Revīzijā “Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?” Zemkopības ministrijai (ZM) tiek ieteikts veikt pasākumus, lai nodrošinātu atklātu un uz vienlīdzības principiem balstītu sadarbību politikas un tiesību aktu izstrādes procesā. Tāpat arī Zemkopības ministrijai jāgādā, lai NVO darbību finansēšanas kārtība atbilstu labas pārvaldības principiem, nosakot sasniedzamos rezultātus un paredzot darbības izvērtējumu.
Lai ieviestu VK ieteikumus, ministrija plāno izvērtēt un mainīt šībrīža sadarbības modeli ar NVO, piemēram, izveidot darba grupas, diskusiju forumus, veikt atzinumu sniegšanu u. tml., turklāt padarot informāciju publiski pieejamu, arī mājaslapā, informē zemkopības ministra Kaspara Gerharda padomniece Santa Vaļuma.
“Jau gadiem esam vērsuši politiķu uzmanību uz to, kā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nevalstiskās organizācijas saņem finansējumu no Zemkopības ministrijas budžeta,” atklāj biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” (LPA) direktore Kristīne Zonberga, kura cer, ka VK ziņojums būs pirmais solis sistēmas sakārtošanā.
Deviņām NVO – gandrīz pusmiljons gadā
Zemkopības ministrijai vēsturiski ir izveidojusies cieša sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām nozares politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādē un politikas īstenošanā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Valsts budžeta finansējums NVO dažādu pasākumu īstenošanai meža un zivsaimniecības nozaru attīstībai pieejams no ministrijas valsts atbalsta fondiem – Meža attīstības fonda, Medību saimniecības attīstības fonda un Zivju fonda. Minētie fondi veidojušies vēsturiski no “speciālajiem” budžetiem, kuri 2004. gadā tika reorganizēti un kopš tā laika ir iekļauti valsts pamatbudžetā. Pirms desmit gadiem VK aicināja izvērtēt fondu pastāvēšanas lietderību, bet tas nav noticis.
VK uzskata, ka ietekmīgākās lauksaimniecības nozares nevalstiskās organizācijas finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā. Izveidotā kārtība nenodrošina mērķtiecīgu finansējuma piešķiršanu, kā arī skaidru un vienlīdzīgu attieksmi pret visām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām.
Kopējais valsts atbalsts lauksaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām no 2009. gada arvien ir pieaudzis, 2016. gadā minētais atbalsts no 424 412 eiro palielinājās līdz 489 706 eiro gadā, un tas vairs nav mainījies. Šī summa garantēti un nemainīgi ik gadu tiek piešķirta deviņu NVO darbībai. Visvairāk līdzekļu – 252 467 eiro gadā – tiek atvēlēts Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP).
Finansējuma piešķiršana konkursa kārtībā tika pārtraukta 2010. gadā.
Atbalsts līdz pat 97,4% no ieņēmumiem
Valsts atbalsts deviņām lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām ir 6,6%–97,4% no to kopējiem ieņēmumiem, secinājusi Valsts kontrole. K. Zonberga ierosina diskutēt par finanšu avotu dažādošanu šajās lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās. “Tad ir jautājums – cik neatkarīgas ir šīs NVO?” jautā LPA pārstāve.
Savukārt Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” saimnieks, biedrības “Zemnieku saeima” (ZS) valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Cīrulis gan saka: no ZS budžeta valsts finansējums – 26 977 eiro – ir apmēram 6% no biedrības kopējiem ieņēmumiem. Ar to pietiekot kabineta īrei Republikas laukumā un algai vienam štata darbiniekam. “Zināma taisnība Valsts kontrolei ir, jo sabiedriskajām organizācijām jāiekasē biedra naudas. Visvairāk līdzekļu ir pelnījusi tā zemnieku organizācija, kurai ir vislielākais biedru skaits,” uzskata zemnieku saimniecības īpašnieks, cerot, ka finansējuma jautājums tiks atrisināts.
Nacionālajā NVO fondā šogad no valsts ir iedalīti 700 000 eiro, pērn bija 400 000 eiro. Bet Zemkopības ministrija tikai vienai nevalstiskajai organizācijai gadā piešķir vairāk nekā 200 000 eiro.
Kopumā ministrija nevalstiskajām organizācijām no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā. Turklāt ZM ir vienīgā ministrija, kas NVO darbības un kapacitātes nodrošināšanai ik gadu paredz noteiktu finansējuma apmēru.
“Nacionālajā NVO fondā šogad no valsts ir iedalīti 700 000 eiro, pērn bija 400 000 eiro. Bet Zemkopības ministrija tikai vienai nevalstiskajai organizācijai gadā piešķir vairāk nekā 200 000 eiro,“ salīdzina K. Zonberga. “Daudzi NVO projekti tiek finansēti no valsts budžeta, bet visur citur, izņemot Zemkopības ministriju, ir skaidras procedūras un atklāti konkursi. Tā nav laba prakse, nav laba pārvaldība. Jābūt ministra politiskajai gribai sakārtot procesus, lai no nākamā gada uzsāktu finansējuma pārdalīšanu ar atklātiem konkursiem un skaidriem kritērijiem.”
Slēgts klubiņš miljonu dalīšanai
2009. gadā kā konsultatīva un koordinējoša koleģiāla institūcija ir izveidota lauksaimnieku NVO konsultatīvā padome. Dalībai padomē netiek organizēts atklāts konkurss, un nav ierobežots arī darbības termiņš tajā. To, kuras organizācijas tiek iekļautas padomē, noteicis zemkopības ministrs.
Konsultatīvajā padomē deviņas lauksaimniecības nozares nevalstiskās organizācijas, kurām tiek piešķirts finansējums no valsts budžeta, kopā ar zemkopības ministru un ministrijas valsts sekretāru izskata būtiskus ar nozari saistītus jautājumus. Valsts kontrole min piemēru par valsts un Eiropas Savienības finansējuma – 60 miljonu eiro apmērā – piešķiršanu ārkārtas situācijās laika periodā no 2015. līdz 2019. gadam.
Konsultatīvajā padomē pārstāvētajām nevalstiskajām organizācijām piešķirtais finansējums netiek sasaistīts ar konkrētiem mērķiem un paveikto. Nav arī noteikti finansējamo aktivitāšu nosacījumi un ierobežojumi, biedrībām ļaujot finansējumu izlietot pēc saviem ieskatiem, piemēram, arī suvenīriem, gada nogales pasākumiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem.
“Šķiet īpatnēji, ka ministrijā darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. Tikmēr ne sabiedrība, ne citas NVO nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda,” saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Savukārt Zemkopības ministrija argumentē, ka lauksaimnieku NVO konsultatīvās padomes deviņas dalīborganizācijas pārstāv vairāk nekā 60 mazās nozares organizācijas – ap 30 statūtsabiedrību un 49 kooperatīvās sabiedrības, kuras apvieno ap 4500 zemnieku saimniecību.
Arī J. Cīrulis epitetus par slēgto klubiņu uztver kā apsaukāšanos un neko sliktu konsultatīvās padomes darbībā nesaskata. “Zemnieku saeima uztraucas par to, vai tikai Valsts kontroles revīzija nav mēģinājums izvairīties no konsultatīvās padomes,” spriež zemnieks. “Galvenais, lai mūs “nenokancelē” no sabiedriskās apspriešanas procesa. Sabiedriskā padome ir mūsu tribīne, kurā izsakām savu viedokli par katru jautājumu, kuru ministrs ir izvirzījis dienaskārtībā. Galvenais, lai mēs nezaudētu leģitīmo iespēju izteikties un piedalīties lēmumu veidošanā.”
Citās domās ir K. Zonberga, kura piekrīt valsts kontrolierei: “Vajadzētu būt skaidrai procedūrai, kādā kārtībā izvēlas konsultatīvo padomi. Tam būtu jābūt vēlēšanu procesam, kā tas ir Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, nevis par to lemj pati ministrija. Ja konsultatīvā padome ir tik ļoti priviliģēta, tad citiem sabiedrības pārstāvjiem nav vienlīdzīgas iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesā.”
