NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
04. februārī, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Noziedzība
2
2

Sāk izglītojošas naudas dienas “Zini naudas li(ī)kumus!”

FOTO: Freepik

Lai sabiedrībā kliedētu atsevišķus mītus un vairotu zināšanas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šodien, 4. februārī, sāk izglītojoši informatīvas naudas dienas “Zini naudas li(ī)kumus!”. Tajās tiks pievērsta sabiedrības uzmanība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem un skaidrotas finanšu izlūkošanas darbības, to nepieciešamība un ietekme uz valsts tautsaimniecības attīstību.

“Ir pagājis gandrīz gads kopš brīža, kad spējām starptautiski parādīt, ka Latvijā ir izveidota stabila un droša finanšu noziegumu novēršanas sistēma, kas neļauj terorisma un proliferācijas finansētājiem to izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Taču darbs ar to nebūt nav beidzies,” FID mājalapā norāda dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Jāatgādina, ka pagājušā gada 22. janvārī Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja (“Moneyval”) publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka Latvija ir panākusi progresu, stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu. Par spīti tam, Latvijai tika saglabāts uzraudzības statuss. Savukārt pērn februārī Finanšu darījumu darba grupa (FATF) nolēma Latviju neiekļaut tā saucamajā “pelēkajā sarakstā” un nepakļaut pastiprinātai uzraudzībai.

I. Znotiņa uzsver, ka FID “turpmākie soļi saistās ar to, lai attīstītu sabiedrības rīcībspēju risku pārvaldīšanā. Finanšu noziegumi nav tikai kādas izolētas cilvēku grupas darbība. Finanšu noziegumiem ir būtiska ietekme uz visiem – tie kavē valsts tautsaimniecības attīstību, rada zaudējumus, līdz ar to cieš visa sabiedrība. Sadarbība, izpratne, savstarpēja komunikācija un informētība – šie ir būtiski priekšnoteikumi, lai ikviens spētu atpazīt riskus un tos attiecīgi novērst. Vēlamies informēt uzņēmējus, iedrošināt viņus mācīties vadīt riskus, izprast tos; uzrunāt jauniešus un jauno tehnoloģiju entuziastus un parādīt finanšu noziegumu dažādās sejas.”

Naudas dienās “Zini naudas li(ī)kumus!” plānots uzrunāt atsevišķas sabiedrības grupas, stāstot gan par finanšu un ekonomisko noziegumu riskiem, gan par iespējām atpazīt riska situācijas un skaidrot piemērotāko rīcību, lai neiesaistītos riskantos darījumos, kā arī kliedētu atsevišķus mītus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

Piecos raidierakstos FID eksperti un viedokļu līderi – “SAF tehnikas” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Normunds Bergs, recepšu un ēdiengatavošanas blogeris un labdarības organizācijas vadītājs Rojs Puķe jeb Pipars, finanšu blogeris un uzņēmējs Kristaps Mors un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece Inese Gise-Sproģe – skaidros FID lomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas sistēmā, stāstīs par riskiem virtuālo valūtu un jauno finanšu tehnoloģiju pasaulē un to, kā jauniešiem nekļūt par “naudas mūļiem”. Tāpat tiks runāts par to, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir šķērslis investīciju ieplūšanai Latvijā un ar kādām finanšu noziegumu shēmām izmeklētāji šobrīd saskaras.

FID priekšnieka vietnieks Toms Platacis uzsver, ka primārais dienesta mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma un proliferācijas finansēšanai. Tas nozīmē darīt visu iespējamo, lai noziedznieki nevarētu Latvijā netraucēti atmazgāt jeb legalizēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus, tādā veidā mazinot noziedzību Latvijā un stiprinot valsts drošību un starptautisko reputāciju.

FID ikdienas darbus un veicamos pienākumus, kas ir definēti  Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, var iedalīt vairākās daļās. Pirmajā daļā FID ik dienu saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem. Tos saskaņā ar likumu sniedz gandrīz 20 dažādu nozaru pārstāvji – kredītiestādes, finanšu pakalpojumu sniedzēji, zvērināti advokāti, grāmatveži, mākslas priekšmetu tirgotāji, juridisko konsultāciju sniedzēji un citi. Šos ziņojumus dienests analizē, pētot, vai tajos nav saskatāmas naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai citu noziegumu pazīmes.

Gadā vidēji FID saņem aptuveni 5000 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, no tiem 10–12% tiek nodoti tiesībaizsardzības iestādēm, bet pārējos gadījumos tiek atspēkotas sākumā identificētās aizdomas.

Otra FID darbības daļa ir veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu un izstrādāt citus metodiskos materiālus. Risku apzināšana neatsverami palīdz saprast, kādas darbības ir nepieciešams īstenot, lai tos mazinātu un vienlaikus īstenotu finanšu noziegumu novēršanas sistēmas pamatprincipu – riskos balstītu pieeju.

Naudas dienas “Zini naudas li(ī)kumus!” noslēgsies marta beigās ar interaktīvu tiešsaistes spēli, kurā dažādu jomu pārstāvji centīsies rast atbildes uz jautājumiem par uzzināto. Spēlē plānots iesaistīt arī skatītājus, aicinot tos uzdot savu jautājumu spēles dalībniekiem.

Naudas dienu “Zini naudas li(ī)kumus!” aktivitātēm aicinām sekot līdz Finanšu izlūkošanas dienesta sociālajos medijos un tīmekļa vietnē.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU