NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
12. martā, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Veselība
11
11

Covid-19 izplatība – Latvijā un Eiropā

Esi atbildīgs - rūpējies par savu un citu veselību!

Veselības ministrija

Latvijā laboratoriski apstiprināti 1066slimnieki un reģistrēti 24 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi (31. maija dati). 

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņo, ka līdz 31. maijam kopumā Latvijā ir pārbaudītas 109 071 persona, no tām 1066 konstatēta saslimšana ar Covid-19. Šobrīd 18 pacienti ir stacionēti, tai skaitā 15 ar vidēju slimības gaitu, 3 ar smagu slimības gaitu. 155 pacienti no slimnīcas ir izrakstīti. 24 cilvēki ir miruši.

Līdz šim 745 pacienti ir izveseļojies.

Lēmumu par izolācijas pārtraukšanu Covid-19 pacientiem pieņem ģimenes ārsts.

SPKC ir izveidojusi interaktīvu karti, kurā var aplūkot saslimstības izplatību Latvija.

Latvijā cilvēki ar Covid-19 inficējas no tuviniekiem, draugiem un kolēģiem

Jaunais koronovīruss izplatās sabiedrībā ar neizsekojamu transmisiju. Tas nozīmē, ka pieaug profilakses pasākumu nozīme.

Ir maldīgs priekšstats, ka inficēties var tikai no svešiniekiem, kas pabijuši ārzemēs. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs uzsver: “Tas, ko mēs redzam, veicot konkrēto saslimšanas gadījumu izmeklēšanu – Covid-19 infekciju viens otram pārsvarā “nodod” tuvinieki, draugi un kolēģi. Mēs līdz galam neapzināmies, ka dažreiz paši viens otru apdraudam, bet inficēšanās, kontaktējoties ar svešiniekiem, īstenībā ir daudz retāka.

Visbiežāk tā notiek cilvēku tuvākajā lokā. Ciemošanās un čupošanās vienam ar otru ir īstā vieta, kur var “iegūt” vai “nodot” tālāk vīrusu. Šādās situācijās mēs parasti neievērojam 2 metru distanci vienam no otra, pieļaujot, ka mūsu sarunas biedri nav inficēti, jo neizskatās slimi, vai vienkārši tāpēc, ka mēs viņus labi zinām. Taču ne vienmēr inficētajiem cilvēkiem ir simptomi un viņi zina par to, ka ir inficēti, bet smagi saslimst un slimnīcā nonāk parasti tas, kura organisms ir vājāks. Principā var teikt – ciemošanās laikā, kad vīruss turpina izplatīties sabiedrībā, ir loterija, kurā, paši nenojaušot, apdraudam savu tuvāko”.

Veselības ministrija aicina tuvākajās nedēļās neriskēt ar visu kopā sasniegtajiem vīrusa izplatības stabilizācijas panākumiem, lai pēc iespējas drīzāk varētu uzskatīt situāciju par labi kontrolētu un varētu atsākt pakāpenisku dažādu ierobežojumu mazināšanu.

Situācija Eiropā un ASV 

Reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits visā pasaulē pārsniedzis piecus miljonus. Kopumā pasaulē no 2019. gada 31. decembra līdz 2020. gada 31. maija rītam ziņots par 6 028 135 laboratoriski apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem ar Covid-19. Reģistrēti 368 944 nāves gadījumi (5,77%).

Līdzšinējā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 epicentrā Ķīnā saslimstību ir izdevies ierobežot. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētā informācija liecina, ka tur 31. maija rītā reģistrēti 5 saslimšanas gadījumi (iepriekšējā diennaktī 17).

Patlaban strauja slimības izplatība norit Amerikas Savienotajās valstīs, kur konstatēts visvairāk saslimšanas gadījumu - 1 770 384. Dzīvību zaudējuši 103 781 pacients jeb 5,54% reģistrēto slimnieku.

Vienlaikus situācija Eiropas Savienības valstīs joprojām ir nopietna. Itālijā reģistrēti 232 664 saslimšanas gadījumi, no tiem 33 340(12,53%) noslēgušies ar pacienta nāvi. Diemžēl pēdējo nedēļu laikā Itāliju apsteidz Spānija, kur reģistrēti 239 228 saslimšanas gadījumi un 27 125 ar Covid-19 saistītas nāves. Saslimstība ar Covid-19 arvien izplatās arī citviet. Tiesa, Eiropā ir tendence slimības izplatībai samazināties, ko nevar teikt par situāciju kaimiņvalstī - Krievijā, kur īsā laikā oficiāli reģistrēti 396 5752 saslimšanas gadījumi, bet salīdzinoši zema mirstība, jo tiek ziņots par 4555 nāves gadījumiem no Covid-19.

SPKC uzsāk publicēt informāciju par valstu saslimstības rādītājiem ar Covid-19. Saraksts ar saslimstības rādītājiem tiek regulāri aktualizēts SPKC vietnē https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi.

SPKC speciālisti nerekomendē doties uz ārvalstīm, īpaši  tām valstīm, kur kumulatīvais rādītājs ir virs 25 (kopējais  ar Covid-19 saslimušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo 14 dienu laikā) un aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt saslimstības ar Covid-19 riskus. Tāpat, pirms došanās uz jebkuru valsti, savlaicīgi  noskaidrot attiecīgās valsts ieviestos Covid-19 izplatības ierobežojumus. 

Saslimstība un mirstība dažādās valstīs nav salīdzināma

Vērtējot šos datus gan jābūt uzmanīgiem. "Visur ziņo, cik jaunu saslimušo cilvēku ir reģistrēti diennaktī katrā valstī.  Problēma ir, ka mēs nevaram  zināt precīzi, jo daļa no cilvēkiem vai nu vēl nezina, ka ir slimi, vai vispār arī par to nekad nezinās. Turklāt analīzes lielākoties tiek ņemtas tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir slimības simptomi. Ir jāsaprot, ka katrā valstī ir savi parametri, balsoties uz kuriem cilvēkus nosūta uz analīzēm. Kritēriji var būt vieglāki (teiksim, visi, kuri domā, ka viņiem var būt slimība – kontaktu ar ārzemju rezidentiem vai pašsajūtas dēļ) vai stingrāki (tikai slimnieki, kuriem ārsts pēc pārbaudes nozīmēja analīžu veikšanu). Jebkuri aprēķini, kuri balstīsies uz šajā veidā noteiktu slimnieku skaitu, būs nepareizi, jo neņems vērā cilvēkus inkubācijas periodā vai tos, kuri par savu slimību nezina. Jauno saslimušo skaitu iespaido arī tas, cik kopumā valstī veic analīzes? Jo mazāk analīzes ir veiktas, jo mazāk inficētu cilvēku būs atklāti," skaidro epidemioloģe prof. Liliāna Civjāne.

Situācija kļūst sarežģītāka, runājot par mirstību no Covid-19.  "Pirmkārt, par daļu no slimības gadījumiem nav un nekad nebūs vispār zināms, jo ir taču inkubācijas periods. [..] Jautājums ir, vai cilvēki, kuri nomira no citu slimību sarežģījumiem (piem., diabēta vai sirds slimības), kuri veidojās Covid-19 rezultātā, ir pieskaitīti pie tiem, kuri nomira no Covid-19, vai pie tiem, kuri nomira no diabēta/ sirds slimības? Vai visiem, kuri nokļuva slimnīcās ar hronisku slimību pasliktināšanos, ir veikti koronavīrusa testi? Vai cilvēki, kuri nomirst mājās, ir pēc tam pārbaudīti uz SARS-CoV-2 vīrusu (ja nē, tad tie var nomirt no Covid-19, bet par to nekad nebūs zināms)? Vai pie COVID-19 upuriem ir pieskaitīti tikai un vienīgi tie, kuriem iepriekš bija pozitīvais tests, un tad viņi mira no tās slimības? Šis aspekts arī atšķiras starp valstīm," secina L. Civjāne. 

Pie tam, vēl jāskatās uz katras valsts veco ļaužu proporciju, citu slimību proporciju u. tml., viņa norāda. "Tādejādi, ja pat mēģināsim skaitīt mirušo skaitu uz vienu miljonu valsts iedzīvotāju, tas arī nebūs precīzi, un mirstības salīdzinājums starp valstīm izskatās neiespējams."

Papildu informācija

No 18. marta par Covid- 19 skartām teritorijām Latvijā ir noteiktas VISAS pasaules valstis.

Avots: Eiropas Slimību kontroles un profilakses centrs.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU