NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
08. janvārī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
1
6
1
6

Banku uzraugs: finanšu iestādes būtiski pilnveido iekšējās kontroles sistēmas

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Kopumā finanšu iestādes 2020. gadā veikušas būtiskus pasākumus iekšējo kontroles sistēmu pilnveidošanai, secinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Iepriekšējos gados lielākā daļa pārbaužu noslēdzās, ierosinot administratīvo lietu un piemērojot soda naudu, savukārt pērn par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā soda nauda 2,03 miljonu eiro apmērā piemērota trīs bankām.

īsumā
  • FKTK darba prioritāte finanšu noziegumu apkarošanas jomā 2020. gadā bija stiprināt uz risku izvērtējumu balstītas pieejas.
  • Tāpat arī FKTK prioritāte pērn bija sekmēt vienotu Latvijas finanšu sektora dalībnieku un uzrauga izpratni par normatīvo aktu prasībām NILLTFN un sankciju piemērošanas jomā.
  • 2020. gadā būtiski mainīta pieeja pilna apjoma pārbaužu veikšanā, koncentrējot uzmanību uz padziļinātu iekšējās kontroles sistēmas elementu izvērtēšanu.
  • FKTK 2020. gadā bankās veica 12 pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
  • Pērn trīs bankām tika piemērota soda nauda 2,03 miljonu eiro apmērā par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

FKTK darba prioritāte finanšu noziegumu apkarošanas jomā 2020. gadā bija stiprināt uz risku izvērtējumu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka par klientiem, kuriem nav paaugstināta riska pazīmju, tiek apkopots mazāk informācijas un lielāki resursi tiek veltīti paaugstinātu risku klientu un jomu pārvaldībai, iepriekš LV portālam norādīja komisijas vecākā juriskonsulte Zane Zarečņeva.

FKTK prioritāte pērn bija arī sekmēt vienotu Latvijas finanšu sektora dalībnieku un uzrauga izpratni par normatīvo aktu prasībām NILLTFN un sankciju piemērošanas jomā, tostarp izstrādāt un publicēt rokasgrāmatu un skaidrojumu par pamatkonta pakalpojumu, informē FKTK.

LV portāls jau rakstīja, ka 2020. gada vasaras vidū FKTK sadarbībā ar nozari finanšu iestādēm izstrādāja ieteikumus, kā sekmīgāk veikt klientu izpēti un pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai sekmētu vienotu banku un uzrauga izpratni par normatīvo aktu piemērošanu saistībā ar finanšu noziegumu novēršanu, kā arī uz risku izvērtējumu balstītas pieejas ieviešanu. Rokasgrāmata sastāv no četrām daļām – risku novērtējuma, iekšējās kontroles sistēmas, klientu izpētes un ziņošanas un informācijas sniegšanas iestādēm.

Savukārt septembrī FKTK sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Finanšu nozares asociāciju sagatavoja skaidrojumu, kas nosūtīts visām Latvijas bankām un dalībvalstu banku filiālēm Latvijā, lai panāktu vienotu kredītiestāžu un uzraudzības institūciju izpratni par pamatkonta pakalpojuma nodrošināšanu patērētājiem. Skaidrojuma mērķis bija sekmēt pamatkonta pakalpojuma pieejamību patērētājiem, kuriem šādu pakalpojumu ir tiesības saņemt atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Turpinās vērtēt iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti

2020. gadā FKTK būtiski mainīja pieeju pilna apjoma pārbaužu veikšanā, koncentrējot uzmanību uz padziļinātu iekšējās kontroles sistēmas elementu izvērtēšanu. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumu iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības. Lai iekšējās kontroles sistēma tiktu ieviesta atbilstoši, ir jānodrošina ne tikai procedūru izstrāde, bet arī to efektīva izmantošana praksē.

Arī 2021. gadā FKTK turpinās pilnveidot pārbaužu metodiku, lai pēc iespējas objektīvāk un kvalitatīvāk spētu novērtēt kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un sniegt rekomendācijas to uzlabošanai. Tāpat tiks turpināts darbs, lai stiprinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu finanšu iestādēs.

Ņemot vērā, ka bankas arvien plašāk izmanto klientu neklātienes identifikāciju, FKTK 2020. gadā bankās veikto pārbaužu laikā pārliecinājās par to, kā tiek ievēroti Ministru kabineta noteikumi par neklātienes identifikāciju, kā arī apzināja labāko praksi un identificēja trūkumus neklātienes identifikācijas piemērošanā. Šo informāciju FKTK izmantos, izstrādājot ieteikumus bankām par klientu neklātienes identifikāciju.

Soda trīs bankas

FKTK 2020. gadā bankās veica 12 pārbaudes NILLTPFN jomā. Trīs bankām tika piemērota soda nauda 2,03 miljonu eiro apmērā par pārkāpumiem, kā arī tika noteikti tiesiskie pienākumi ar mērķi novērst konstatētos trūkumus un pilnveidot banku iekšējās kontroles sistēmas.

Informācija FKTK mājaslapā liecina, ka 2020. gada aprīlī FKTK un AS “Citadele banka” noslēdza administratīvo līgumu, abām pusēm vienojoties par nepieciešamo pasākumu veikšanu NILLTPFN jomas tālākai pilnveidošanai, FKTK piemēroja soda naudu 647 070 eiro apmērā.

FKTK 2018. gadā AS “Citadele banka” veica regulāro klātienes pārbaudi, kurā konstatēja atsevišķus trūkumus iekšējās kontroles sistēmā NILLTPFN jomā. Banka nebija nodrošinājusi pietiekamu atsevišķu iekšējās kontroles sistēmas komponenšu darbību, lai pārvaldītu savus un savu klientu NILLTPF riskus. Piemēram, atsevišķos gadījumos banka nebija ieguvusi un dokumentējusi informāciju par klienta patieso labuma guvēju, nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu sarežģītajiem, savstarpēji saistītajiem darījumiem, nebija ieguvusi klientu saimniecisko darbību pamatojošus dokumentus u. c.

2020. gada jūlijā FKTK pieņēma lēmumu piemērot “Signet Bank AS” soda naudu 906 610 eiro apmērā par NILLTPFN normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, nosakot bankai vairākus tiesiskos pienākumus trūkumu novēršanai. Pārbaudēs FKTK konstatēja pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un risku pārvaldību.

Savukārt 2020. gada novembrī FKTK piemēroja soda naudu 473 076 eiro apmērā AS “Reģionālā investīciju banka” par FKTK pārbaudē konstatētu nepietiekamu līdzekļu izcelsmes noskaidrošanu liela apjoma skaidras naudas darījumos, ko veikuši augsta riska finanšu iestādes klienti no paaugstināta riska jurisdikcijas.

2019. gadā soda naudu piemēro par 5,3 miljoniem eiro

Savukārt 2019. gadā FKTK naudas sodus 5,3 miljonu eiro apmērā par pārkāpumiem NILLTPFN jomā piemēroja četrām bankām.

1 556 046 eiro liela soda nauda bija jāsamaksā AS “Baltic International Bank” par trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā.

“SEB bankai” 672 684 eiro bija jāmaksā par pārkāpumiem NILLTPFN jomā un 1 121 140 eiro par pārkāpumiem starptautisko sankciju jomā.

Par NILLTPFN normatīvo aktu prasību pārkāpumiem soda nauda 1 019 319 eiro apmērā tika piemērota AS “PrivatBank” un 1 028 850 eiro apmērā – “Rigensis Bank AS”.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI