Finanšu nozares asociācijas (FNA) ieskatā krāpšanas gadījumu skaita pieaugumu ietekmējuši vairāki faktori. Viens no tiem – tehnoloģiju attīstība. Kā norāda FNA, pērn krāpnieki savās darbībās aktīvi sākuši izmantot deepfake jeb “dziļviltojumu” tehnoloģiju. Tā lietota, lai veiktu zvanus, kuros iespējams atdarināt upurim pazīstama cilvēka balsi. Šādu krāpniecisku zvanu laikā visbiežāk it kā pazīstama persona lūgusi finansiālu palīdzību, jo noticis negadījums.
FNA akcentē: krāpnieki arvien pārliecinošāk izmantojuši sociālās inženierijas metodes, uzdodoties par banku, Valsts policijas un citu iestāžu darbiniekiem, lai iegūtu upuru uzticību un personīgo informāciju.
Joprojām plaši pielietota arī steidzināšanas taktika. Piemēram, uzdodoties par Valsts policijas amatpersonu, krāpnieki radījuši ilūziju, ka upura finanšu līdzekļi bankā ir apdraudēti, tādēļ nauda vai karte ar tās PIN kodiem pēc iespējas ātrāk jānodod policijas vai Latvijas Bankas pārstāvim it kā drošai glabāšanai. Pieredzēti arī gadījumi, kad, uzdodoties par bankas darbiniekiem, krāpnieki stāstījuši par novērotām aizdomīgām aktivitātēm bankas kontā un, lai tās novērstu, nepieciešams steidzami apstiprināt SMART-ID autorizāciju.
Turpretī investīciju krāpnieki, kā uzsver FNA, savus upurus visbiežāk sazvanījuši vai sasnieguši sociālajos medijos ar vilinošām reklāmām, solot pasakaini augstu un ātru peļņu. Izdevīgais piedāvājums parasti bijis spēkā tikai neilgu laikposmu, tāpēc persona mudināta rīkoties iespējami ātrāk, lai to nepalaistu garām.
“Šādos gadījumos klientam ir svarīgi apstāties, padomāt un nerīkoties steigā,” iesaka FNA.
Par krāpnieku upuriem arvien biežāk kļuvuši cilvēki ar augstāko izglītību
Valsts policija (VP) LV portālam norāda, ka, skatot visas pērn realizētās krāpšanas, 64% gadījumu upuri bija sievietes. Vecāka gadagājuma sievietes visbiežāk kļuvušas par telefonkrāpšanas upuriem. Savukārt investīciju krāpšanā lielākoties cietuši vīrieši, kuri, meklējot veidus, kā ieguldīt naudu, noticējuši reklāmās solītajam.
FNA rīcībā esošie dati apliecina, ka 2024. gadā vairumā gadījumu tika apkrāpti vientuļie seniori, kuri labprāt iesaistījušies sarunās ar viltus dienesta darbiniekiem, daloties ar bankas pieejas kodiem. Sievietes vecumā no 40 līdz 60 gadiem kļuvušas par sociālo mediju, tostarp iepazīšanās platformu, krāpnieku upuriem. FNA akcentē, ka 2024. gadā par krāpšanas upuriem biežāk kļuvuši cilvēki ar augstāko izglītību, tai skaitā personas, kuras strādā vadošajos amatos. Tāpat novērota tendence krāpšanas ķēdēs vairāk iesaistīties jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuri, vieglas peļņas motivēti, kļuvuši par naudas mūļiem.
Fiksētas jaunas krāpšanas metodes
Gan VP, gan FNA vērš uzmanību, ka finanšu krāpšanas metodes turpina mainīties. Arī 2024. gadā parādījušās jaunas krāpnieciskas metodes. Tā, piemēram, krāpnieki, stāstot, ka personas finanšu līdzekļi ir apdraudēti, pieprasījuši upuriem nodot savas maksājumu kartes un PIN kodus it kā kurjeram drošai iznīcināšanai vai uzglabāšanai Latvijas Bankā, norāda FNA. Cilvēkiem tika izsūtītas viltus īsziņas it kā Ceļu satiksmes drošības direkcijas vārdā par piemērotajiem sodiem, pievienojot krāpnieciskas saites, kurās prasīts autentificēties ar bankas datiem.
Apzinoties iespēju izkrāpt vairāk naudas, aizvadītajā gadā krāpnieki arvien lielāku uzmanību pievērsa mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, īpaši uzrunājot to grāmatvežus, vadību un citus darbiniekus, kuriem varētu būt piekļuve bankas kontam, piebilst FNA. Krāpnieki sūtījuši pielāgotus ziņojumus e-pastā ar lūgumu atjaunot informāciju (klientu datus, juridisko adresi utt.), lai izkrāptu nepieciešamo informāciju. FNA atklāj, ka visbiežāk krāpnieki par upuriem izvēlējušies mazos un vidējos uzņēmumus, jo tajos ir mazāk darbinieku, līdz ar to ir potenciāli vājāka informācijas drošība, aprites un pieejas kontrole.
Turpretī VP LV portālam norāda, ka 2024. gada maijā Latvijā parādījies jauns krāpšanas veids – kvikšķerēšana (termins radies no angļu val. vārdiem Quick Response jeb QR kodi). Atbilstoši nosaukumam minētajā krāpšanas veidā tiek izmantoti QR kodi, zem kuriem paslēptas viltus saites, kur pieprasa ievadīt personas bankas datus vai citu sensitīvu informāciju.
Šogad sāks ieviest Zibmaksājumu regulu
Jau pērn vēstījām, ka Eiropas Parlamentā (EP) apstiprināta t. s. Zibmaksājumu regula, kuras mērķis ir ne tikai nodrošināt, lai bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāktu zibenīgā ātrumā, bet arī mazināt finanšu krāpniecības gadījumus, nosakot, ka bankām būs pienākums klientiem nodrošināt jaunu pakalpojumu – maksājuma saņēmēja pārbaudi (validāciju).
Kā LV portālam stāsta FNA, jauno pakalpojumu – maksājuma saņēmēja pārbaudi – kredītiestādēm būs pienākums saviem klientiem nodrošināt no 2025. gada 10. oktobra. Turklāt pakalpojums būs jāsniedz bez maksas un tas attieksies arī uz maksājumiem starp atšķirīgām kredītiestādēm.
“Līdz šim attiecīgā prasība Eiropas Savienībā nav pastāvējusi. Tāpat nebija vienota standarta, kas noteiktu, kā kredītiestādes konkrēto pārbaudi savstarpēji varētu nodrošināt acumirklī, it īpaši situācijās, kad maksājums veikts starp dažādām valstīm. Lai minēto jautājumu risinātu, 2024. gada nogalē tika izstrādāts un Eiropas Maksājumu padomē apstiprināts vienots standarts, kas paredz, kā kredītiestādes turpmāk varēs zibenīgā ātrumā apmainīties ar informāciju, vēl pirms klients būs pabeidzis maksājumu. Standarts nodrošina vienotu un efektīvu pieeju maksājuma saņēmēja pārbaudei visā Eiropas Savienībā,” LV portālam paskaidro FNA.
