Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA
2. februāra Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes ārkārtas kopsēdē valdība konceptuāli vienojās ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 6. aprīlim, vienlaikus koriģējot vairākus līdzšinējos ierobežojumus. Piemēram, paredzēts pakāpeniski atteikties no aizliegto preču saraksta, ieviešot papildu nosacījumus epidemioloģiski drošai tirdzniecībai, kā arī ierobežot ceļošanu uz ārzemēm. Iecerēts, ka nākamnedēļ varētu atsākties mācības klātienē 1. un 2. klašu skolēniem. Precīzus grozījumus normatīvajos aktos plānots pieņemt Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 4. februārī.
Veselības ministrijas piedāvājums turpmākajai stratēģijai izklāstīts informatīvajā ziņojumā “Par Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem balstītu lēmumu pieņemšanu par piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu”, kuru valdība pieņēma zināšanai.
Šobrīd lielākās bažas pastāv par jauno koronovīrusa paveidu izplatību Eiropas Savienībā un pasaulē, tostarp vietējo transmisiju. Šobrīd (2. februārī) Latvijā ir atklāti 7 Covid-19 saslimšanas gadījumi, kuru ierosinātājs ir jaunā paveida koronavīruss. Iepriekš tika ziņots par pieciem – visi bija saistīti ar ieceļošanu no ārvalstīm. Kā ziņojumā akcentē Veselības ministrija, šobrīd ir ļoti svarīgi pēc iespējas ilgāk noturēt maksimāli zemu jaunā koronavīrusa paveida ievešanas risku Latvijā. Pretējā gadījumā Covid-19 riska līmenis ievērojami palielināsies un būs strauji jāievieš jauni ierobežojumi.
Savukārt, ja izdosies novilcināt jaunā vīrusa izplatību līdz brīdim, kad kopējā slimības izplatība būs zemāka, varēs veiksmīgāk īstenot pretepidēmijas pasākumus (testēšanu, inficēto izolēšanu, kontaktpersonu atklāšanu, izolēšanu u. tml.). Ministrija lēš, ka tas ir iespējams, ja saslimstības rādītājs ir zemāks par 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju jeb ne vairāk kā 270 gadījumiem dienā.
Veselības ministrija rosina iedzīvināt jau oktobrī apstiprināto Covid-19 izplatības vadības risku stratēģiju, kas ir strikti balstīta uz epidemioloģisko situāciju un ieviesto piesardzības un drošības pasākuma efektivitātes novērtējumu. Saslimstības rādītājs ir galvenais situāciju raksturojošais indikators, bet lēmumu pieņemšanā ir jāvērtē arī citi papildu apstākļi, piemēram, stacionēto pacientu skaita pieaugums, teikts ziņojumā.
EPIDEMIOLOĢISKĀS DROŠĪBAS KRITĒRIJI
Stratēģija paredz, ka drošības un piesardzības pasākumi jānosaka pakāpeniski atbilstoši riska pakāpei (saslimstības rādītājiem samazinoties, piesardzības un drošības pasākumi tiek samazināti – un otrādi). Veselības ministrijas ieteiktā stratēģija paredz, ka situācija, kā arī piesardzības un drošības pasākumi jānovērtē reizi trijās nedēļās.
Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb tumši sarkanajā kategorijā, jo 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju 28. janvārī bija 595. Attiecīgi arī šībrīža piesardzības un drošības pasākumi atbilst ļoti augsta Covid-19 riska izplatības līmenim. No ziņojuma izriet, ka mazināt piesardzības un drošības pasākumus var tad, kad notiek pāreja uz zemāka riska fāzi.
Lai mazinātu iespēju ievest jauno Covid-19 vīrusa paveidu no ārvalstīm un varētu mazināt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai uz vietas Latvijā, Veselības ministrija iesaka aizliegt maznozīmīgus ceļojumus un ieviest pienākumu ceļotājiem deklarēt ceļojuma mērķi.
Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis informēja, ka Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas uzdevums ir izvērtēt risinājumus, kā ierobežot nebūtiskus ārvalstu braucienus un nodrošināt ceļotāju kontroli. Piemēram, paredzēts ierobežot lidojumus no Īrijas, Apvienotās Karalistes un Portugāles.
“Valdība konceptuāli vienojās, ka ir saglabājama starptautiska kustība cilvēkiem, kam ir nepieciešams doties prom vai ierasties Latvijā darba un mācību dēļ. Tāpat paredzēts atļaut starptautisku pārvietošanos cilvēkiem ģimenes atkalapvienošanās dēļ, ģimenes locekļa aprūpes nodrošināšanai, dalībai bērēs un citu humānu apsvērumu dēļ,” teikts valdības informācijā plašsaziņas līdzekļiem.
Tikmēr Veselības ministrija rosina arī pārskatīt un samazināt personu grupas, kurām ir noteikti izņēmumi attiecībā uz Covid-19 testa veikšanu pirms iebraukšanas Latvijā un pašizolāciju, kā arī pastiprināt atbildību un kontroli par “Covidpass” aizpildīšanas kvalitāti un to, kā ieceļotāji ievēro pašizolāciju.
Tāpat Veselības ministrija aicina nekavējoties pastiprināt atbildību par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu, īpaši gadījumos, kad netiek ievērotas mājas karantīnas prasības, paredzot arī inficēto personu piespiedu izolāciju, ja tā netiek ievērota. Ministrijas ieskatā jāpastiprina atbildība arī par piesardzības un drošības pasākumu neievērošanu sabiedriskās vietās un pakalpojumu (tostarp tirdzniecības pakalpojumu) sniegšanas vietās.
Ir svarīgi, lai ierobežojošie pasākumi ir saprotami un droši. Tie netiks mazināti, bet tiks nodrošināti augstāki standarti, turpmākās stratēģijas virzienu iezīmēja veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Ja izdodas efektīvi ieviest iepriekš minētos pasākumus, ministrija pieļauj, ka, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai (proti, nesamazinoties veikto Covid-19 testu skaitam, novērojama saslimstības samazināšanās vismaz par 10% un nepieaug stacionēto pacientu skaits), varētu lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu:
Ziņojumā tiek pieļauts, ka ierobežojumi varētu tikt arī pastiprināti. Tas notiktu tad, ja saslimstība pieaugtu par 20%. Tādā gadījumā varētu tikt ierobežota arī pirmsskolas izglītības iestāžu darbība un personu pārvietošanās iespējas tālāk par 3 km no dzīvesvietas.
Izglītības pieejamība klātienē ir viena no prioritārajām jomām, kurā mazināt ieviestos drošības pasākumus. Lai uzlabotu izglītības procesa kvalitāti un atvieglotu mazāko skolēnu vecāku ikdienu, Ministru kabinets vienojās, ka jau no 8. februāra ar drošības pasākumiem mācības klātienē varētu atsākt 1. un 2. klases skolēni.
Savukārt visiem skolēniem, kas ir sociāli emocionālajās riska grupās, būtu iespēja saņemt klātienes konsultācijas.
Vienlaikus Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē 2. februāri konceptuāli tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas piedāvātais drošas tirdzniecības modelis. Tas nozīmē, ka no nākamās nedēļas, 8. februāra, tiks uzsākta pakāpeniska pāreja uz paplašinātu preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli.
Piemēram, paredzēts, ka Valsts policijai par Covid-19 ierobežošanas pasākumu pārkāpumiem būs tiesības tirdzniecības vietu slēgt līdz pat septiņām dienām. Šāds sods var tikt piemērots gan atsevišķam veikalam, gan visam tirdzniecības centram vai tirgum, teikts Ministru kabineta informācijā plašsaziņas līdzekļiem.
Kā akcentēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, pārejai uz jauno drošas tirdzniecības modeli ir jābūt samērīgai, lai neatkārtotos “decembra veikalu sastrēgumi”. “Stingrākas drošības prasības, atbildība un uzraudzība nodrošinās gan iedzīvotājiem pieeju nepieciešamajām precēm, gan komersantiem iespēju strādāt. Mūsu visu atbildīgai rīcībai ir liela nozīme, lai iespējami ātrāk varētu atgriezties atpakaļ pie ierastā ritma,” uzsvēra ekonomikas ministrs.
Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas, drošākas tirdzniecības nosacījumi paredz ietvert šādas jaunas prasības:
Tāpat valdība konceptuāli piekrita tam, ka no 8. februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varētu nodrošināt arī:
