniecei būs jāmaksā pacienta iemaksa 3 latu apmērā tikai par pirmo ambulatoro vizīti pie ginekologa, stājoties grūtniecības uzskaitē. Turpmākās konsultācijas un nepieciešamie izmeklējumi saistībā ar grūtniecības novērošanu ir bezmaksas. Arī pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām sievietei ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar pēcdzemdību novērošanu, un pacienta iemaksas nav jāveic.
Tiesa, ja tiek saņemta medicīniskā palīdzība, kas nav saistīta ar grūtniecības novērošanu, par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem grūtniecei būs jāveic pacientu iemaksas, uzsver NVD pārstāve.
Jāatzīmē, ja grūtniecība norit bez sarežģījumiem, grūtniecības novērošanu var veikt arī ģimenes ārsts vai vecmāte, taču ne katrs ģimenes ārsts to ir gatavs uzņemties. Ja ārsts uzskata, ka viņa kompetence nav pietiekama, viņš var ieteikt vērsties pie cita speciālista. Taču, pie kura ārsta vērsties, ir pašas sievietes izvēle. Viņa var grizties gan pie ģimenes ārsta ieteikta ginekologa, gan pie cita. Lai varētu saņemt valsts apmaksātu medicīnas aprūpi, ir noskaidrot, vai speciālists ir noslēdzis līgumu ar NVD.
Informāciju, kurās ārstniecības iestādēs var saņemt valsts apmaksātas ginekologu un citu speciālistu konsultācijas, iespējams atrast NVD mājaslapas sadaļā "Ambulatorās iestādes un ārsti speciālisti". Ja vēlaties uzzināt, vai kāds konkrēts ārsts ir līgumattiecībās valsti, tas jāpajautā pašam ārstam vai arī iespējams vērsties NVD, zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00).
"Grūtnieces interesēs ir, lai darba devējs ir informēts par viņas stāvokli pēc iespējas ātrāk un tādējādi tiktu ievērotas visas viņas tiesības uz drošu un saudzējošu darba vidi."
Ja grūtniece izvēlēsies stāties uzskaitē pie ārsta, kuram nav līgumattiecību ar NVD, visi grūtniecības novērošanas pakalpojumi (tai skaitā laboratoriskie, diagnostiskie izmeklējumi) būs par maksu atbilstoši ārstniecības pakalpojumu cenrādim.
Pirmreizējā vizīte pie ārsta jāveic un grūtniecības uzskaitē jāstājas līdz grūtniecības 12.nedēļai. Vērsties pie ārsta pirmo trīs grūtniecības mēnešu laikā ir svarīgi vispirms tādēļ, ka tas ir laiks, kad var konstatēt saslimšanas, kuras iespējams savlaicīgi novērst, neatstājot ietekmi uz bērniņu. Tas ir arī laiks, kad jādomā par kaitīgajiem faktoriem gan darbavietā, gan sadzīvē, par kuriem brīdinās ārsts, un attiecīgi vēlams pēc iespējas ātrāk tos novērst. Tāpat savlaicīga stāšanās grūtniecības uzskaitē ir būtiska, lai varētu pretendēt uz garāku grūtniecības atvaļinājumu.
Kā noteic Darba likuma 154.panta 2.daļa, "sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12.grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas".
Kādi tieši veselības aprūpes pakalpojumi grūtniecēm tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem noteic 2006.gada 25.jūlija Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība". E.Štālberga piebilst, ka, izvērtējot pacientes veselības stāvokli, ārsts, kas nodrošina grūtniecības novērošanu, ir tiesīgs noteikt papildu izmeklējumus, piemēram, ārsta speciālista konsultāciju un laboratoriskus izmeklējumus, kā arī izsniegt nosūtījumu izmeklējumu veikšanai.
Vērts ieskatīties noteikumu 1.pielikumā atrodamajā tabulā "Dzemdību palīdzība grūtniecības un pēcdzemdību periodā", kurā ir detalizēti aprakstīts grūtniecības novērošanas plāns jeb kādi grūtniecības riska novērtējumi, klīniskie un laboratoriskie izmeklējumi ārstam jāveic konkrētā grūtniecības aprūpes laikā, kā arī kāda informācija un dokumentācija jāizsniedz grūtniecei u.tml.
Jau pirmreizējā ārsta apmeklējuma reizē, stājoties grūtniecības uzskaitē, ārsts izvērtē arī topošās māmiņas profesijas un darba apstākļu iespējamo ietekmi uz bērniņu. Grūtniecei izsniedz atzinumu iesniegšanai darba devējam, kuram pēc tā saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieci, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņa bērna drošībai.
Kad paziņot darba devējam?
Tas ir vēl viens jautājums, kas nereti vieš šaubas un lieku uztraukumu – kā darba devējs to uztvers un kā pareizi ir informēt darba devēju par grūtniecību? Neviens normatīvais akts neparedz tiešu regulējumu, kad un kā grūtniecei ir jāpaziņo darba devējam, ka viņa gaida mazuli. Un, ja sieviete vēlas, viņa to darba devējam var neteikt līdz pat brīdim, kad jādodas pirmsdzemdību atvaļinājumā, tomēr tāda rīcība nav nedz pašas darba ņēmējas, ne darba devēja interesēs.
Normatīvie akti īpaši aizsargā grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā un, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, lai novērstu jebkādu risku, kas varētu negatīvi ietekmēt māmiņas un mazuļa drošību vai veselību. Darba aizsardzības likuma 22.pants paredz sievietes tiesības uz darba devēja noteiktiem papildu atvieglojumiem, kas ir atbilstoši ārstu atzinumam un darba riska novērtējumam.
Darba vides riska novērtējums darbam, kuru veic grūtnieces un sievietes pēcdzemdību un bērna barošanas ar krūti periodā, darba devējam ir jāveic obligāti, un to reglamentē MK 2007.gada 2.oktobra noteikumi Nr.660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība". MK noteikumu 2.pielikumā ir uzskaitīti tie darba vides fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie faktori un darbi, kuri sievietēm gaidībās un barošanas ar krūti laikā var radīt risku drošībai un veselībai, savukārt 3.pielikumā uzskaitīti tie darba vides faktori un darbi, kādos grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti, nodarbināt ir aizliegts.
Darba devējam ir pienākums veikt nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus, lai šos un jebkādus citus riskus, ja tādi ir konstatēti, novērstu. Kā rīkoties, ja riskus nav iespējams novērst, noteic Darba likuma 99.pants. Tādā gadījumā darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā, pie tam darba samaksas apmērs jaunā vietā nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu. Ja arī to nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei apmaksātu atvaļinājumu, tā laikā saglabājot iepriekšējo vidējo izpeļņu. Tādi paši nosacījumi darba devējam ir jāievēro ne tikai darbinieces grūtniecības laikā, bet arī pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.
Darba devējam ir arī jārūpējas par to, lai darba apstākļi būtu piemēroti un atbilstu higiēnas prasībām. Kā noteic MK 2009.gada 28.aprīļa noteikumi Nr. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" 30.7.punkts, darba devēja pienākums ir gādāt, lai grūtniecēm un sievietēm gadu pēc dzemdībām un visā bērna barošanas ar krūti periodā, pildot darba pienākumus, būtu iespēja atgulties un atpūsties.
Kā redzams, normatīvie akti ļoti stingri noteic darba devēju pienākumus, līdz ar to grūtnieces interesēs ir, lai tas ir informēts par viņas grūtniecību pēc iespējas ātrāk un tādējādi tiktu ievērotas visas viņas tiesības uz drošu un saudzējošu darba vidi. Paziņot darba devējam par grūtniecību var gan mutiski, gan rakstiski. Taču, ja rodas šaubas par darba devēja godprātību, vēlams to darīt rakstiski, lūdzot uz attiecīgā paziņojuma kopijas darba devēja parakstu, ar kuru tiek apstiprināts - informācija ir saņemta. Tādējādi grūtniece sevi pasargās no nepatīkamām situācijām, kad darba devējs var aizbildināties, ka nav zinājis par viņas stāvokli.
Tiesības apmeklēt ārstu un atteikties no virsstundu darba
Darba likums noteic vēl citus atvieglojošus un pretimnākošus noteikumus, kas darba devējam ir jāņem vērā, ja darba ņēmēja ir grūtniece. Piemēram, darba devējam ir jānodrošina darbiniecei, kas gaida bērniņu, iespēju īslaicīgi atstāt darbavietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika (147.pants).
Būtiski atcerēties, ka Darba likums darba devējam grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, atļauj sūtīt komandējumā vai darba braucienā (53.pants), kā arī nodarbināt virsstundu darbā (136.panta 7.daļa) tikai ar sievietes rakstveida piekrišanu. Tātad sievietei ir tiesības atteikties to darīt.
Tāpat darba devējam grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā ir aizliegts:
Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu
Kā noteic Darba likuma 149.panta 1.daļa, ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu. Diemžēl grūtnieces nereti neaizdomājas, ka pirms vai pēc došanās grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā viņai ir tiesības darba devējam pieprasīt piešķirt arī ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja. Šīs tiesības ir nostiprinātas Darba likuma 150.panta 4.daļā. Pie tam periods, kad sieviete atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā netiek ieskaitīts kā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļa, gluži otrādi, tas tiek ieskaitīts laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (152.panta 1.daļas 2.punkts, kā arī 154.panta 4.daļa).
"Sievietei pirms vai pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ir tiesības pieprasīt piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu neatkarīgi no laika, kurā tā bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja."
Tātad, ja sieviete, kura gaida bērniņu, ir izņēmusi ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par 2013.gadu un 2014.gada sākumā dosies grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, viņai pienākas arī ikgadējais apmaksātais atvaļinājums par 2014.gadu, un sievietei tas ir darba devējam jāpieprasa. Grūtniecei ir tādas pašas tiesības arī gadījumā, ja viņa strādā pie darba devēja, piemēram, tikai 2 mēnešus. Atšķirībā no citiem jauniem darbiniekiem, sievietei gaidībās nav jānostrādā likumā noteiktie 6 mēneši, lai pretendētu uz ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu. Tas nozīmē, ka darba devējam viņai tas jāpiešķir avansā.
Pie tam svarīgi atcerēties – darba intervijā varbūtējam darba devējam ir stingri aizliegts uzdot jautājumus par grūtniecību un ģimenes stāvokli (33.panta 2.daļas 1. un 2.punkts). Mazāk labvēlīga attieksme pret grūtnieci, jo viņai ir tiesības uz dažādiem atvieglojumiem, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, ir uzskatāma par diskrimināciju, par ko paredzēta pat administratīva atbildība.
Atlaist iespējams tikai īpašos gadījumos
Sievietei, kura gaida bērniņu un pēc tam atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, nav jābaidās, ka darba devējs viņas ilgās prombūtnes laikā varētu to atlaist. Darba likums šādi rīkoties aizliedz, ja vien sieviete nav izdarījusi kādu no pārkāpumiem, kas minēti likuma 101.panta 1.daļā:
Ja nav izdarīts neviens no augstākminētiem pārkāpumiem, darbiniecei, kura izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs, bet, ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzvērtīgu darbu ar sievietei ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un noteikumiem (154.pants). Darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu ar grūtnieci vai sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā tikai tādā gadījumā, ja darba devējs tiek likvidēts (101.panta 1.daļas 10.punkts).
Pie tam darba devējam jāzina, ka uzteikuma aizliegums attiecas arī uz uzteikumu pārbaudes laikā. Grūtnieci pārbaudes laikā atlaist nedrīkst pat tad, ja viņa apliecinājumu par savu grūtniecību iesniedz pēc tam, kad darba devējs jau ir izsniedzis darba uzteikumu. Lai gan darba devējam, kā to noteic Darba likuma 47.pants, ir tiesības pārbaudes laikā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš, nenorādot uzteikuma iemeslu, ja sieviete šo trīs dienu laikā informē par grūtniecību, viņu atlaist nedrīkst.
Ja darba līgums ir uz laiku
Citādi ir situācijās, ja darbiniece ir pieņemta darbā, lai aizvietotu grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā esošu darbinieci. Tādā gadījumā ar aizvietotāju darba devējs noslēdz darba līgumu uz noteiktu laiku, un to reglamentē Darba likuma 113.pants.
Kas notiek, ja arī darbinieces aizvietotājai ir jādodas grūtniecības atvaļinājumā? Attiecībā uz darba līgumiem, kas noslēgti uz laiku, neattiecas priekšrocības saglabāt darbu grūtniecības un pēcdzemdību periodā un visticamāk, kad darba līgumā noteiktais termiņš beigsies, darba attiecības neturpināsies. Arī tad, ja darba līgumā, kas noslēgts uz noteiktu laiku, nav noteikts beigu termiņš, darba devējam nav pienākuma saglabāt darba vietu grūtniecei un par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ir jāpaziņo ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš.
Turpmāk vēl.
