Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pašvaldība dzīvojamām mājām un zemei varēs noteikt vienotu likmi. Pašreiz mājokļiem likme ir no 0,2% līdz 0,4%, zemei – 1,5%. Piemēram, varētu noteikt nodokļa likmi 0,7%. Tādējādi dzīvojamai ēkai likme palielinātos, zemei – samazinātos.
FOTO: SXC
Pašvaldībai būs tiesības noteikt NĪN likmi no 0,2% līdz 1,5%.
Iespējama vienota likme (zemei un ēkai).
Nosakot nodokļa likmi, pašvaldībai ir obligāta:
Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) administrē jeb iekasē pašvaldības. Tas nonāk pašvaldības budžetā. Valdība otrdien, 18.septembrī, atbalstīja grozījumus plašākām pašvaldību tiesībām.
Kā paskaidro Finanšu ministrija, tie nosaka pērn Saeimā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pieņemtajos grozījumos iekļautajam nodokļa likmes koridoram (no 0,2% līdz 3%) 1,5% robežu, līdz kurai pašvaldības var noteikt nodokļa likmi vai likmes saskaņā ar likumā definētajiem principiem. Ja pašvaldība neizvēlēsies savā teritorijā piemērot NĪN koridoru līdz 1,5%, tai ir iespējas saglabāt saviem iedzīvotājiem esošās nodokļa likmes 0,2%, 0,4% un 0,6% atkarībā no dzīvojamās platības kadastrālās vērtības.
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne ar sagatavotajām izmaiņām iepazīstināja žurnālistus, savukārt valdības sēdē par atsevišķām likumprojekta normām notika arī diskusija. Paredzams, ka tāda būs arī likumprojekta izskatīšanā Saeimā.
Grozījumos ir paredzēts, ka ar 2013.gadu pašvaldībām būs tiesības piemērot nodokļa likmi nodokļu likmes koridorā. Pašreiz likumā nodokļa likmes koridors ir līdz 3 procentiem. Ar jaunajiem grozījumiem ministrija piedāvā šo likmes koridoru sadalīt divās daļās, nosakot, ka nodokļa likmes koridors līdz 1,5% piemērojams visiem nodokļa objektiem, tas ir, zemei, inženierbūvēm, ēkām, komersantiem piederošiem nekustamiem īpašumiem.
"Sociālās atbildības princips būs obligāts nodokļu atvieglojumu piešķiršanā."
Pašvaldībām būs tiesības šo nodokļa likmes koridoru nepiemērot: ja pašvaldība uzskatīs, ka tā nevēlas šīs tiesības, un pati noteiks likmi, tā varēs izmantot iespēju piemērot tās likmes, kas pašreiz ir likumā: dzīvojamiem objektiem nodokļa likmes no 0,2 līdz 0,6% atkarībā no kadastrālās vērtības, savukārt visiem pārējiem objektiem – 1,5% likmi.
Savukārt nodokļa likmi virs 1,5% FM piedāvā piemērot nekustamiem īpašumiem, kuri netiek uzturēti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. "Ar šo nodokļa likmi mēs vēršamies pret tādiem īpašniekiem, kuri nevēlas uzturēt šos īpašumus labā kārtībā," skaidro A.Kaļāne.
Obligātie principi
Pašvaldības savā teritorijā varēs noteikt gan vienu nodokļa likmi, gan vairākas likmes. Paralēli – ar likmes koridora sadalīšanu divās daļās – FM likumprojektā iestrādājusi četrus obligātos principus, kas pašvaldībām būs jāievēro:
A.Kaļāne uzsver: nosakot likmes koridoru līdz 1,5% visiem nodokļa objektiem, kas tiek uzturēti kārtībā, FM būtiski nepalielina nodokļu slogu, bet dod tiesības vērtēt situāciju katrā pašvaldībā individuāli. Ņemot vērā, ka lielākajai daļai nodokļa objektu likme jau pašreiz ir 1,5% (zemei, komersantiem piederošiem nekustamiem īpašumiem), šī nodokļu maksātāju kategorija no likmes pieauguma necietīs. Savukārt dzīvojamiem objektiem, piemērojot nodokļa likmes koridoru līdz 1,5%, pašvaldībai būs tiesības nekustamam īpašumam piemērot vienotu nodokļa likmi. Ja kāda pašvaldība uzskatīs, ka tā ir pareizāk vai vēlamāk viņu iedzīvotājiem, tad, ievērojot obligātos principus, varēs noteikt nekustamajam īpašumam (ēkai un zemei) vienotu likmi. Tādējādi dzīvojamai ēkai likme varētu palielināties, zemei – samazināties. Piemēram, varētu noteikt nodokļa likmi 0,7 procenti.
Pieņemot lēmumu, pašvaldībai būtu pienākums skatīties, kā likmes izmaiņas ietekmē tās budžeta ieņēmumus, lai nerastos situācija, ka visiem nodokļa objektiem nosaka 0,2% likmi un pašvaldībai nav ar ko segt savus izdevumus, piebilst FM pārstāve.
Trīs brīvprātīgie principi
Likumprojektā pašvaldībām piedāvāti arī trīs izvēles principi: uzņēmējdarbības atbalsta, sociālās atbildības, teritorijas attīstības un sakārtošanas princips. Pašvaldība, vērtējot konkrētās teritorijas nepieciešamību, tos varēs piemērot brīvprātīgi. Taču viens no tiem - sociālās atbildības princips – būs obligāts nodokļu atvieglojumu piešķiršanā. Pašreiz pašvaldībām ir tiesības piešķirt nodokļa atvieglojumu līdz 90 procentiem, un šis sociālās atbildības princips likumā būs noteikts kā obligāts. Tas nozīmē – pašvaldībai būs jāizvērtē savu iedzīvotāju sociālais stāvoklis, skaidro speciāliste.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns diskusijā valdībā pauda uzskatu, ka varbūt likumā būtu iespējams ielikt uzņēmējdarbības atbalstu obligātajos principos, ja patur prātā arī Nacionālo attīstības plānu un apņemšanos darīt visu, lai ekonomika varētu maksimāli attīstīties.
Pieauguma ierobežojums un atlaides trūcīgajiem arī par zemi
Pašreiz likumā ir noteikts, ka nodokļa atlaidi maznodrošinātām un trūcīgām personām piemēro tikai par dzīvojamo objektu. Paredzēts, ka turpmāk šo atlaidi varēs saņemt arī par dzīvojamam objektam piekritīgo zemi.
Šogad uz vienu gadu tika pagarināts periods, kad pašvaldībām vēl ir tiesības piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu. Arī nākamajā un aiznākamajā gadā paredzēts saglabāt tiesības noteikt nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu zemei. FM speciāliste norāda: tas būs nozīmīgi lielajās pašvaldībās – Rīgā, Jūrmalā, kur nekustamajiem īpašumiem kadastrālās vērtības pēdējos piecos septiņos gados ievērojami pieauga. Pašvaldības šo ierobežojumu noteiks saistošajos noteikumos, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem nav ļoti būtisks nodokļa sloga kāpums.
Atlaide daudzbērnu ģimenēm – no 2014.gada
Likumprojektā iekļauta nodokļa atlaide daudzbērnu ģimenēm, tā būs 50% apmērā no nekustamā īpašuma, kas ir ēka un tai piekritīgā zeme. Šī nodokļa atlaide nevarēs pārsniegt 120 latu gadā. Tas nozīmē: ja personai nodoklis ir 100 latu, viņa šo atlaidi izmantos pilnībā, ja nodoklis būs 500 latu, tad varēs izmantot atlaidi tikai līdz 120 latiem. Šī atlaide paredzēta, sākot ar 2014.gadu.
Kā skaidro A.Kaļāne, tāpēc ka ir jāsavieto informācijas sistēmas (kas ir dažādu valsts institūciju rīcībā), lai varētu konstatēt, ka tā ir daudzbērnu ģimene, ka īpašums pieder kādam no daudzbērnu ģimenes locekļiem un ka tajā ir deklarēti kāds no daudzbērnu ģimenes vecākiem un vismaz trīs bērni. Šādā gadījumā daudzbērnu ģimene varēs pretendēt uz NĪN atlaidi.
"Atlaide daudzbērnu ģimenēm paredzēta no 2014.gada."
LDDK pārstāvis P.Leiškalns diskusijā valdībā kritiski izteicās par šādā veidā daudzbērnu ģimenei noteikto atvieglojumu robežu, jo likums ir bāzēts uz procentiem, procentuāliem atvieglojumiem. Un arī atvieglojumu summa – 10 latu mēnesī – esot diezgan nenozīmīga.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka 120 latu nodokļa atlaide gadā attieksies uz ļoti nelielu daļu, uz dažiem procentiem nekustamo īpašumu, jo visa nekustamo īpašumu pamatmasa pilnībā iekļaujas šī atvieglojuma robežās. Valdībā par to jau spriests, jo ar šo atlaidi ir vēlme atbalstīt daudzbērnu ģimenes, "bet – vai ar šo atlaidi jāatbalsta, piemēram, Jūrmalas villu īpašnieki un vai būtu sociāli taisnīgi [nosakot lielāku summu], ka Jūrmalas villu īpašnieki līdz ar to ietaupītu daudz vairāk nekā vidusmēra ģimene, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā".
Godprātības uzraudzība: likuma principi un nodokļa maksātāji
Kā iedzīvotājs varēs pārliecināties, ka viņam nodoklis ir uzlikts taisnīgi, nevis lielāks, salīdzinot ar kaimiņiem vai pašvaldību darbinieku radiem un draugiem? Un kas uzraudzīs nodokļa piemērošanas likumību?
Atbildot uz šiem žurnālistu jautājumiem, A.Kaļāne atzīst: Finanšu ministrija nekontrolē, kādā veidā pašvaldības izdod saistošos noteikumus. Tos pašvaldības nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Pašvaldības līdz šim sev dotās tiesības esot izmantojušas saprātīgi, jo tām jau bija dota iespēja piemērot nodokļa apmēra pieauguma normu.
Par 2014.gadam un turpmāk noteiktajiem nodokļa likmes koridoriem un likmēm pašvaldībām būs jāizstrādā saistošie noteikumi, kurus apstiprinās VARAM.
Tā kā līdz nākamajam gadam vairs nav daudz laika, tad par 2013.gadam nosakāmo nodokli likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts, ka pašvaldības saistošos noteikumus varēs pieņemt paātrinātā kārtībā. Tātad tiem nebūs nepieciešams ministrijas apstiprinājums, tas būs domes lēmums. FM speciāliste uzsver: jebkurā pašvaldībā ar domes lēmumiem var iepazīties. Dome nevarēs pieņemt lēmumu, kurā nav ievēroti likumā noteiktie objektīvie kritēriji.
Lēmumu par nodokļa likmi nevarēs pieņemt katram konkrētam iedzīvotājam atsevišķi. Par konkrētu iedzīvotāju lems, piešķirot atvieglojumus. Taču arī atvieglojumiem būs objektīvi kritēriji. FM pārstāve norāda: "Jebkurš domes lēmums ir publisks, un jebkurš nodokļu maksāšanas paziņojums ir administratīvs akts. Ja kādam iedzīvotājam liksies, ka attiecībā uz viņu objektīva grupējuma princips netiek ievērots, šo administratīvo aktu varēs pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."
Pašvaldības vēlas zināt īpašnieku ienākumus
MK 18.septembra sēdes protokollēmuma projektā bija plānots noteikt, ka, sākot ar 2013.gadu, Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) jāapkopo un jānosūta katrai pašvaldībai informācija par kopējo ieturēto (aprēķināto) iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju skaitu, kuru iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi attiecas uz konkrēto pašvaldību.
Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) šāda informācijas neapmierina. LPS pārstāve Lāsma Ūbele valdības sēdē klāstīja, ka pašvaldību vēlme ir, pirmkārt, saņemt informāciju par tiem iedzīvotājiem, kuriem pieder nekustamais īpašums pašvaldības teritorijā, jo ar nodokli apliek konkrētus īpašumus, līdz ar to nav svarīgi, kas ir deklarēts šajā teritorijā, bet svarīgi ir, kam pieder nekustamie īpašumi.
Otrkārt, pašvaldības gribētu, lai saņemtu informāciju nevis par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem konkrētajā teritorijā, bet gan par iedzīvotāju apliekamo [ar iedzīvotāju ienākuma nodokli] un neapliekamo ienākumu, kas, LPS ieskatā, maksātspēju raksturo labāk.
"Pašvaldība var noteikt nodokļa pieauguma ierobežojumu."
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā valdības sēdē informēja par VID ierosināto: ka, sākot ar 2013.gadu, Finanšu ministrija (vai VID) pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokļa adminstrēšanai nodrošina nepieciešamo informāciju par personai aprēķinātajiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajiem un neapliekamajiem ienākumiem taksācijas gadā. Jautājums esot tikai par to, kādā veidā VID šo informāciju pašvaldībai nodos, lai tērētu iespējami mazāk VID resursus un lai pašvaldībai informācija būtu ērtāk izmantojama.
Pašlaik tiek īstenots projekts par pašvaldību informācijas sistēmas integrāciju ar Valsts informācijas sistēmu (VIS). Līdz brīdim, kamēr būs iespējama datu savietojamība, VID esot gatavs pēc pašvaldības pieprasījuma šos datus dot kaut vai ekseļa formā elektroniski, lai pašvaldība var ar tiem strādāt.
Premjers V.Dombromskis savukārt uzdeva jautājumu, vai šajā gadījumā runa ir tikai par to personu datiem, kuras ir pieprasījušas nodokļa atvieglojumus, ņemot vērā materiālās grūtības vai citus apstākļus. Un vai nerodas problēmas ar Personas datu aizsardzības likuma ievērošanu, ja personas dati tiek automātiski dalīti trešajām pusēm.
FM speciāliste norādīja, ka dati automātiski nevar tikt dalīti, jo pašvaldības ir nodokļa administratori un tās var šos datus izmantot tikai nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.
Savukārt L.Ūbele paskaidroja: pašvaldības izstrādā saistošos noteikumus, kurās nosaka iedzīvotāju grupas, kam pienākas nodokļa atvieglojumi – neatkarīgi no konkrētās personas ienākumu līmeņa. Lai šos noteikumus izstrādātu, ir jāzina vispārējā informācija par to, kādi ir ieņēmumi un vai atlaides piešķirt lielākajai daļai iedzīvotāju vai tikai ļoti šaurai grupai. Tas viss jāvērtē šajā kontekstā – tā to paredz nodokļa likmju noteikšanas princips, piebilda LPS pārstāve. Ja nodokļu administrācija [pašvaldība] saņem [no VID] nepieciešamo informāciju, to var sagrupēt pēc vidējiem rādītājiem, zemākajiem, augstākajiem. Tomēr pašvaldības arī interesē, kad būs pieejams informācijas sistēmu savietotājs, lai datu nodošana nenotiktu pa e-pastu vai citā veidā.
Informācijas sistēmu savietojamība ir VARAM kompetencē. Ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs informēja, ka diskusijā par nekustamā īpašuma nodokli ir bijusi vienošanās, ka savietojums šā gada laikā nav iespējams. Tas notiks nākamgad.
