NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
30. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Finanses
30
30

Ar cīnītāja garu, bez kura neko nesasniegsi

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

“Vienmēr ir jābūt kādam sapnim, kuru piepildīt,” saka valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” iekšējās audita daļas vadītājs Roberts Jansons. Studiju gados puiša sapnis bija mācības ASV, pēc tam – profesionālā izaugsme auditora darbā ārzemēs. Pēc astoņiem ārpus Latvijas pavadītiem gadiem viņš 2018. gada rudenī atgriezās dzimtenē.

īsumā
  • Dzīvē kaut ko sasniegt Robertam ir palīdzējis basketbols un neatlaidīgs darbs.
  • Pirmais pusgads universitātē ASV bijis ļoti smags – dienā puisis mācījies sešas, septiņas stundas.
  • Kopš vidusskolas laikiem zināšanu ieguve vienmēr ir bijusi Roberta prioritāte. To allaž ir uzsvēruši arī viņa vecāki.
  • Seši gadi pavadīti Somijā, strādājot par Centrālās Baltijas INTEREG IVA un VA programmas audita iestādes vadītāju.
  • Ja pavēro darba kultūru Latvijā, bieži vien šķiet – tas, ka darbinieks ir atnācis uz darbu, jau ir daudz.

“Cilvēkam ir jāzina, ko viņš dzīvē grib sasniegt. Jābūt nospraustiem mērķiem, kuri mūs virza uz priekšu. Turklāt vajag izmantot katru iespēju, pat ja jāpamet pastāvīgs darbs un jāpieņem līgums tikai uz pusgadu, ir jāuzdrīkstas izkāpt no savas komforta zonas,” spriež Roberts, kas jau pusotru gadu kontrolē un pārbauda “Altum” iekšējos procesus un vada trīs cilvēku kolektīvu.

Palīdzēja basketbols

Dzīvē kaut ko sasniegt Robertam ir palīdzējis neatlaidīgs darbs un basketbols, kuru viņš spēlē jau no 12 gadu vecuma. Tieši basketbols palīdzēja 2004. gadā pāriet no Ventspils Augstskolas uz Pensilvānijas štata Mersihērstas Universitāti (Mercyhurst University), lai iegūtu bakalaura grādu finansēs. Roberts profesionālo basketbolista karjeru beidza līdz ar atgriešanos no ASV Latvijā 2006. gadā.

“Universitāte man piedāvāja stipendiju mācībām; tur vienlaikus spēlēju basketbolu universitātes komandā NCAA II līgā. Bez pilnās stipendijas pats studijas apmaksāt nevarēju, tas bija dārgs prieks. Ja labi spēlē un mācies, ir tāda iespēja,” tā Roberts.

Savulaik puisim bija sapnis par studijām ASV, taču traucēja angļu valodas nezināšana. “Biju PSRS sistēmas vācu valodas upuris. Manā Laidu pamatskolā nebija angļu valodas skolotāja,” atceras Roberts. ”Nevienu dienu skolā neesmu mācījies angļu valodu, to izdarīju pašmācības ceļā un kopā ar privātskolotāju. Pirms došanās studēt uz ASV apguvu angļu valodu pašmācības ceļā tik daudz, lai varētu runāt un saprast apkārtējos.”

Lai kaut ko sasniegtu, jābūt cīnītājam

Amerikas Savienotajās Valstīs atšķirībā no Ventspils Augstskolas bijusi cita pieeja mācībām, interaktīva apmācība. “Grāmatu var lasīt arī mājās viens pats,” tā Roberts.

Pirmais pusgads universitātē bijis ļoti smags – dienā puisis mācījies sešas, septiņas stundas. Katru dienu bija jāuzraksta viena lappuse par tēmu, kas bija noklausīta lekcijās, – zināšanas bija jāpārliek rakstiski uz papīra. Tas bijis ļoti sarežģīti. Bet pēc pirmā smagā mācību gada angļu valoda un skolas mājas darbi vairs problēmas nav radījuši.

Cilvēkam ir jāzina, ko viņš dzīvē grib sasniegt. Jābūt nospraustiem mērķiem, kuri mūs virza uz priekšu.

Uz jautājumu, kā ticis pāri grūtumam, Roberts atbild: “Manī ir cīnītāja gars. Ja tā nav, neko nesasniegsi. Profesionālā sportista mūžs ir diezgan īss. Ja ir trauma, karjera beidzas. Lai dzīvē varētu veidot karjeru, izglītības iegūšana likās ilgtspējīgāka. Kopš vidusskolas laikiem zināšanu ieguve vienmēr ir bijusi mana prioritāte. To allaž ir uzsvēruši arī vecāki. Sportisti, kas nespēj beigt augstskolu pat ar vissliktākajām atzīmēm, parāda savu slinkumu un tuvredzību.”

Somijā nostrādāja sešus gadus

Iegūstot bakalaura grādu ASV, Roberts pārcēlās atpakaļ uz Latviju, sāka strādāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Finanšu departamentā un nedaudz vēlāk – ES Pārrobežu sadarbības audita daļā. Četru gadu laikā iegūta auditora pieredze, strādājot ar pārrobežu sadarbības programmām. Paralēli Roberts ieguva MBA un profesionālo maģistra grādu starptautiskajās finansēs un banku darbībā Banku augstskolā sadarbībā ar Šveices biznesa skolu (SBS Swiss Business School).

Strādājot par auditoru pārrobežu programmu ietvaros, daudz sanācis braukt pa Eiropu un kontaktēties ar partneriem citās dalībvalstīs, tāpēc 2012. gada janvārī saņēmis piedāvājumu uz pusgadu Somijā aizvietot kolēģi tā prombūtnes laikā. Sešu mēnešu vietā šajā Ziemeļeiropas valstī palicis sešus gadus – strādājis par Centrālās Baltijas INTEREG IVA un VA programmas audita iestādes vadītāju.

Kad ar pārrobežu auditiem kopumā bija nostrādājis jau deviņus gadus, profesionālajā izaugsmē kļuvis par šauru. Tāpat zemapziņā Roberts vienmēr ir gribējis atgriezties Latvijā. Nācis piedāvājums no “Altum”, kuru arī pieņēmis. “Priecājos, par iespēju strādāt “Altum” – te ir progresīva darba vide, kurā tiek domāts par darbiniekiem. Tas ir svarīgi, lai veidotu un noturētu profesionāļu komandu,” saka Roberts.

Cīņa par gudriem prātiem

Uz jautājumu, vai Eiropā un Skandināvijā noris cīņa par gudriem prātiem, Roberts atbild apstiprinoši, piebilstot, ka Somijā ir ļoti noslēgta darba vide, vairāk ārzemnieku darbojas IT un akadēmiskajā jomā. Tur, kur vietējais var izdarīt to pašu, ko ārzemnieks, labāk izvēlas somu.

“Somi ir milzīgi patrioti, kas man ļoti patīk. Arī latvietis tāds ir. Ja kāds atradīs kaut ko negatīvu, latvietis piemeklēs vismaz trīs iemeslus, kāpēc tas tā nav un kāpēc ar to var sadzīvot,” tā Roberts. “Tas, ka es varēju dabūt līgumu un pierādīt, ka esmu vienlīdzīgs, Somijā ir daudz. Šajā valstī ir divvalodība – oficiālā ir somu un zviedru valoda. Ja nav vismaz vienas valodas zināšanu, valsts pārvaldē darbā nepieņem. Bez valodas zināšanām var strādāt, piemēram, celtniecībā zemākos amatos. Lai es varētu strādāt Somijas valsts pārvaldē, izdarīja izņēmumu, jo novērtēja manas profesionālās zināšanas – par to jūtos ļoti pagodināts.”

Latviju varam padarīt labāku

Roberts uzskata, ka viņa iegūtā izglītība ir starptautiski konkurētspējīga. “Lielas priekšrocības ārvalstu tirgū dod izglītība ASV. Tas ir pirmais, ko pamana. Otrs izglītības dokuments, kas kotējas, ir MBA grāds Banku augstskolā. Diemžēl Latvijas izglītība Eiropā nav ļoti atpazīstama.”

Vai ar karjeras virzību puisis ir apmierināts? Roberts: “Somijas pieredze bija neatsverama. Tā bija acu atvēršana – redzēt, kā cilvēki dzīvo citur, kāda ir darba vide, kultūras atšķirības un cilvēku savstarpējās attiecības, cieņa citam pret citu un, pats svarīgākais, pret valsti, kurā viņi dzīvo.”

Pamācies, pastrādā un atnes pieredzi atpakaļ uz Latviju – ar savām zināšanām mēs katrs varam padarīt šo valsti labāku un attīstītāku.

Roberts uzskata, ka jauniešiem noteikti vajag izmantot iespēju mācīties ārzemēs. “Tā Latviju varam padarīt labāku. Pamācies, pastrādā un atnes pieredzi atpakaļ uz Latviju – ar savām zināšanām mēs katrs varam padarīt šo valsti labāku un attīstītāku,” tā Roberts.

Viņaprāt, svarīgi ir mainīt domāšanu un katram sākt ar sevi. “Visu laiku dzirdam, ka Latvijā neko nevar nopelnīt, ka ir daudz jāstrādā. Bet paskatāmies, kā darbs tiek organizēts Somijā! Astoņos no rīta špaktelētājs jau dara savu darbu. Iestādēs ir noteiktas kafijas pauzes, bet pārējo laiku cilvēki strādā. Ja pavēro darba kultūru Latvijā, bieži vien šķiet – tas, ka darbinieks ir atnācis uz darbu, jau ir daudz. Cerams, kādā laika posmā izmainīsies arī cilvēku domāšana Latvijā, bet, lai tas notiktu, mums visiem ir jāskatās plašāk ārpus Latvijas robežām, mēs noteikti varam daudz ko mācīties no citu valstu pieredzes.”

Nekur citur nejūtos tik piederīgs

Ja būtu interesants darba piedāvājums, Roberts uz ārzemēm aizbrauktu vēl kādu reizi – pieredzei –, bet ne uz ilgu laiku.

“Latvija ir mana tēvzeme un mana valsts,” saka Roberts. ”Tas ir tik fenomenāli – nekur citur neesmu juties tik ļoti piederīgs kā Latvijā. Somijā sociālā nodrošinātība un finansiālā puse nav salīdzināma ar mūsu valsti. Taču aizbraucēji tur tomēr izjūt diskomfortu, jo viņi netiek uztverti kā piederīgi šai valstij. Visas mazās valstiņas ļoti sargā savu identitāti, vidi, piederību un valodu. Bez valodas zināšanām tur ir ļoti grūti iekļauties.”

Labs saturs
30
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU