NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
08. martā, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ģimene
9
9

Kā runāt ar bērniem par karu

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Vecāki nevar ietekmēt karadarbību, bet viņi var ietekmēt to, kas notiek ģimenē, un pamata veids, kā bērniem var sniegt drošības sajūtu, ir skaidrība un prognozējamība.

Freepik

Krievijas īstenotā agresija Ukrainā ir satricinājusi Latvijas sabiedrības ikdienas dzīvi. Valdošā neziņa, izmisums un spriedze atstāj ietekmi ne tikai uz pieaugušajiem, bet arī bērniem. Ir dabiski vēlēties bērnus pasargāt no negatīvas informācijas, tomēr ir situācijas, kad arī viņus nedrīkst atstāt neziņā. Bet, lai saprastu, kā labāk reaģēt un kā atrast pareizos vārdus, ir vērts ieklausīties speciālistu ieteikumos.

īsumā
  • Ģimene ir bērna svarīgākais drošības pamats, un vecākiem ir jāsniedz bērniem drošības sajūta.
  • Vecāki nevar ietekmēt karadarbību, bet var ietekmēt to, kas notiek ģimenē.
  • Ar bērniem par karu ir jārunā atbilstoši bērna vecumam un bez pārliekas emocionalitātes, jo tā var nevajadzīgi nobiedēt.

Karš ir tēma, par kuru ļoti sarežģīti runāt ne tikai ar bērniem, bet arī ar pieaugušajiem – īpaši, ja viedokļi ir atšķirīgi. Tā kā kara tēmai neizbēgami ir emocionāls fons, tad vecāku noskaņojumu var just arī bērni pat tad, ja viņi vēl nesaprot, kas ir karš un kāpēc pieaugušie par to pārdzīvo. Savukārt vecākiem pašiem var būt nepieciešams atbalsts, lai saprastu, kā pareizāk ar bērniem un pusaudžiem pārrunāt kara tēmu.

Sniegt drošības sajūtu

Pieaugušajiem ir pieejami dažādi informācijas iegūšanas avoti, protams, lielākā vecumā bērni var arī paši meklēt un atrast informāciju, tomēr ģimenei ir jābūt galvenajam bērna drošības avotam. Pieaugušajiem ir jāapzinās šīs lomas nozīmība.

Pusaudžu un jauniešu centra speciālisti ir izveidojuši bukletu vecākiem “Kā runāt ar bērniem par karu”, kurā apkopoti ieteikumi un atbildes uz bērnu biežāk uzdotajiem jautājumiem (atbilstoši bērnu vecuma grupām), akcentējot to, ka ir ļoti svarīgi mazināt spriedzi, jo tā var traucēt bērnam un ģimenei rīkoties akūtās situācijās, kā arī ilgtermiņā var atstāt ietekmi uz fizisko un psihisko veselību.

Ar bērnu ir jārunā atbilstoši viņa vecumam un jāatceras, ka pārmērīga emocionalitāte var bērnu nevajadzīgi nobiedēt:

  • mazākiem bērniem svarīgāka ir fiziskā drošības sajūta, jo viņi vēl nevar pilnībā izprast kara nozīmi, bet var sajust vecāku stresu un iespējamo apdraudējumu savai fiziskajai veselībai. Tāpēc šāda vecuma bērnu svarīgi ir samīļot un sniegt tikai tik daudz informācijas, cik nepieciešams, lai viņš saņemtu vajadzīgo drošības sajūtu;
  • pirmspubertātes un jaunākiem pusaudžiem (10–14 gadi) svarīgi ir saprast to, kā notikumi pasaulē ietekmēs viņa ģimeni, tāpēc šajā vecumā būtiski ir radīt bērniem sajūtu, ka viņi ir nozīmīgi ģimenē un tiek iesaistīti kopējo lēmumu pieņemšanā (piemēram, iesaistot krīzes scenāriju plānošanā);
  • vecākiem pusaudžiem un jauniešiem (14–19 gadi) visvairāk satraukumu rada tas, kā karš ietekmēs viņu dzīvi un nākotni. Šīs bažas var būt komplektā ar bailēm no nāves, paniku vai depresijas krīzi. Tāpēc ir svarīgi bērnam dot sajūtu, ka viņš vismaz daļēji var ietekmēt to, kas notiks ar viņu kara gadījumā (piemēram, uzklausīt bērna domas un, izdarot izvēles, mēģināt ņemt tās vērā).

Kā Izglītības un zinātes ministrijas (IZM) šī gada 2. martā rīkotajā tiešsaistes vebinārā “Emociju viesistaba pedagogiem: Kā skolā runāt par karu?” norādīja Latvijas Universitātes (LU) profesore, klīniskā un izglītības psiholoģe Baiba Martinsone, tad vecākiem ir jāsaprot, ka viņi ir tie, kam ir jāsniedz bērniem drošības sajūta pat tad, kad pati pasaule ir nedroša. It īpaši šobrīd, kad emociju gamma, ar kuru jātiek galā pieaugušajiem pašiem, ir pietiekami neparasta un augstas intensitātes – naids, šausmas, izmisums. Pieaugušie ir tie, kas palīdz bērniem regulēt emocijas un kuriem ir jāmierina bērns un jāiedod šī drošības sajūta. Vecāki nevar ietekmēt karadarbību, bet viņi var ietekmēt to, kas notiek ģimenē, un pamata veids, kā bērniem var dot drošības sajūtu, ir skaidrība un prognozējamība.

Nepieciešamību saglabāt ikdienas rutīnu uzvērusi arī LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra eksperte Solvita Lazdiņa: “Šis ir tas brīdis, kad tā ikdienas rutīna, kas ir bijusi mums mājās, – ar brokastīm, ar vakara pasaciņām – tā ir viennozīmīgi jāsaglabā, jo tas ir veids, kas palīdz saglabāt drošību un demonstrēt, ka pie mums viss ir kārtībā.”

Tomēr, lai nodotu bērnam drošības sajūtu, arī pašam vecākam ir jāmēģina saglabāt savu iekšējo līdzsvaru un drošības sajūtu. Protams, veids, kā to panākt, katram var būt atšķirīgs, piemēram, tā var būt saruna ar kādu zinošu cilvēku, sekošana līdzi valsts sniegtajai informācijai utt. Bet, kā norāda S. Lazdiņa, tad vecākiem emocijas nav no bērniem jāslēpj. Tās var nosaukt vārdos – īsi un konkrēti, bet nevajadzētu tās paplašināt un izpušķot.

Nevajag izvairīties runāt

Ja bērns jautā par karu, tad nevajag izvairīties no sarunas vai atrunāties ar frāzēm – “kad izaugsi, sapratīsi” u. tml., jo arī neziņa ir biedējoša. Gadījumos, kad bērns pēc sarunām par karu modelē dažādas situācijas (piemēram, sliktākus scenārijus) un par tām uzdot jautājums, tad ir vēlams sniegt arī konkrētas atbildes (piemēram, “Mēs brauksim uz laukiem”), mēģinot izvairīties no pārmērīgas emocionalitātes, bet uzņemoties atbildību – “Vecāki to nokārtos!

Pieaugušie ir tie, kas piešķir dažādām lietām nozīmi. Piemēram, situācijā, ja bērni spēlē kariņus, ietekmējoties no tā, ka ģimenē un televīzijā par to tiek runāts, B. Martinsone aicina nodalīt kritisko domāšanu no emocionālās. Bērni drīkst spēlēt kariņus, jo tas arī ir veids, kā izpaust emocijas, stāsta psiholoģe. Vienlaikus pieaugušie var mēģināt šo spēli pārnest citā gultnē, proti, attīstīt bērnos empātiju – spēju iejusties abu pušu vietā, piemēram, uzdodot jautājumus: “Ko darīt, ja tu nepiekrīti otram?

Savukārt S. Lazdiņa pauda uzskatu, ka vecāki un īpaši – skolotāji – var lūgt, lai bērni nespēlē kariņus, situācijās, ja ir emocionāli grūti uz to noskatīties, bet arī tādā gadījumā bērniem tas ir jāizskaidro.

No kariņu spēlēšanas skolā ieteicams izvairīties, ja klasesbiedru starpā jau ir bijuši konflikti (piemēram, apsaukāšanās, pamatojoties uz nacionalitāti). Šādos gadījumos kontrole pār situāciju ir jāuzņemas skolotājiem tādā veidā, lai visi bērni tiktu cienīti. Kā norāda B. Martinsone, skolotājiem ir svarīgi reaģēt bez pārāk lielas emocionalitātes un runāt ar bērniem par satraukuma cēloni, savstarpējās cieņas nozīmi, pastiprināt uzmanību uz pozitīvo, kā arī pievērsties aktivitātēm, kas var saliedēt klasesbiedrus, piemēram, fiziskām aktivitātēm, jo tās palīdz samazināt trauksmi.

Noderīgi informācijas avoti, kur meklēt atbildes

Praktisku informāciju, kas var būt noderīga vecākiem un pedagogiem, vairāk var uzzināt:

Veselības ministrijas informācija par psiholoģisku atbalstu

Veselības ministrija ir apkopojusi bezmaksas psiholoģiskā atbalsta saņemšanas iespējas bērniem, pusaudžiem un viņu vecākiem.

  • Atbalsts krīzes centrā “Skalbes”

Notiekošā karadarbība Ukrainā arī Latvijas iedzīvotājiem var radīt iekšēju trauksmi un paniku, tādēļ tiek nodrošināts atbalsts krīzes centrā “Skalbes”. Tas pieejams, zvanot uz atbalsta tālruni 116123, kur profesionāli speciālisti atbildēs un sniegs nepieciešamo psiholoģisko palīdzību.

Tālrunis, zvanot no Latvijas, ir bezmaksas. Tas darbojas visu diennakti, katru dienu. Konsultācijas var saņemt latviešu, krievu un angļu valodā.

Palīdzība pieejama arī Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atrodas ārpus Latvijas. To var saņemt, zvanot +371 67222922.

  • Uzticības tālrunis un attālinātas konsultācijas bērniem, pusaudžiem un vecākiem

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija nodrošina attālinātas psiholoģiskā atbalsta konsultācijas bērniem, pusaudžiem un vecākiem (jautājumos, kas saistīti ar bērniem) latviešu/ krievu valodā:

-          pa bezmaksas diennakts tālruni 116111;

-          čatā, kas pieejams www.uzticibastalrunis.lv vai bezmaksas aplikācijā “Uzticības tālrunis” darbadienās no 12.00 līdz 20.00;

-          e-pastā, rakstot uz uzticibaspasts116111@bti.gov.lv.

Plašāk: Nepaliec savā izmisumā viens – psihoemocionāls atbalsts saistībā ar karu Ukrainā

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI