SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Jadviga Neilande
nodokļu konsultante
05. martā, 2013
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
3
3

Jaunais pievienotās vērtības nodokļa likums: korekcijas un atšķirības (I)

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ja darbiniekam pasniedz mazas vērtības (līdz 10 Ls) dāvanu, tad no šīs summas jāietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja dāvana ir kā balva konkursos, sacensībās vai apbalvojums par darba rezultātu, nodokļus neietur. Savukārt, ja dāvana paredzēta fiziskām personām, kas nav darbinieki, ietur tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli 24%. Ja dāvanu pasniedz personai, ko nevar identificēt, piemēram, masu pasākumos, tad palielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par koeficientu 1,5.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

No 2013.gada 1.janvāra ir spēkā jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums, kas jau radījis ne mazums galvassāpju gan uzņēmējiem, gan fiziskām personām. Likums ir ļoti apjomīgs, un nezinātājam tajā ir grūti orientēties. Pēc būtības likums, salīdzinot ar iepriekšējo, kas bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim, nav mainījies, taču jaunajā likumā ir atsevišķas nianses un arī jaunievedumi, kurus derētu zināt.
īsumā

Jaunais PVN likums:

  • PVN maksātāji sadalīti 3 grupās: Latvijas nodokļa maksātāji, ES nodokļa maksātāji, trešo valstu nodokļa maksātāji.
  • Jāizvērtē, vai darījums ir preču piegāde vai pakalpojuma sniegšana par atlīdzību.
  • Pašpatēriņš likumā nav definēts, bet piemērošanas kārtība pastāv.
  • Nodoklis mazas vērtības dāvanām
  • Ir tiesības reģistrēties PVN reģistrā uz laiku.

Nodokļa maksātāji

Nodokļu maksātāji tagad ir iedalīti trijās grupās:

  • Latvijas nodokļa maksātāji,
  • ES nodokļa maksātāji,
  • trešo valstu nodokļa maksātāji.

Turklāt nodokļa maksātāji vēl tiek dalīti kā reģistrēti un nereģistrēti nodokļa maksātāji.

Ar jēdzienu "nodokļu maksātājs" ir domāts PVN nodokļa maksātājs, nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs. Kad skatās un pēta citus likuma pantus, īpaši attiecībā uz pakalpojuma vietas noteikšanu, uzņēmējs var kļūdīties, jo likumā nav kā iepriekš uzrakstīts, ka vispārējos gadījumos pakalpojuma sniegšanas vieta ir atkarīga no tā, vai pakalpojuma pircējs ir vai nav ar PVN numuru. Tādējādi daudzos gadījumos uzņēmēji var pieļaut kļūdas.

Padomes Īstenošanas Regula (ES) Nr.282/2011 (2011.gada 15.marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, paredz ievērot nosacījumu, ka gadījumos, ja pakalpojums sniegts PVN nemaksātājam vai ja pakalpojuma pircējs - PVN maksātājs – pakalpojumu izmanto citiem mērķiem, nevis ar PVN apliekamiem darījumiem, rēķins vienmēr jāizraksta ar PVN. Ja ir šaubas par to, ar kādu likmi jāizraksta rēķins sakarā ar dokumentu nepilnībām, tad es ieteiktu labāk rēķinu izrakstīt ar PVN nekā bez tā. Jo – ja PVN ir samaksāts, to vieglāk būs labot un pircējam nosūtīt jaunu rēķinu, nekā tad, ja izrakstīsiet rēķinu bez PVN.

Vēl vienā jautājumā joprojām kļūdās gan grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, gan juristi, gan revidenti un citas personas. Ja pakalpojumu sniedz personai, kurai Latvijā ir pastāvīgā pārstāvniecība, tad rēķins vienmēr jāizraksta ar PVN.

Tiem, kas gatavojas saņemt vai sniegt pakalpojumu ES, pirms tā sniegšanas vai saņemšanas ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Reģistrēties drīkst arī uz laiku, ja apliekamie darījumi nepārsniedz 35 000 latu un darījumi ar ES turpmāk vairs nav paredzami.

Saimnieciskā darbība

Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību, tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība; lauksaimnieciskā darbība.

PVN maksā tikai tās personas, kuras veic saimniecisko darbību. Sistemātiskums ir definēts, piemēram, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Pēc meža īpašnieku strīda ar nodokļu administrāciju tiesībsargs ir atzinis, ka saimnieciskā darbība par tādu ir uzskatāma likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē. Tas attiecas arī uz pievienotās vērtības nodokli. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībām pievienotās vērtības nodoklis nav jāmaksā no personiskās vai citas mantas pārdošanas, ja tā nav saimnieciskā darbība.

Ar nodokli apliekamie darījumi

Ar PVN nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:

  • preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību;
  • pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;
  • preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.

Pagājušajā gadā Ministru kabineta noteikumos bija definēti ienākumu veidi, uz kuriem pievienotās vērtības nodoklis neattiecas, piemēram, saņemtie ziedojumi, valsts dotācijas, biedru naudas, dividendes un citi. Pašreizējā likumā tas vairs nav rakstīts, kā arī tas nav aprakstīts Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Tādēļ jāpieņem, ka darījums tiek izvērtēts pēc tā, vai tas tiek uzskatīts par preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu par atlīdzību. Piemēram, saņemtais ziedojums, biedru naudas nav preču piegāde par atlīdzību. Arī saņemtās soda naudas nav preču piegāde par atlīdzību.

"Tiem, kas gatavojas saņemt vai sniegt pakalpojumu ES, pirms tam jāreģistrējas kā PVN maksātājam."

Uzmanīgiem jābūt attiecībā uz uzņēmumā esošo preču, materiālu, pakalpojumu, pamatlīdzekļu lietošanu darbinieku vai uzņēmuma vadības privātām vajadzībām. Tas pats attiecas arī uz zemnieku saimniecībām, kas pašas izaudzē kartupeļus un tos apēd. Šajos gadījumos, ja par šo preču vai pakalpojumu iegādi tika atskaitīts priekšnodoklis, tad personai, kura lietojusi personiskām vajadzībām uzņēmuma pamatlīdzekli vai preci, izraksta rēķinu pašizmaksas vērtībā. Piemēram, ja zemnieks iepircis sēklas, atskaitījis priekšnodokli, novācis ražu un daļu izlietojis pats, tad par šo izlietojumu zemniekam izraksta rēķinu un samaksā PVN kā par jebkuru darījumu. Un to norāda PVN deklarācijā.

Šādu gadījumu sauc par pašpatēriņu, taču jaunajā likumā šāds jēdziens vairs nav definēts.

Mazas vērtības dāvana

Likumā ir ietverts pavisam jauns jēdziens - "mazas vērtības dāvana". Tā ir prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 10 latu.

Par mazas vērtības dāvanu PVN maksātājs drīkst atskaitīt priekšnodokli, bet toties pastāv citi šķēršļi sakarā ar to, ka Latvijā nodokļu likumi nav savstarpēji vienoti.

Piemēram, ja mazas vērtības dāvana (līdz 10 Ls) tiek dāvināta darbiniekam, tad no šīs summas jāietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 11% (+24,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis 24 procenti. Ja dāvanu dāvina kā balvu konkursos, sacensībās vai kā apbalvojumu par darba rezultātu (ievērojot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.pantu), tad nodokļus neietur. Savukārt, ja dāvana tiek dāvināta fiziskām personām, kas nav darbinieki, tad ietur tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli 24 procenti. Ja dāvana tiek pasniegta personai, ko nevar identificēt, piemēram, masu pasākumos, tad palielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par koeficientu 1,5.

Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas brīdis

Saskaņā ar likuma 32.pantu, ja pakalpojumus (izņemot kustamo lietu nomu) sniedz pastāvīgi ilgstošā periodā un par šo pakalpojumu sniegšanu periodiski izraksta nodokļa rēķinus vai to sniegšana rada turpmākus maksājumus, uzskata, ka darījums ir noticis tad, kad beidzas periods, uz kuru attiecas šie rēķini vai maksājumi, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

"Par mazas vērtības dāvanu PVN maksātājs drīkst atskaitīt priekšnodokli, bet ir dažādība citos nodokļos."

Ja pakalpojumus, par kuriem nodokli maksā pakalpojumu saņēmējs, sniedz pastāvīgi ilgstošā periodā, kas pārsniedz vienu gadu, un par šo pakalpojumu sniegšanu šajā laika posmā netiek izrakstīti nodokļa rēķini vai veikti maksājumi, uzskata, ka darījums ir noticis katra kalendāra gada beigās līdz laikam, kad pakalpojuma sniegšana ir pilnībā pabeigta.

Būvniecības pakalpojums ir sniegts tad, kad parakstīts būvobjekta pieņemšanas akts par katru no būvdarbu izpildes posmiem, bet ne retāk kā reizi 12 mēnešos.

Reģistrācija PVN reģistrā

Šogad pirmo reizi nodokļa maksātājam ar nodokli apliekamu darījumu veikšanai ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku.

Ja iekšzemes nodokļa maksātājs ir reģistrējies VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā pirms 7000 latu summas sasniegšanas preču iegādei ES, tad pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nodokļa maksātājs, kurš veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, ir tiesīgs no tā brīvprātīgi izstāties ne agrāk kā pēc diviem gadiem no reģistrācijas dienas.

VID pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt iekšzemes nodokļa maksātāju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

  1. nodokļa maksātājs nav sasniedzams tā norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētās dzīvesvietas adresē vai arī šī adrese faktiski nepastāv;
  2. nodokļa maksātājs pēc VID pieprasījuma nesniedz informāciju vai sniedz nepamatotu vai nepatiesu informāciju par tā materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību;
  3. nodokļa maksātājam saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir apturēta saimnieciskā darbība;
  4. nodokļa maksātāja adrese atbilst riska adreses nosacījumiem atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām";
  5. nodokļa maksātājam vai tā amatpersonai, prokūristam vai pilnvarotai personai, ja minētās personas ir Latvijas Republikas rezidenti, Latvijā nav deklarētās dzīvesvietas adreses.

Turpmāk vēl.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI