SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
04. oktobrī, 2013
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Finanses
2
2

Valsts budžeta projekts 2014.gadam un vēl nākamajiem diviem gadiem (I)

Valsts budžets 2014 – 2016

Avots: Finanšu ministrija

Valsts budžeta skaitļi nākamajam gadam ir lielāki - ne tikai tāpēc, ka visi izteikti eiro. Latvijas ekonomika pieaug visstraujāk Eiropas Savienībā, un tas nozīmē, ka arī budžetā naudas būs vairāk. Ir daudz jaunu un papildu piešķīrumu. Tos savos maciņos vajadzētu pamanīt skolotājiem, ārstiem, ģimenēm ar bērniem. Ieņēmumu pieaugums paredzēts ne tikai valsts, bet arī pašvaldību daļā. Visu, ko visi gribētu, dabūt nevarēs, jo nav paredzēts dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Latvijai ir jāatdod krīzes laikā ņemtie aizdevumu miljardi, tie jāpārfinansē. Tas nozīmē: jo disciplinētāk valsts rīkosies ar naudu, jo vairāk var cerēt uz izdevīgiem kredītprocentiem, lieki nepārmaksājot.

Saeima ceturtdien izskatīšanai komisijām nodeva 2014.gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 miljardu eiro apmērā (4,92 miljardi latu), izdevumi – 7,14 miljardi eiro (5,02 miljardi latu). Salīdzinājumā ar 2013.gada plānu paredzēts ieņēmumu palielinājums 341,9 milj. eiro apmērā (240,29 milj. Ls) un izdevumu palielinājums 288,9 milj. eiro (203,04 milj. Ls) apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumos 2014.gadā prognozēti 5,007 miljardi eiro (3,519 miljardi latu), izdevumos - 5,275 miljardi eiro (3,707 miljardi latu).

Valsts speciālā budžeta ieņēmumos paredzēti 2,206 miljardi eiro (1,55 miljardu latu), izdevumos - 2,076 miljardi eiro (1,46 miljardu latu).

No nākamā gada sociālo budžetu lielā mērā atslogos tas, ka turpmāk, kā nosaka likums "Par valsts pensijām ", piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām valsts finansēs no pamatbudžeta. 2014.gadā tam nepieciešami 208,4 milj. eiro (146,46 miljoni Ls). Norādēs par sociālā budžeta izdevumiem paskaidrots, ka, sākot ar 2014.gada oktobri, tiek atsākta valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu (neatkarīgi no to apmēra) indeksācija, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu.

Prioritātes: konkurētspēja, demogrāfija, nevienlīdzības mazināšana

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja uz vairākām svarīgām ziņām. Pirmoreiz līdz ar budžetu nākamajam gadam ir iesniegts arī likumprojekts par triju gadu budžetu, līdz ar to praksē ieviešot vidēja termiņa budžeta plānošanu. Tas ir pirmais budžets, kas ir sagatavots eiro. Ar šo budžetu tiek uzsākta Nacionālā attīstības plāna (NAP 2020) izpilde, kā arī Eiropas Savienības septiņu gadu plānošanas periods.

Premjers uzsvēra budžetā izteiktās divas prioritātes – saglabāt valsts konkurētspēju, līdz ar to turpmākās izaugsmes pamatu, un pasākumus demogrāfijas atbalstam.

"Valstij ir lieli parādi. Ignorējot budžeta disciplīnu, pieaugs kredītprocenti un izdevumi."

Latvijā otro gadu pēc kārtas ir Eiropas Savienībā (ES) visstraujāk augušā ekonomika, tas būtu jāredz arī iedzīvotājiem savos maciņos. Nākamgad paredzēts darbaspēka nodokļu samazinājums (mazāka sociālo iemaksu likme), lielāks neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojums par apgādājamo. Nodokļa atvieglojumi paredzēti, lai lielāku labumu gūtu cilvēki ar zemiem ienākumiem, uzsvēra premjers.

Demogrāfijas jautājumu paketē ietilpst bērna kopšanas pabalstu palielinājums, lielāka valsts uzturlīdzekļu summa vecākiem, kuri vieni audzina bērnu.

Nākamajā gadā palielinās algas sabiedriskajā sektorā: pedagogiem, mediķiem, iekšlietu, tieslietu sistēmas un kultūras darbiniekiem.

Budžeta deficīta 0,9 procenti (pēc ES metodoloģijas) atbilst saistībām, kuras Latvija ir uzņēmusies Fiskālās disciplīnas likumā. Premjers atgādināja arī par starptautiskā aizdevuma programmas atdošanas termiņiem, jo saskaņā ar grafiku ir jāatmaksā Eiropas Komisijas aizdevums 1,5 miljardu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka nepieciešams to pārfinansēt. No tā, kā Latvija tiks galā ar budžeta disciplīnu, būs atkarīgs, par cik iespējami zemākām likmēm varam pārkreditēt saistības. Pat pāris miljoni izdevumos, kas pārsniegs saprātīgas un fiskāli atbildīgas politikas ietvaru, pēc tam papildus var prasīt desmitiem un pat simtiem miljonu aizdevuma procentu maksājumos, kas tad tiks liegti iedzīvotāju vajadzībām. Jau pašreiz krīzes parāda apkalpošanai ik gadu no budžeta jāizdod 200 miljoni latu.

Finanšu ministrs Andris Vilks kā svarīgāko uzsvēra vēl kādu sabiedrībai pozitīvu ziņu - Latvijā joprojām ir strauja izaugsme, un arī vidējā termiņā mūsu valsts ekonomika prognozējami būs viena no straujāk augošajām ES. Daudzās ES valstīs IKP prognoze tiek koriģēta uz leju, Latvija šogad un nākamgad IKP pieauguma prognozi no 4% var paaugstināt uz 4,2 procentiem. Latvijai palīdz tas, ka galvenie tirdzniecības partneri ir ap Baltijas jūru, un šajās valstīs izaugsme ir lielāka nekā vidējā ES. Ministrs arī atzina, ka visas izdevumu vēlmes nav iespējams apmierināt, taču kas nākamā gada un turpmākajos budžetos izteikti ir manāmi soļi iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšanai.

Sākotnēji nozaru ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma daudzkārt pārsniedza budžeta iespējas. Kā norāda Finanšu ministrija, pēc plašām diskusijām un izvērtējumiem ministriju jaunajām politikas iniciatīvām paredzēts piešķirt 243 miljonus eiro (~170 miljoni Ls). Papildu finansējuma sadalījums ir tām nozarēm, kurām iepriekšējo gadu budžeta konsolidāciju rezultātā krasi samazināti līdzekļi.

No kopējā finansējuma jaunās politikas iniciatīvām NAP 2020 realizācijai 2014.gadam paredzēti 122,8 miljoni eiro jeb 50,5%, darba samaksas paaugstināšanai ārstniecības personām - 22 miljoni eiro (15,6 milj. Ls), pedagogiem - 8,7 miljoni eiro (6,11 milj. Ls), uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbiniekiem - 6,5 miljoni eiro (4,57 milj. Ls), kultūras institūcijās nodarbināto pilnas darba slodzes atjaunošanai - 1,8 miljoni eiro (1,27 milj. Ls).

"Nodokļa atvieglojumi paredzēti, lai lielāku labumu gūtu cilvēki ar zemiem ienākumiem."

Tomēr valsts naudas dalīšanas nemieri vēl turpināsies, jo par atsevišķām budžeta ieņēmumu un izdevumu pozīcijām politiķiem vēl jāpanāk galīgā vienošanās: par papildu finansējumu demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, valsts budžeta ieņēmumiem no uzturēšanās atļauju izsniegšanas, par finansējumu pedagogu darba samaksas pilnveidošanai.

Latvijas Pašvaldību savienība nav parakstījusi vienošanos un domstarpību protokolu ar valdību, jo nav apmierinātas pašvaldību prasības, tostarp – iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporcijas maiņa. Tā saglabāta līdzšinējā – 80% pašvaldībām, 20% valsts budžetam. Finanšu ministrija Budžeta komisiju informēja, ka pašvaldību ieņēmumi nākamgad būs pat lielāki, nekā tiek prognozēts. 2014.gadā 97% pašvaldību budžeta ieņēmumi pieaugs no 5 līdz 20 procentiem. Valdības piedāvājums ir turpināt reģionāli līdzsvarotu valsts budžeta dotāciju piešķiršanu novadu pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem. Valsts budžeta dotācija 8,9 milj. eiro apmērā paredzēta 91 novada pašvaldībai.

Budžeta paketē ir 41 likumprojekts, trešā daļa no tiem – grozījumi nodokļu likumos.

Budžeta izskatīšana pirmajā lasījumā paredzēta 17.oktobrī, galīgajā lasījumā – 6.novembrī.

Kas papildinās iedzīvotāju ienākumus

Pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai

Lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamais minimums - 75 eiro (latos: pašreiz ir 45 Ls, paredzēts – 52,71 Ls).

IIN atvieglojums par apgādājamo - 165 eiro (latos: pašreiz 80 Ls, paredzēts 116 Ls)

Lielāka minimālā alga – 320 eiro (latos: pašreiz 200 Ls, paredzēts 225 Ls).

Par 1% mazāka sociālās apdrošināšanas iemaksu likme (darba devējam - 23,59%, darba ņēmējam - 10,5%).

Demogrāfijas paketē paredzētais

Lielāks minimālais bērna kopšanas pabalsts līdz bērna 1,5 gada vecumam – 170 eiro (latos: pašreiz 100 Ls, paredzēts 120 Ls).

Lielāks valsts uzturlīdzekļu apmērs - 71,14 eiro par bērnu līdz 7 gadu vecumam, 78,26 eiro par bērnu 7-18 gadu vecumā (latos: pašreiz 35 un 40 Ls, paredzēts attiecīgi 50 un 55 Ls).

Ar nākamā gada 1.septembri valsts apmaksās brīvpusdienas arī 3.klases skolēniem

Palielināta valsts dotācija 1.-3.klases skolēnu brīvpusdienām - 1,42 eiro (latos: pašreiz 80 sant., paredzēts 1 Ls).

Atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti

Pabalsts 1.invaliditātes grupai - 83,23 eiro (latos: pašreiz 45 Ls, paredzēts 58,50 Ls).

Pabalsts 2.invaliditātes grupai – 76,84 eiro (latos: pašreiz 45 Ls, paredzēts 54 Ls).

Pabalsts 1.invaliditātes grupai kopš bērnības – 138,73 eiro (latos: pašreiz 75 Ls, paredzēts 97,50 Ls).

Pabalsts 2.invaliditātes grupai kopš bērnības – 128,06 eiro (latos: pašreiz 75 Ls, paredzēts 90 Ls).
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU