Latvijas Konverģences programma pēc cietās piezemēšanās

Konverģences programma ir valdības tiešā darba dokuments. Katru gadu tā tiek aktualizēta, pamatojoties uz reālo situāciju. Ilgākā laika periodā var redzēt, ka Latvija ir apmetusi kūleni, piemēram, salīdzinot ar optimistisko redzējumu, kas savulaik bija atspoguļots programmā 2007.-2010. gadam. Ir bijušas programmas, kurās noteikti mērķi sasniegt ES vidējo dzīves līmeni. Kā saprotams, nekas tāds nav pietuvojies un vairs arī netiek pieminēts.

Konverģences programmā atspoguļots makroekonomiskās attīstības scenārijs, monetārie jautājumi, strukturālo reformu ietekme uz tautsaimniecību un valsts finansēm, valsts finanšu kvalitāte un ilgtspēja, konkurētspējas veicināšana, valsts pārvaldības sistēmas attīstība, sociālās un veselības sistēmas tendences, budžeta deficīta jautājumi, nodokļu prognozes, darba tirgus attīstība un vēl virkne jautājumu.

Salīdzinājums ar 2009. gada programmu

Jaunajā Konverģences programmā iekļauts salīdzinājums ar 2009. gada programmas īstenošanu, kur makroekonomiskais scenārijs paredzēja, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) 2010. gadā turpinās būtiski samazināties un tikai sākot ar 2011. gadu atgriezīsies pie nelielas izaugsmes. Attīstība bijusi labāka, un sagaidāms, ka arī 2011. un 2012. gadā izaugsme būs straujāka, nekā tika prognozēts 2009. gada programmā.

Arī vispārējās valdības deficīta un valsts parāda kritēriju izpilde ir pozitīvāka, salīdzinot ar 2009. gada Konverģences programmas prognozēm, līdz ar to valdība apņēmusies veikt fiskālo konsolidāciju lielākā apmērā un sasniegt deficītu 2012. gadam 2,5% no IKP pretēji iepriekš noteiktajam - 2,9% no IKP. Papildus iepriekšnoteiktajam deficīta mērķim pašreizējā programma nosaka deficīta mērķus arī 2013. un 2014. gadam, attiecīgi - 1,9% un 1,1% no IKP.

Salīdzinājums ar 2009. gada Konverģences programmas prognozēm

Avots: mk.gov.lv

Apņemšanās un iespējamība

Vidējā termiņā sagaidāms, ka pie pozitīvas izaugsmes atgriezīsies visas nozares, taču kopumā nozaru attīstību noteiks eksporta un privātā patēriņa attīstība. Turpinot pieaugt eksporta apjomiem, pieaugs uz eksportu orientēto nozaru - apstrādes rūpniecības un lauksaimniecības – īpatsvars IKP, savukārt, iespējams, samazināsies finanšu pakalpojumu, nekustamā īpašuma un tirdzniecības nozaru īpatsvars. Būvniecības attīstība vidējā termiņā būs atkarīga no investīciju apjomiem infrastruktūrā, tomēr nav sagaidāms būtisks būvniecības nozares īpatsvara pieaugums.

Transporta nozarē sagaidāms mērens pieaugums, kas būs atkarīgs arī no politiskajām attiecībām ar Krieviju, jo lielu daļu šīs nozares izlaides veido tranzīts. Tirdzniecību, līdzīgi kā privāto patēriņu, ierobežos augstais bezdarbs un lēnais algu pieauguma kāpums, kas neļaus nozares pieauguma tempiem pārsniegt IKP pieauguma tempus. Sabiedrisko pakalpojumu nozarēs 2011. un 2012. gadā vēl sagaidāmi samazinājumi budžeta konsolidācijai, vidējā termiņā šīs nozares atgriezīsies pie izaugsmes, tomēr šī izaugsme būs mērenāka nekā tautsaimniecībai kopumā.

Darba tirgus

Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās vidēji par 0,4–0,5% gadā. Iedzīvotāju skaita samazināšanās galvenokārt ir saistīta ar negatīvo dabisko pieaugumu, pēdējos gados arī ar emigrāciju. 2010. gadā no valsts emigrējušo cilvēku skaits, salīdzinot ar 2007. gada līmeni, ir palielinājies divas reizes, un iedzīvotāju izbraukšana darbā uz ārvalstīm tuvākajos gados turpināsies. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās vēl nedaudz straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits, ko pamatā nosaka lielais samazinājums vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, kas saistīts ar zemo dzimstību pagājušā gadsimta 90. gados.

"Atkarīgs arī no politiskajām attiecībām ar Krieviju."

IKP pieaugumu tuvākajos gados nodrošinās galvenokārt produktivitātes un nostrādāto stundu skaita pieaugums, strādājošo skaits palielināsies lēnāk. Pēc straujā nodarbināto iedzīvotāju skaita krituma 2009. un 2010. gadā kopā vairāk nekā par 16%, paredzams, ka 2011. gadā nodarbināto skaits palielināsies par 1,5% un arī nākamajos gados sagaidāms nodarbinātības pieaugums par 1,3%-1,4% gadā.

Kopējam bezdarba līmenim samazinoties, saglabāsies salīdzinoši augsti strukturālā bezdarba rādītāji, kas vienlaikus ar pieaugošo iedzīvotāju emigrāciju perspektīvā var izraisīt kvalificēta darbaspēka trūkumu atsevišķās profesijās un nozarēs.

Strukturālās reformas

Valdība ir definējusi trīs galvenos strukturālo reformu virzienus: valsts konkurētspējas veicināšana, valsts pārvaldības sistēmas attīstība un sabalansēta sociālā sistēma. Lai veicinātu valsts konkurētspēju, ir paredzams ieviest virkni pasākumu, kas uzlabos  uzņēmējdarbības vidi, kā, piemēram, uzlabot uzņēmumu pieeju finanšu resursiem, palielināt atbalstu ārējo tirgu apguvei, īstenot atbalsta pasākumus mikrouzņēmumiem, atbalstīt inovatīvo komersantu attīstību, nodrošināt zinātniskās darbības potenciāla attīstību, kā arī turpināt pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā.

Valsts konkurētspējas veicināšanai Konverģences programmā ir iekļautas  reformas, kas ir skatāmas kopā ar Latvijas Nacionālo reformu programmu, kur kopējais ES fondu finansējums 2011.-2013. gadam ir 2,0 mljrd. latu (2,8 mljrd. eiro).

Kā viens no virzieniem ir definēta valsts pārvaldības sistēmas modernizēšana ar mērķi veidot efektīvāku un ekonomiskāku valsts pārvaldi. No 2011. līdz 2014. gadam paredzēta pilnīgāka elektroniskās informācijas un dokumentu aprite starp iestādēm, valsts informācijas tehnoloģiju standarta pakalpojumu konsolidācija un centralizācija, valsts informāciju sistēmu sadarbspējas attīstīšana. Paredzēta atteikšanās no reģistrācijas apliecību, darbības atļauju un licenču izsniegšanas papīra formā.

Darbs pie vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas tika uzsākts 2009. gadā, un tā īstenošana paredzēta līdz 2014. gadam. Izveidojot vienotus klientu apkalpošanas centrus, kur vienuviet tiks sniegti gan valsts, gan pašvaldību pakalpojumi, tiks novērsta izmaksu dublēšanās. Finanšu ministrija līdz 2014. gadam plāno samazināt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistīto institūciju un aģentūru skaitu, izveidojot vienu ES fondu administrēšanas iestādi.

Kavēkļi un riski

Būtiskākie izaugsmi ierobežojošie faktori vidējā termiņā būs ierobežota kreditēšana un  liels uzkrātais parāda līmenis, augstais bezdarbs un darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība, kā arī zemais investīciju līmenis zinātnē un inovācijās.

Makroekonomiskā scenārija izpildi varētu ietekmēt gan ārējās vides faktori (pasaules izaugsmi joprojām var apdraudēt satricinājumi globālajā finanšu sistēmā, atsevišķu valstu finanšu ilgtspēja un parāda apkalpošanas izmaksas un izejvielu cenas pasaulē), gan iekšējie faktori (uzņēmumu iespējas piesaistīt un īstenot investīciju projektus, lai palielinātu ražošanas jaudas, kreditēšanas attīstība, budžeta konsolidācijas ietekme).

"Izveidojot vienu ES fondu administrēšanas iestādi."

Turpmāks pasaules pārtikas un energoresursu, kā arī vietējo cenu pieaugums samazinātu iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus un negatīvi ietekmētu patēriņu.

Vairāku ES dalībvalstu īstenotie konsolidācijas pasākumi var negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta attīstību. Arī budžeta konsolidācijas negatīvie efekti var izrādīties stiprāki, nekā gaidīts – tie var vēl vairāk ietekmēt tautsaimniecības kopējo aktivitātes līmeni, īpaši darba tirgu, nodokļu ieņēmumus, mājsaimniecību un uzņēmumu konfidences rādītājus.

Dalībvalstis vērtēs arī cita citu

Visas ES dalībvalstis gatavo ikgadējas vidēja termiņa programmas, kas atspoguļo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Eirozonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, pārējās – Konverģences programmas. Programma līdz 29. aprīlim ir jāiesniedz Eiropas Komisijai. Vērtēšanā piedalīsies arī dalībvalstis. Jūnija beigās EK katrai dalībvalstij sagatavotās rekomendācijas apstiprinās Eiropas Padome.

Tās jāņem vērā nākamā valsts budžeta izstrādē.

Ar valdībā jau apstiprināto programmu trešdien, 27. aprīlī, Finanšu ministrija iepazīstināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un Eiropas lietu komisiju.

Kā deputātiem uzsvēra finanšu ministrs Andris Vilks, ES nepieciešams kopējais savas fiskālās politikas redzējums, šī procesa mērķis ir nodrošināt stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku Savienībā, lai Eiropas Komisija varētu izvērtēt, kā katra valsts virzās uz priekšu, lai laikus varētu identificēt riskus, un turpmāk būtu iespējami mazāk neparedzētu situāciju, lai nacionālās valstis atbildīgi veidotu savu fiskālo politiku. Latvijas mērķis, pēc finanšu ministra skaidrotā, ir panākt, lai būtu viens no zemākajiem budžeta deficītiem un līdz ar to – pievilcīga investīciju vide.

Arī Konverģences programmā ir iekļauta konsolidācija nākamā gada budžetā. Ieņēmumus paredzēts palielināt, paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli un uzlabojot nodokļu iekasēšanu, izdevumu samazinājums gaidāms sabiedriskā sektora atalgojuma fondam, sociālajam budžetam ilgtspējas nodrošināšanas pasākumos un paredzēta atteikšanās no papildu naudas piešķīrumiem neparedzētiem gadījumiem.

"Recesija Latvijā ir beigusies."

Andris Vilks

Deputātiem par programmas saturu bija virkne iebildumu. Imants Lieģis vērsa uzmanību uz 2014. gadam paredzētajiem līdzekļiem aizsardzībai – tikai 0,7% no IKP, kas "ir katastrofa aizsardzības jomā", jo, kā uzsvēra deputāts, katra NATO dalībvalsts cenšas sasniegt 2 procentus.

Deputāti apšaubīja valdības inflācijas prognozi (2011. gadā – 3,5%, 2012. gadā - 2%), ko, visticamāk, neizdosies noturēt tik zemā līmenī sakarā ar elektroenerģijas tarifu un akcīzes paaugstināšanu gāzei. A. Vilks atzina, ka nemazinās ārējie riski, taču, kas attiecas uz tarifiem, iespējams, "būsim spiesti domāt par regulētām cenām". Vienlaikus atgādinot, ka šogad bija pēdējā iespēja paaugstināt akcīzi, lai līdz nākamā gada jūlijam šī pasākuma ietekme līdzsvarotos un mazinātos.

Rasma Kārkliņa aicināja Finanšu ministriju strukturālo reformu pasākumus e-pārvaldes attīstībā, tostarp vienas pieturas aģentūras principa ieviešanā, pasteidzināt, nevis atlikt uz programmā ierakstīto 2014. gadu.

Savukārt atbildot uz opozīcijas pārmetumu, ka programmā visās nozarēs paredz samazinājumu un tā ir stagnācija plānošanā, finanšu ministrs norādīja: "Recesija Latvijā ir beigusies." Un, ja opozīcija šausminās par simtiem miljoniem latu, ko jāatdod par parāda apkalpošanu, tad labākais ceļš, kā no tādiem izdevumiem izvairīties, ir samazināt parādu. Kādreiz tas valstī bija 8-9%, pašreiz virs 40 procentiem no IKP. Tāpēc būs nepieciešams arī fiskālās disciplīnas likums un vidējā termiņa budžeta veidošanas likums, ko paredz programma.

* Konverģence nozīmē, ka dažādas valstis kādā jomā tuvojas noteiktiem kritērijiem un kaut kad satiekas vienā punktā. Avots: http://lv.euabc.com

Uzziņa: ko Latvija Konverģences programmā rakstīja pirms krīzes

Ministru kabineta 2007. gada 27. novembrī apstiprinātajā Latvijas Konverģences programmā 2007.- 2010.gadam uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā starp 27 pasākumiem kā svarīgākie tika minēti darba tirgus prognozēšanas uzlabošana, nekustamā īpašuma reģistrācijas efektivizēšana un procedūru vienkāršošana, Valsts zemes dienesta infrastruktūras attīstīšana, plānošanas un būvniecības informācijas sistēmas izveide, būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstība.

Starp reformām, kas vidējā termiņā ietekmēs budžeta pozīciju, bija minēta veselības aprūpes reforma, kuras ietvaros ir paredzēts slēgt vai pārveidot vairumu šobrīd darbojošos reģionālo slimnīcu, kuras nespēj pilnībā kvalitatīvi pildīt savas funkcijas mazā pacientu skaita, infrastruktūras neatbilstības un novecojošā aprīkojuma dēļ. Kā rakstīts EK iesniegtajā programmā, reforma tiek īstenota pēc "Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas". Reformu plānots pabeigt 2010. gadā, kad Latvijā vajadzētu darboties 11 reģionālajām un 22 lokālajām slimnīcām. Tādējādi katra no reģionālajām slimnīcām apkalpotu ne mazāk par 100 000 iedzīvotājiem, bet lokālās – ne mazāk par 25 000 cilvēku.

Latvijas valdība, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un ņemot vērā

dažādu faktoru ietekmi, t.sk. arī ciklisku ekonomikas nelīdzsvarotības rādītāju pieaugumu, 2007. gada martā pieņēma lēmumu veidot vidēja termiņa budžetu līdz 2010. gadam ar pārpalikumu. 2008. gada novembrī Saeima apstiprināja "Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008.-2010. gadam", paredzot budžeta pārpalikumu minētajā periodā.

Šie uzdevumi valsts ikdienā kā problemātiski tiek piesaukti joprojām.

Eiropas Komisija: Par Latvijas Konverģences programmu 2007.-2010. gadam

Budžeta mērķu īstenošanu Latvijā nopietni apdraud ievērojamā makroekonomiskā nenoteiktība un izdevumu plāna neizpilde iepriekšējā periodā. Lai īstenotu programmas mērķus lielas ekonomiskās nelīdzsvarotības un pārmērīga pieprasījuma spiediena apstākļos, steidzami vajadzīga ievērojami stingrāka fiskālā nostāja.

Latvija tika aicināta samazināt ekonomikas "pārkaršanas" risku un apdraudējumus makroekonomiskajai stabilitātei un šādā nolūkā:

• izvirzīt daudz vērienīgākus budžeta mērķus 2008. gadam, uzkrāt visus ienākumus no ieņēmumiem, kas pārsniedz prognozētos, un ievērot izdevumu griestus;
• rūpīgi izvēlēties valsts izdevumu prioritātes, ievērojot vispārējos valsts sektora izdevumu ierobežojumus, kas noteikti vidēja termiņa budžeta plānošanā, un pārskatīt nodokļu politikas instrumentus, lai neveicinātu pieprasījumu nozarēs, kas nepietiekami pastiprina ekonomikas vidēja un ilgtermiņa piedāvājuma potenciālu;
• izstrādāt turpmāku politiku inflācijas spiediena ierobežošanai, tostarp atbildīgi nosakot algas valsts sektorā, tādējādi veicinot algu pieauguma strauju samazināšanos tautsaimniecībā kopumā, kas ir nepieciešama, lai radikāli mainītu pašreizējo izmaksu un cenu dinamiku un apturētu Latvijas konkurētspējas straujo pasliktināšanos.

Avots: mk.gov.lv; Eiropas Komisija