VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Aivars Kļavis
Rakstnieks, žurnālists
08. maijā, 2009
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
13
13

Vai jums ir sava atbalsta grupa?

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
„Krīze nav ekonomikā, bet gan mūsu galvās. Šis laiks paver jaunas – nebijušas iespējas. Es priecājos par krīzi, jo tā sakārtos daudzas lietas.” Tās ir tikai dažas no pašlaik populārām frāzēm, kas paliek atmiņā kā savdabīgi paradoksi un varbūt mazliet nomierina, tomēr neko neizskaidro un nedod. Vienīgi rodas jautājums, vai mēs tiešām ticam tam, ko sakām? Un, ja ticam, tad kādā veidā, ar kādām metodēm tas realizēsies?


Atklāti sakot, biju pats sev nosolījies vairs nerakstīt par krīzi. Vērīgi lasītāji pamatoti pārmet, ka risinājuma, kā glābt pasauli, man nav. Nav arī konstruktīvu ideju, ko piedāvāt Latvijas valdībai un sabiedrībai. Es nezinu, kā mums tikt laukā no recesijas. Un, ņemot vērā, ka to nezina neviens, arī šajā ziņā neesmu oriģināls. Bet to, ko uzrakstu, neviens neņem galvā pat, ja izlasa. Tātad iespējas ietekmēt reālo situāciju ir tuvu nullei, par ko arī laikabiedri mani pamatoti kritizē.  

Tomēr apsolīt mēs sev varam daudz ko. Grūtāk sevi piespiest neredzēt un nedomāt par to, kas notiek. Un tā nu, domājot par to, kas notiek, šonedēļ, kad Latviju apmeklēja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja, pār mani pēkšņi nāca atklāsme. Viss taču ir pavisam vienkārši. Varētu pat teikt, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Vaina vienīgi tajā, ka Eiropa (ar to es domāju ES augstākās institūcijas) nesaprot, kas šeit notiek. Savukārt mēs nesaprotam, ko Eiropa no mums grib. Un tas pats attiecas uz SVF. Tātad vaina ir nevis situācijā, bet drīzāk komunikācijā.

Viņi runā par kaut kādām strukturālām reformām. Mēs samazinām algas skolotājiem, mediķiem un apcērpam pensiju fondus. Uzņēmējdarbību mēs vispār esam nolikuši uz tā saucamo „suhoj pajok”. Turklāt jau sen. Bet viņiem vēl nav labi. Tas pats Almunja teica, ka mums jābūt izlēmīgiem, uzņēmīgiem un, īstenojot strukturālās reformas, nedrīkst nolūst pusceļā. Kādā pusceļā? Mēs vēl neko neesam sākuši darīt. Bet, ja vajag, izdarīsim! Ja reiz Eiropa grib, tad izglītību var likvidēt vispār. Tāpat kā medicīnu! Vai zinātni? Vai kultūru? Cik tur tā darba! It sevišķi, ja valdībai jau pieticis drosmes spert tik drakoniskus, kardinālus un nepopulārus soļus, kā samazināt valsts uzņēmumu padomju skaitu, izmest no tām visus LPP/LC cilvēkus un viņu vietā ielikt JL ļaudis.

Tik tiešām nav skaidrs, ko vēl var gribēt? Tāpēc jau šie cilvēki ir pie varas, lai šo varu realizētu. Kā labā realizētu – sabiedrības, valsts vai savā, tā, piedodiet, ir viņu darīšana. Viņi jūsu lietās nejaucas – nejaucieties jūs viņējo. Kā, piemēram, toreiz, kad viens no lielajiem žurnāliem (šķiet, tas bija britu „Financial Time) uzrakstīja, ka Latvijas politikas nelaime esot tā, ka šeit politikā ilgstoši dominējušas viduvējības. Kas jums par daļu? Kādi tie politiķi mums ir, tādi ir un tos arī lamājam. Ja šeit pie varas būtu nezin kādi ģēniji, nevis viduvējības, tad viņi nevis izglītībai, zinātnei un kultūrai ņemtu nost naudu, bet uzreiz ķertos pie valsts pārvaldes. Bet cik nu tur daudz uz valsts pārvaldes rēķina var ietaupīt... Necik! Vēl jo vairāk tik mazā valstī, kur visi cits citu pazīst. Tāpēc priecājieties, ka viduvējības, jo tikai tās spēj darboties ar īstu vērienu.

Tomēr, ja reiz vaina ir komunikācijā, tad varbūt ar to arī vajag sākt un beidzot noskaidrot, ko ar „strukturālām reformām” saprot ES un ko ar „strukturālām reformām” saprot Latvijas valdība. Tad, iespējams, beidzot aizies kā smērēts un mēs būsim no krīzes laukā. Ja vien līdz jūnijam, protams, izdosies izstrādāt visaptverošu strukturālo reformu plānu, par ko gan līdz šim nekas nav dzirdēt. Jeb es kaut ko būtu palaidis garām?

Nesen kāda psiholoģe, kura piecus gadus nodarbojusies ar pašnāvību jautājuma pētīšanu, man teica, ka ikvienam cilvēkam, lai nenonāktu depresijā vai nesajuktu prātā, vajadzētu būt sešu, septiņu cilvēku atbalsta grupai. Tādiem cilvēkiem, kuriem viņš var uzticēties un kuri, ja arī nespēj praktiski palīdzēt, var viņu uzklausīt un dot padomu. Vai jums ir sešu, septiņu cilvēku atbalsta grupa? Man nav. Un, iespējams, par to liecina arī šis teksts.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
13
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI