SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
25. septembrī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
1
8
1
8

Pacienta tiesības. Kā rīkoties situācijās, ja tās tiek pārkāptas

Pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no viņa slimības rakstura un smaguma, un viņam tiesības uz savlaicīgu ārstniecību. Tā ir teikts Pacientu tiesību likumā. Ja iedzīvotājam ir šaubas par saņemto pakalpojumu, tās var kliedēt, konsultējoties vai konkrēto gadījumu jau nododot speciālistu rokās.

LV portāla infografika

Veselība ir vērtība, kas nozīmīga jebkuros laikos un dzīves apstākļos. Par savu veselību rūpēties ir ikviena cilvēka pienākums, tāpat kā valsts pienākums ir saslimšanas gadījumā palīdzēt, lai sekmētu nepieciešamo ārstēšanos.
Šajā LV portāla skaidrojumā par pacientu tiesībām un pienākumiem ārstniecības procesā, kā arī sniegta informācija, kur nepieciešamības gadījumā vērsties, ja pacientam rodas aizdomas, ka tiek pārkāptas tā tiesības.
īsumā
  • Pacientu tiesību pamatā ir tiesības uz informāciju un ārstniecības piekrišanu.
  • Pacients, kurš uzskata, ka viņa tiesības ir pārkāptas, pēc palīdzības var vērsties:
    • Veselības inspekcijā;
    • Pacientu ombudā.

2010.gada 1.martā stājās spēkā nozīmīgs likums veselības jomā - "Pacientu tiesību likums", kurā apkopotas pacienta tiesības un pienākumi. Likuma mērķis ir sekmēt labvēlīgas attiecības starp klientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, rosināt pacienta aktīvu līdzdalību savas veselības aprūpē, kā arī vajadzības gadījumā sniegt informāciju par pacienta interesēm un tiesībām, lai problemātiskā situācijā viņš spētu tās aizstāvēt. Zinot savas tiesības, pacients ārstēšanās procesa laikā var sekot līdzi, vai attiecīgā ārstniecības iestāde tās ievēro.

Gadījumā ja personai rodas šaubas par to, ka tiek aizskartas tās intereses, iedzīvotājs var vērsties Veselības inspekcijā un Pacientu ombudā.

Tiesību pamatā – rūpes par savu veselību

Ikvienam iedzīvotājam ir iespēja izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, kurai uzticēt savu veselību, kurā  iegūt informāciju par veselības aprūpes iespējām un tās apmaksas kārtību, un tiesības izvēlēties - saņemt vai noraidīt viņam noteikto ārstniecību. Jebkāda veida diskriminācija ir aizliegta, un pacientam tiesības uz kvalitatīvu un atbildīgu ārstniecību ir neatkarīgi no viņa vecuma, dzimuma, rases vai etniskās piederības.

Kā atzīst Pacientu ombuda biroja vadītāja Dace Līkanse, "Pacientu tiesību likumā tomēr ir daudz neprecizitāšu un nepilnību, tāpēc ikdienas praksē to svarīgi skatīt kopā ar Ārstniecības likumu, Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu un citiem likumiem, kuru atsevišķi panti pacientu tiesības jau regulēja pirms Pacientu tiesību likuma izstrādāšanas".

Tiesības uz informāciju

Pacientu tiesību likuma 4.panta 4.punkts noteic, ka pacientam ir tiesības iegūt informāciju par savu ārstēšanas procesu ne tikai no galvenā ārstējošā ārsta, bet arī "no citām viņa ārstniecībā iesaistītām personām atbilstoši to kompetencei". Saņemot vairākus viedokļus par savu veselības stāvokli, pacients var pieņemt sev atbilstošāko un piemērotāko lēmumu.

"Zinot savas tiesības, pacients ārstēšanās procesa laikā var sekot līdzi tam, vai tās tiek ievērotas."

Likumā teikts – un kas ir būtiski – ka informācija pacientam ir jāsniedz saprotamā veidā, atbilstoši tā vecumam, pieredzei un brieduma pakāpei. Tas nozīmē, ka ārstam, kurš izskaidro, piemēram, slimības diagnozi bērnam, ir jālieto tādi vārdi, kas bērnam būtu saprotami un neradītu neizpratni par viņa veselības stāvokli.

Ārstēšanai var piekrist, var nepiekrist

Latvijā ikvienam pacientam ir tiesības izvēlēties – piekrist ārstēšanai vai ne, jo bez pacienta rakstveida vai mutiskas piekrišanas ārstēšana nav pieļaujama.

Var rasties situācija, ka pacients vēlas tikt ārstēts, bet viņu neapmierina izvēlētā ārstēšanas metode. Tāpēc likuma 6.panta 4.punkts paredz, ka pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā. Šādā gadījumā ārsta pienākumos ietilpst izskaidrot pacientam iespējamās sekas šāda lēmuma pieņemšanai un, ja pacients savu lēmumu nemaina, mudināt viņu apmeklēt citus ārstus. Atteikšanos no attiecīgās ārstniecības metodes pēc ārsta sniegtās informācijas par iespējamām sekām pacients apstiprina ar savu parakstu.

Gadījumā ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu, to viņa vietā ir tiesīgs darīt laulātais vai, ja tāda nav, pilngadīgi ģimenes locekļi, sākot no pacienta bērniem līdz mazbērniem.

Ja rodas situācija, kurā ģimenes locekļi ar vienādām tiesībām pieņemt lēmumus nespēj vienoties par piekrišanu ārstniecībai, likuma 7.panta 3.punkts noteic, ka tādā gadījumā gala lēmumu pieņem ārstu konsilijs.

Ne tikai tiesības, bet arī pienākumi

Rūpēties par savu veselību ir cilvēka pienākums – tā teikts likuma 15.panta pirmajā punktā. Aktīvs un veselīgs dzīvesveids bez kaitīgiem ieradumiem ir svarīgs priekšnoteikums, lai ievērotu šo nosacījumu.

Tomēr ir nenoliedzami, ka slimība var pārsteigt jebkuru cilvēku, arī to, kas domā par savu veselību un izvairās no situācijām, kas var to nelabvēlīgi ietekmēt. Vēršoties pēc medicīniskās palīdzības, ikviena pienākumos ir sniegt ārstējošajai personai visu nepieciešamo informāciju, lai uzsāktu attiecīgo ārstēšanu. Šajā informācijā ietilpst ziņas par slimībām, kas var apdraudēt citu personu dzīvību vai veselību; par iepriekš dotajām piekrišanām un atteikumiem attiecībā uz ārstniecību, kā arī par ārstniecības laikā notikušām veselības stāvokļa izmaiņām.

Tāpat personas kā pacienta pienākums ir, reģistrējoties ārstniecības iestādē, uzrādīt personu apliecinošu dokumentu (izņēmums – saņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja to neļauj personas veselības stāvoklis) un noteiktā kārtībā norēķināties par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Kur vērsties, ja tiesības ir pārkāptas

Ārstēšanās procesā ne vienmēr starp pacientu un ārstniecības personu rodas veiksmīga sadarbība. Rodoties konfliktsituācijai, kad pacients nejūtas drošs par savu tiesību ievērošanu, viņš pēc palīdzības var vērsties Veselības inspekcijā un Pacientu ombudā. Strīdus situācijas var būt dažādas, sākot no pacienta šaubām par pieprasītajiem maksājumiem līdz pieklājības un ētikas normu neievērošanai ārstniecības procesā.

"Latvijā pacientam ir tiesības izvēlēties – piekrist ārstēšanai vai ne."

Jāuzver, ka nereti pastāv iespēja problemātisko jautājumu atrisināt ārstniecības iestādē, vēršoties pie iestādes vadītāja. Citkārt pietiek vien ar atkārtotu izrunāšanos ar ārstējošo ārstu, lai radusies nevienprātība neizvērstos par konfliktu, kura atrisināšanā būtu jāiesaistās citām institūcijām.

Veselības inspekcijā – ar iesniegumu

Veselības inspekcija ir iestāde, kas kontrolē un uzrauga veselības nozari. Šajā iestādē pacients var vērsties ar rakstisku iesniegumu par problēmu, ar kuru ir saskāries, divu gadu laikā no tiesību aizskāruma dienas. Iesniegumu izskatīšanu inspekcija veic bez maksas.

"Veselības inspekcija pieņem iedzīvotāju iesniegumus un sniedz konsultācijas par veselības aprūpes kvalitāti un darbspējas ekspertīzi, kā arī par veselības aprūpes budžeta izlietojuma pamatotību un pakalpojumu pieejamību pacientiem. Iesniegumos par medicīniskās palīdzības kvalitāti vai pieprasītā maksājuma pamatotību ir ietverti arī jautājumi, kurus reglamentē Pacientu tiesību likums," informē Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Raboviča.

"Inspekcija, izvērtējot katru konkrēto gadījumu, sniedz atbildi saskaņā ar Iesniegumu likumu. Ja veselības aprūpē tiek konstatēti pārkāpumi, tā uzsāk administratīvo pārkāpumu lietas un var piemērot administratīvos sodus saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu," norāda I.Raboviča.

Pacientu ombuds – samierinātājs

"Pacientu ombuds ir organizācija, kas konsultē, palīdz rast risinājumus, sniedz ieteikumus veselības aprūpes organizācijas, kvalitātes speciālistiem, mediķiem, pacientiem. Tā darbības mērķis, kas Pacientu ombudu atšķir no citām organizācijām vai institūcijām, ir pastāvēt kā mediatoram un veicināt pozitīvu komunikāciju un informācijas apriti starp veselības aprūpē iesaistītajiem," norāda Pacientu ombuda biroja vadītāja D.Līkanse. 

"Rūpēties par savu veselību ir ikviena cilvēka pienākums."

Tātad Pacientu ombuda darbības pamatā ir sniegt konsultācijas problēmu risināšanai un, organizējot dažādas akcijas un seminārus, informēt gan pacientus, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus par abu pušu tiesībām un pienākumiem. Šādu informatīvu pasākumu nolūks ir mazināt konfliktsituāciju rašanās iespēju ārstniecības procesā. 

Savukārt Veselības inspekcija, konstatējot pārkāpumu veselības aprūpē, uzsāk administratīvo pārkāpumu lietas un var piemērot administratīvos sodus saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Uzziņai

  • Iesniegumus Veselības inspekcijai (VI) var nogādāt personīgi vai nosūtīt pa pastu uz adresi: Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012. Papildu konsultāciju veselības aprūpes jautājumos, ko pacientam sniegs ārsts eksperts, iespējams saņemt, zvanot pa tālruni 67221244 vai ierodoties VI.
  • Ja radušās šaubas par ārstu vai ārstniecības iestādes darbu, konsultācijas iespējams saņemt pa tālruni 67081611 vai klātienē VI.
  • Ar Pacientu ombudu var sazināties pa tālruni 28646268 un saņemt konsultāciju par salīdzinoši vienkāršākiem jautājumiem. Ja pacients atrodas slimnīcā, iespējams atstāt ziņu kādā no Pacientu ombuda pastkastītēm, kas izvietotas lielākajās slimnīcās Rīgā un reģionos.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU