NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
07. novembrī, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
12
12

100 gadi kopš Satversmes stāšanās spēkā – interesanti fakti un noderīgi izziņas avoti

Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.

Pirms simts gadiem – 1922. gada 7. novembrī plkst. 12 dienā –, kad uz pirmo sēdi sanāca 1. Saeima, stājās spēkā Latvijas Republikas Satversme.

Satversmes sapulcei, kas uz pirmo sēdi sanāca 1920. gada 1. maijā, bija nepieciešami mazliet vairāk nekā gads un astoņi mēneši, līdz 1922. gada 15. februārī tā galīgajā lasījumā pieņēma Satversmes pirmo daļu, kur noteikta Latvijas valsts varas organizācija. Tajā bija 88 panti, kuri sakārtoti septiņās nodaļās:

I nodaļa – Vispārējie noteikumi (1.—4. pants);

II nodaļa – Saeima (5.—34. pants);

III nodaļa – Valsts prezidents (35.—54. pants);

IV nodaļa – Ministru kabinets (55.—63. pants);

V nodaļa – Likumdošana (64.—81. pants);

VI nodaļa – Tiesa (82.—86. pants);

VII nodaļa – Valsts kontrole (87.—88. pants).

Satversmes otro daļu, kas noteiktu pilsoņu tiesības un pienākumus, Satversmes sapulce galīgajā lasījumā noraidīja 1922. gada 5. februārī. VIII nodaļa “Cilvēka pamattiesības” Satversmē tika iekļauta 1998. gada 15. oktobrī.

Vislielākās domstarpības Satversmes projekta izstrādāšanā saistījās ar Valsts prezidenta kā atsevišķu valsts galvas institūtu – gan par tā nepieciešamību, gan Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvarām (Plašāk >> Valsts prezidenta loma valsts varas dalījuma sistēmā).

Speciāls likums par Satversmes spēkā stāšanos

Ņemot vērā, ka 1922. gada 15. februārī pieņemtā Satversme noteica Saeimas darbību, kas tobrīd vēl nebija ievēlēta, līdz jaunās valsts konstitūcijas spēkā stāšanās brīdim Satversmes sapulce noteica pārejas periodu, 1922. gada 20. jūnijā pieņemot speciālu likumu “Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ievešanu”.

Tas paredzēja, ka 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme stājas spēkā 1922. gada 7. novembrī plkst. 12 dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk pirmā Saeima, kuras vēlēšanām bija jānotiek  7. un 8. oktobrī.

1922. gada 30. jūnijā Latvijas Republikas Satversme tika izsludināta oficiālajā laikrakstā “Valdības Vēstnesis”.

Vienlaikus ar Latvijas Republikas Satversmi “Valdības Vēstnesī” tika izsludināti citi likumi, kas bija būtiski netraucētai pārejai uz Satversmē noteikto valsts iekārtu un pārvaldes organizāciju:

  • Likums par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ievešanu;
  • Likums par Saeimas vēlēšanām;
  • Likums par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.

Ieskaties “Valdības Vēstneša” 1922. gada 30. jūnija numurā!

 

Tiesību akta izsludināšanas nozīme

 

Jebkurš tiesību akts, tai skaitā Latvijas Republikas Satversme, kļūst juridiski saistošs tikai pēc tā publikācijas oficiālā izdevumā jeb izsludināšanas.

 

Satversmes komentāru izdevumā, kas veltīts Satversmes V nodaļai “Likumdošana”, paskaidrots: “Lai normatīvie tiesību akti funkcionētu, ir nepieciešams, lai tie būtu zināmi sabiedrībai. Tādēļ likumdevēja pieņemtais dokuments iegūst normatīvā tiesību akta kvalitāti un juridisko spēku tikai tad, kad tas tiek izsludināts.” Turklāt ar izsludināšanu ir jāsaprot nevis tikai informācija, ka normatīvais akts ir pieņemts, bet arī paša normatīvā tiesību akta teksta publicēšana. “Nevis likumdevēja balsojums par normatīvā akta pieņemšanu, bet tieši jaunpieņemtā normatīvā tiesību akta izsludināšana ir uzskatāma par noslēdzošo [..] likumdošanas procesa posmu.”1

 

1922. gadā likumdevēja un Ministru kabineta pieņemtie tiesību akti tika izsludināti oficiālajā izdevumā “Valdības Vēstnesis”.

 

Mūsdienās normatīvie akti tiek publicēti elektroniskajā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

 

Uzzini vairāk >>

 

Viena no vecākajām un īsākajām konstitūcijām

Satversme uzskatāma par vienu no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā – tikai astoņās Eiropas valstīs spēkā ir vecākas konstitūcijas (Sanmarīno (1600. g.), Nīderlandē (1814. g.), Norvēģijā (1814. g.), Beļģijā (1831. g.), Dānijā (1849. g.), Luksemburgā (1868. g.), Austrijā (1920. g.) un Lihtenšteinā (1921. g.)).2

Satversme ir arī viena no īsākajām konstitūcijām. Tās teksts ir lakonisks un tehnisks, ar ko tas principiāli atšķiras no mūsdienu konstitūcijām raksturīgās politiskās daudzvārdības un detalizētā regulējuma. Tas piešķir lielu rīcības brīvību Satversmes piemērotājiem, īpaši Satversmes tiesai.

Turklāt Satversmes teksts laika gaitā nav būtiski grozīts vai pārveidots. Pastāvēšanas simts gados tajā veikti tikai 15 grozījumi – tā papildināta ar 28 jauniem pantiem (VIII nodaļu), grozīts tās ievads un 30 panti (daži no tiem vairākas reizes), kā arī viens pants izslēgts.

Darbības atjaunošana

Ar Satversmi saistīts vēl viens nozīmīgs un unikāls fakts. Laika periodā no 1990. līdz 1993. gadam Latvijas tiesiskajā realitātē tika atgriezta konstitūcija, kuras darbība un piemērošana Padomju okupācijas dēļ bija apturēta vairāk nekā piecdesmit gadu. Nevienā citā valstī līdzīgs konstitucionāls eksperiments nav veikts.

Kā vēlēja 1. Saeimu

Tehniskā ziņā 1. Saeimas vēlēšanas atšķīrās no Satversmes sapulces vēlēšanām. Kā norāda Centrālā vēlēšanu komisija, 1. Saeimas vēlēšanas bija ievērojamas ar to, ka tajās pirmo reizi netika veidoti vēlētāju saraksti un balsot drīkstēja katrs vēlētājs, kurš vēlēšanu iecirknī varēja uzrādīt Latvijas pilsoņa pasi. Savukārt pasē tika izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās.

1. Saeimas vēlēšanās vēlētājiem pirmo reizi bija iespēja grozīt kandidātu sarakstus, vēlēšanu zīmē izsvītrojot sev netīkamos kandidātus. 

Atšķirībā no mūsdienām vēlētāji drīkstēja vēlēšanu zīmē ierakstīt sev tīkamākos kandidātus no citiem sarakstiem.

Tiesības grozīt kandidātu sarakstus izmantoja piektā daļa no visiem vēlētājiem (19,79%).

Visaktīvāk grozījumus vēlēšanu zīmēs veikuši pilsētnieki un Latgales iedzīvotāji. Ja pirmajā gadījumā to skaidroja ar to, ka pilsētnieki bija politiski aktīvāki, tad otrā, gluži otrādi, norādīja uz Latgales iedzīvotāju apolitisko noskaņojumu un “raibo nacionālo sastāvu”. Piemēram, tur lielā skaitā krievu sarakstos bija ierakstīti latviešu kandidātu vārdi, bet sociāldemokrātu sarakstos – baznīckungu vārdi u. tml.3

Vēlēšanās uzvarēja Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, saņemot 241 047 balsu, kam sekoja Latviešu zemnieku savienība ar 132 764 balsīm.

Vēlētāju aktivitāte bija augsta. 1. Saeimas vēlēšanās piedalījās 800 840 jeb 82,2% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju. Atšķirībā no Satversmes sapulces, kurā tika ievēlētas sešas sievietes, 1. Saeimā vairs netika ievēlēta neviena daiļā dzimuma pārstāve.

Vērtīgi informācijas avoti par Satversmi – zini un izmanto!

 

Projekta #Satversme100 ietvaros oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” publiskojis daudzpusīgus bezmaksas informācijas avotus par Latvijas valsts pamatlikumu dažādām mērķauditorijām.

 

  • Izdevums jauniešiem “Satversme kabatā” (arī elektroniski)

Grāmata veidota jauniešiem, taču tā būs interesanta jebkura vecuma lasītājam, jo rakstnieka Jāņa Joņeva izpildījumā tajā piedāvāts ieskats Satversmes tapšanas vēsturē un skaidrojums par katras valsts konstitūcijas nodaļas būtību. Izdevumu papildina Reiņa Pētersona ilustrācijas, bet salikums ir mākslinieka Jura Petraškeviča veikums.

Grāmatiņu “Satversme kabatā” papildina vērtīgi pielikumi, kas lieti noderēs Latvijas vēstures un sociālo zinību apguvē vidusskolā un tālākajā izglītošanās ceļā.

 

Grāmata elektroniski ir pieejama šeit – izdevums jauniešiem “Satversme kabatā”.

 

  • Filma “Atver Satversmi”

Projektu īstenoja “Latvijas Vēstneša” izdotā žurnāla “Jurista Vārds” redakcija sadarbībā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesu. Filma ir Latvijas juristu aicinājums ikvienam pilsonim iedziļināties mūsu pamatlikumā un izprast tajā ietvertos demokrātiskas valsts funkcionēšanas mehānismus un aizsargātās cilvēka pamattiesības. 

Visas filmas “Atver Satversmi” daļas ir pieejamas “sēriju” veidā – atbilstoši Satversmes struktūrai:

“Jurista Vārda” Youtube kontā;

vietnē likumi.lv pie katras attiecīgās Satversmes nodaļas.


  • 51 eseja par Satversmes pamatjēdzieniem

Žurnāla “Jurista Vārds” izdotais tematiskais izdevums apkopo Latvijas juristu esejas par Satversmē ietvertajiem pamatjēdzieniem (Satversme, Latvijas tauta, Valstsgriba, Suverēnā vara, Republika, Demokrātija, Neatkarība, Valsts nepārtrauktība, Līdzvērtība starptautiskajā kopienā, Eiropas Savienība, Latviešu nācija, Mazākumtautības, Valsts valoda, Latvijas identitāte, Ikviens, Pamattiesības, Cilvēka cieņa, Dzīvība, Brīvība, Vienlīdzība, Diskriminācijas aizliegums, Personas neaizskaramība, Privātums, Ģimene, Cilvēka veselība, Izglītība, Vārda brīvība, Biedrošanās brīvība, Labvēlīga vide, Nodarbošanās brīvība, Jaunrade, Īpašums, Tikumība, Valsts un baznīca, Tiesiska valsts, Likums, Taisnīga tiesa, Taisnīgums, Godīgums, Ilgtspēja, Kopējais labums, Solidaritāte, Cilvēka pienākumi sabiedrībā, Sociāli atbildīga valsts, Labklājība, Piedalīšanās valsts darbībā, Latvijas pase, Vēlēšanas, Valsts pārvaldes iestādes, Pašvaldība, Sabiedrības drošība).

Eseju krājums ikvienam interesentam ir pieejams elektroniski portālā juristavards.lv – “Jurista Vārda” veltījums Satversmes simtgadei: 51 eseja par Latvijas konstitūciju.

Šeit vienuviet ir pieejama LV portāla redakcijas veidotā publikāciju sērija par Latvijas valsts pamatlikumu, tā attīstību un nozīmi.

Tajā ikviens iedzīvotājs var atrast skaidrojumus un infografikas par to, kas ir konstitūcija, kā tapa Latvijas Republikas Satversme, kā laika gaitā ir mainījies valsts konstitucionālais regulējums, kā saprast tajā ietvertos jēdzienus un vērtības. Skaidrojumi veidoti tā, lai tie būtu uztverami arī lasītājiem bez juridiskām priekšzināšanām un lai tos kā papildu informācijas avotu varētu izmantot izglītošanās procesā arī jaunieši, apgūstot vēsturi un sociālās zinības. 

Satversmes simtgadei veltītā vietnē klikšķa attālumā nodrošināta pieeja Latvijas Republikas Satversmes tekstam, faktogrāfiskam materiālam un pasākumiem, kurus organizē dažādas institūcijas.  

  • Vienota interaktīva grafiskā zīme “Satversme – 100”

Par godu Satversmes simtgadei ir izveidota vienota grafiskā zīme (autore Dita Pence), kuru aicinām izmantot Satversmes jubilejas gada izglītojošajās un informatīvajās aktivitātēs. 

 

1 Kursiša, E., Pumpišs, A. Oficiālā izdevuma institūts demokrātiskā valstī. Grām.: Autoru kolektīvs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 402. lpp.

2 Pleps, J. Latvijas valsts konstitucionālie pamati. Grām.: Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti. I sējums. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018, 89.—100. lpp.

3 Valsts statistikas pārvalde. Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu iznākumi. M. Skujenieka ievads un  redakcija. Rīgā, 1923. Pieejams: https://www.cvk.lv/uploads/files/Veidlapas/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf 

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU