Ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu maiss atraisīts, bet vēl tukšs

Ja kāds lauksaimnieks vēlēsies ĢM kultūraugus audzēt, viņam būs jādodas uz Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD) un jāpiesakās reģistrācijai ĢM kultūraugu audzētāju reģistrā. Lai tajā varētu reģistrēties, nepieciešams pievienot ļoti daudz dažādu dokumentu – norādi par audzējamā ĢM kultūrauga sugu un šķirni, lauka platību un atrašanās vietu, audzēšanas mērķiem, zemes nomas līgumu, arī rakstisku vienošanos ar kaimiņu zemes īpašniekiem par to, ka līdzās tiks audzētas ĢM kultūras, un daudz kas cits.

Vēl jāpievieno izglītības un ĢM kultūraugu apmācības programmu apguves apliecinošo dokumentu kopijas, jo, lai varētu reģistrēties, jāapgūst īpašas zināšanas. Patlaban vēl apmācību ĢM augu audzētājiem nav. Vispirms tiks izveidota programma, kurā būs iekļauta informācija par Eiropas Savienības (ES) un Latvijas tiesību aktiem un detalizētāka informācija par to, kas ir ĢM kultūraugi, būs arī specializētāka daļa par katra konkrētā ĢM kultūrauga audzēšanu. Izglītošanās varētu ilgt apmēram nedēļu. Uz apmācību veikšanu tiks sludināts konkurss.

Ja, dodoties uz VAAD, nebūs visu noteikumos paredzēto dokumentu, tad personu reģistrēt nevarēs un nevarēs atļaut nodarboties ar ĢM audzēšanu. Šī procedūra ir diezgan sarežģīta un gara. Gatavošanās kļūt par ĢM kultūru audzētāju varētu ilgt pat līdz pusgadam.

„Noteikumus izstrādājām, analizējot citu valstu pieredzi, jo ES nenosaka, kādiem jābūt šiem noteikumiem, ir tikai vadlīnijas. Savukārt Direktīva 2001/18/EK noteic, ka ES dalībvalstis nedrīkst aizliegt, ierobežot vai kavēt ĢM organismu (ĢMO) izplatību. Toties dalībvalsts var pieņemt atbilstošus pasākumus, lai savā teritorijā izvairītos no nejaušas ĢMO klātbūtnes. Tieši tādēļ Latvija sagatavoja šādus noteikumus un tieši tādēļ tie ir tik stingri, lai mums nebūtu jācīnās ar sekām,” uzsver Zemkopības ministrijas (ZM) Sēklkopības nodaļas vecākā referente Ineta Jēkabsone.

Atļauta tikai ĢM kukurūza

Noteikumi paredz, ka Latvijā drīkst audzēt tikai tos ĢM kultūraugus, kuri atzīti ES teritorijā un iekļauti ES kopējā augu šķirņu katalogā. Patlaban no ĢM augiem tajā iekļautas tikai kukurūzas šķirnes, kuru audzēšana Latvijā nav aktuāla – gan veģetācijas perioda dēļ, gan tādēļ, ka Latvijā nav tādu kaitēkļu, pret kuriem šīs ģenētiskās modifikācijas izveidotas. Tādēļ Latvijai patlaban nav īsti pamata uztraukties par to, ka mūsu zemē tiks audzēti ĢM kultūraugi. Tas skar dienvidu reģionus – Spāniju, Franciju, arī Poliju.

Pirmajā noteikumu pielikumā gan teikts, ka audzēšanai Latvijā atļautas arī ĢM biešu, kartupeļu un rapšu sugas. Tās iekļautas tādēļ, ka šīs sugas varētu būt nākamie ģenētiski pārveidotie kultūraugi, ko ES varētu atzīt. Pašlaik šādas „priekšrocības” ir tikai kukurūzai.

„Protams, ja apstiprinās ĢM rapšus, tad tā varētu būt Latvijas problēma. Bet ES valstis joprojām diezgan skeptiski noskaņotas pret ĢM rapšu šķirnēm, tādēļ atļaušana varētu nebūt ātra. Par rapšu iekļaušanu ES katalogā vēl nav bijis nekādu dokumentu projektu. Par ĢM kartupeļiem – šis jautājums ir tik ļoti jutīgs, ka ātru risinājumu „par” virzienā gaidīt mēs nevaram. Lēmuma projekts par ĢM kartupeļu audzēšanu jau tika izskatīts gan Komisijas darba grupās, gan Ministru padomē. Kvalificēts balsu vairākums netika sasniegts un lēmuma projekts par atļaujas piešķiršanu ĢM kartupeļu audzēšanai (bet tikai tehniskās pārstrādes mērķiem) ir pašreiz nodots atpakaļ Komisijai” teic I. Jēkabsone. „Šķirnes izveidošanai un apstiprināšanai nepieciešami vismaz 10 gadi.”

Vai maz ir, kur audzēt?

Par ĢMO kultūraugu uzraudzību un kontroli Latvijā atbildīgas būs trīs iestādes. VAAD atbildēs par ĢM augiem to audzēšanas laikā, PVD kontrolēs un uzraudzīs jau gatavo ĢM produkciju, tās uzglabāšanu, bet Valsts vides dienests (VVD) rūpēsies, lai netiktu pārkāpts noteikumu punkts par ĢM audzēšanu „Natura 2000” un citās aizsargājamās teritorijās. Ja cilvēks vēlēsies saņem atļauju audzēt ĢM kultūras, viņam noteikti būs jādabū atļauja arī no VVD.

„Zemkopības ministrijai ir pētījums par to, ka, ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības un biškopības īpatsvaru valstī, īsti nav platību, kurās varētu audzēt ĢM augus, jo rapšiem, piemēram, izolācijas attālums ir 4 kilometri,” stāsta I. Jēkabsone. „Mums bija diskusijas arī ar rapšu audzētājiem, un viņi nav ieinteresēti izmantot ĢM rapšu sēklu. Gan tādēļ, ka rapšiem pašlaik izveidota tikai pirmā modifikācija, kura neparedz noturību pret Latvijai raksturīgām augu slimībām un kaitēkļiem, gan arī tādēļ, ka noslēgtajos līgumos ar pārstrādātājiem iekļauts punkts tikai par konvencionālo un bioloģisko rapšu audzēšanu jeb tā dēvētais „GMO free” nosacījums. Arī pārstrādes uzņēmumiem ir prasība nodalīt dažādas sēklu plūsmas laikā vai telpā. Ja ĢM rapšu daudzums ir mazs, nodalīšana nerentējas. Arī lielie sēklaudzēšanas un agroķīmijas uzņēmumi, kas darbojas Latvijā, patlaban nav pat piedāvājuši ĢM sēklas.”

ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un jaunās pārtikas nodaļas vadītāja Inese Aleksejeva uzskata, ka Latvijas teritorija ir tik maza, ka nodrošināt visus noteikumos prasītos attālumus ĢMO audzēšanai nebūs viegli, ņemot vērā buferjoslas un izolācijas platību, bioloģisko saimniekošanu un dravniecību, gan arī aizsargājamo teritoriju īpatsvaru valstī. I. Jēkabsone secina, ka Latvijā ir atsevišķi reģioni, kuros noteikti nevar audzēt ĢM kultūras: ”ĢM audzēšana vai neaudzēšana ir pašu saimnieku, nevalstisko organizāciju un arī pašvaldību rokās. Bet atteikumam atļaut teritorijā ĢM kultūraugu audzēšanu jābūt zinātniski pamatotam, jo tas būs jāiesniedz arī Eiropas Komisijā, ja šādu atteikumu Latvija grasīsies pieņemt.

„Jau 2006. gadā uzsākti pētījumi par ģenētiski modificēto kultūraugu iespējamo ietekmi uz konvencionālo un bioloģisko lauksaimniecību. 2007. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku veiktā pētījuma rezultātā, pamatojoties uz Latvijā esošajām bioloģiskajām un biškopības saimniecībām, ir izveidots matemātisks modelis visai Latvijas teritorijai, kurā kā matricā var ievadīt datus, saņemot aprēķinus par iespējām audzēt ĢM augus. Gala dati ir interesanti. Latgalē, piemēram, to darīt nav iespējams... Pat Zemgalē vietiņu atrast nebūs viegli,” zina stāstīt I. Jēkabsone.

Vai ĢMO kaitē videi

Par to, kā ĢMO ietekmē augsnes veselību, vēl Latvijā pētījumu nav. Latvijā šāds pētījums tiks uzsākts, lai izzinātu, kā mainās mikroorganismu sastāvs augsnē, ja tajā audzēti ĢMO, stāsta I. Jēkabsone. ĢM tehnoloģijas ir jaunas, tādēļ atbilžu uz daudziem jautājumiem nav. Turklāt zinātnieku uzskati mēdzot būt radikāli pretēji. Latvija iecerējusi arī pētījumu par kultūraugu līdzāspastāvēšanu, jo izolācijas attālumi noteikti, vadoties no citu valstu pieredzes. „Mums jāraugās, kas ir atbilstošs Latvijas apstākļiem,” saka I. Jēkabsone, „Tomēr domāju, ka Latvija pazīstamāka varētu būt ar savu bioloģisko lauksaimniecību, nevis ĢM kultūraugiem.”

„Riska novērtēšanas procesā skata ĢMO iespējamo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi kopumā,” piebilst I. Aleksejeva. „Jāteic gan, ka pašlaik nav nekādu zinātniski pamatotu pierādījumu, ka ĢM pārtika cilvēku būtu ietekmējusi nelabvēlīgi. Bet risks, protams, pastāv vienmēr. Rezultātu uzrādīs tikai laiks. Pašlaik nav paredzēti grozījumi iepriekš pieņemtajos ES normatīvos par ĢM pārtikas marķēšanu, saskaņā ar kuriem produktu marķējumā obligāti jābūt norādei, ja produkts ražots, sastāv vai satur ĢMO. Šīs marķējuma prasības neattiecas uz pārtikas produktiem, kuros ĢMO atlikums nepārsniedz 0,9%.”

Kaimiņvalstu redzējums

„Arī Lietuva jau ir vai teju apstiprinājusi līdzīgus noteikumus. Igaunijā tas varētu notikt šogad,” pieredzē dalās ZM Sēklkopības nodaļas vecākā referente I. Jēkabsone. „Mēs esam šajā jautājumā vienojušies gan par līdzīgiem principiem, gan vienotu Baltijas valstu nostāju. Pie šiem noteikumiem strādājām ilgāk nekā divus gadus, no tiem pusotru gadu prasīja saskaņošanas process ar Eiropas Komisiju– galvenokārt diskutējām par apmācību, izolācijas attālumiem un ĢMO izplatību.”

Veidojot noteikumus, tikusi pētīta Austrijas, Dānijas un Vācijas pieredze. „Austrija ir diezgan „zaļa” valsts un patlaban aizliegusi gan ĢM audzēšanu, gan pārtikas ievešanu, kas satur ĢMO. PTO informējusi, ka uzsāks sankcijas, ja ES nepanāks, ka Austrija atceļ savus aizliegumus. Neviena ES dalībvalsts nevar noteikt savus nacionālos aizliegumus, ja nav iesniegusi zinātniski pamatotu informāciju par ĢMO negatīvo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību vai vidi” saka I. Jēkabsone. Kolēģe I. Aleksejeva piemetina, ka arī Francija pēdējā laikā esot diezgan skeptiska pret ĢM kultūru audzēšanu.

Visvairāk ĢM kukurūzas ES patlaban audzē Spānijā (skat. tabulu). Iespējams, to audzē arī Itālijā. Polija, piemēram, šogad tikai pirmo reizi pamēģinājusi ĢM kukurūzas izaudzēšanu. Kaut gan Polija arī raugās uz ĢM kultūrām diezgan skeptiski, tomēr vēl nav izstrādāts tiesiskais regulējums.

ĢM kukurūzas audzēšana Eiropā, ha

Avots: http://www.gmo-compass.org