NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
18. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Reģistri
8
8

Kapitālsabiedrībām, kas neatklās patiesos labuma guvējus, – vienkāršotā likvidācija

FOTO: Freepik

Atbilstoši grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 13. jūnijā, tām kapitālsabiedrībām – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām –, kuras nebūs atklājušas savus patiesos labuma guvējus (PLG), tiks piemērota vienkāršotā likvidācija.

īsumā
  • Jaunie grozījumi ir virzība uz maksimālu informācijas pieejamību, lai nodrošinātu juridisko personu caurspīdīgumu.
  • Jaunās normas skar visas Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrētās juridiskās personas.
  • UR valsts notāriem būs tiesības, reģistrējot jaunas juridiskās personas vai izmaiņas esošajos uzņēmumos un organizācijās, pieprasīt papildu dokumentāro informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (PLG).
  • Šobrīd savus PLG vēl joprojām nav atklājušas aptuveni 900 sabiedrības ar ierobežotu atbildību.
  • Jaunie likuma grozījumi dod tiesības UR arī pielietot efektīvāku likvidācijas procedūru kapitālsabiedrībām, ja netiek atklāti PLG.

Izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) bija nepieciešamas, lai ieviestu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas regulējuma jeb tā sauktās piektās AML Direktīvas (Anti Money Laundering Directive) prasības, kā arī novērstu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas 23. augusta ziņojumā konstatētās nepilnības. “Moneyval” ziņojumā tika norādīts, ka Latvijai ir noteikts pastiprināts kontroles režīms, par neefektīvu atzīstot rīcību divās jomās – PLG noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Tāpēc Latvijai īsā laika periodā jādemonstrē būtisks progress efektivitātes paaugstināšanā.

Turpmāk likuma nosaukums būs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums.

UR nekļūs par policistu

Jaunie grozījumi ir virzība uz maksimālu informācijas pieejamību, lai nodrošinātu juridisko personu caurspīdīgumu un tādējādi mazinātu to izmantošanas iespējas noziedzīgiem mērķiem, norāda UR.

“Izmaiņas diezgan būtiski skars gan tos uzņēmējus, kas vēlēsies uzsākt uzņēmējdarbību, gan tos, kas jau strādā biznesā un sniedz pakalpojumus un konsultācijas. Grozījumi prasa stingrāk definēt PLG, bet UR un tiesībsargājošās iestādēs varēs ērtāk piekļūt šai informācijai. Izmaiņu mērķis ir radīt godīgu, drošu biznesa vidi. Jaunie pienākumi UR neliks kļūt par sava veida policistu un veikt policijas funkcijas. UR arī turpmāk darbosies kā līdz šim,” 17. jūnija preses konferencē norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Vienmēr fiziska persona

Jaunās normas skar visas UR reģistrētās juridiskās personas: ne tikai ārvalstu komersantu meitas uzņēmumus Latvijā, bet arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrības (AS), nodibinājumus, biedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, personālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas, politiskās partijas.

LV portāls publikācijā “Juridiskām personām jāatklāj patiesie labuma guvēji” jau rakstīja, ka 2017. gada 9. novembrī stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, kas noteica juridiskajām personām atklāt to PLG Uzņēmumu reģistrā.

Grozījumi noteica, ka juridiskās personas patiesie labuma guvēji ir fiziska persona:

  • kurai juridiskajā personā tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām vai
  • kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

PLG pēc noklusējuma

Likuma grozījumi arī noteica izņēmuma gadījumus jeb paziņošanu par PLG pēc noklusējuma attiecībā uz juridiskajām personām, kas reģistrētas pirms 2017. gada 1. decembra:

  • SIA dalībniekiem – fiziskām personām, kurām pieder virs 25% kapitāldaļu, personālsabiedrības biedriem, ja personālsabiedrībā nav vairāk kā trīs biedru,
  • individuālo uzņēmumu īpašniekiem,
  • zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašniekiem,
  • nodibinājumu valdes locekļiem.

Šajos gadījumos uzskatāms, ka juridiskās personas PLG statuss jau izrietēja no attiecīgo fizisko personu statusa noteiktajos ierakstos, un, ja vien PLG nebija cita persona, uz UR nebija jādodas ar atsevišķu pieteikumu. Ja tomēr PLG bija cita persona, tad UR bija jāinformē līdz 2018. gada 1. martam. Tāpēc, ja juridiskā persona citu informāciju šobrīd nav iesniegusi, uzskatāms, ka informācija par PLG ir paziņota pēc noklusējuma.

Tagad – līdz 1.jūlijam – iepriekš minētajos gadījumos noteiktās personas, ja attiecīgajā reģistrācijas lietā nebūs informācijas par citu PLG, tiks reģistrētas kā attiecīgo juridisko personu PLG.

1.    piemērs:

SIA ir četri dalībnieki un nevienam nav vairāk par 25%. UR gaidīs informāciju par PLG.

2.    piemērs:

SIA ir vairāki dalībnieki un vienam ir vairāk nekā 25% daļu. UR piereģistrēs kā PLG to dalībnieku, kuram ir vairāk nekā 25% daļu.

Tiesības pieprasīt papildu dokumentus

UR galvenā valsts notāre Guna Paidere uzsvēra, ka pēc jauno NILLTFNL grozījumu izsludināšanas, kas varētu notikt tuvākajās dienās, UR valsts notāriem būs tiesības, reģistrējot jaunas juridiskās personas vai izmaiņas esošajos uzņēmumos un organizācijās, pieprasīt papildu dokumentāro informāciju par PLG. Faktisko apstākļu vērtēšana arī turpmāk būs tiesībsargājošo iestāžu ziņā. Reģistrs izmeklēšanas darbības neveic.

G. Paidere: “UR klientus varam dalīt divās grupās. Viena ir mazie uzņēmumi, par kuru PLG no valsts rīcībā esošajiem datiem nerodas jautājumi. Otra grupa, pret kuriem UR būs bargāks, ir uzņēmumi, kuriem ir sarežģītas īpašnieku shēmas, kas nereti iziet ārpus mūsu valsts robežām. Šajos gadījumos UR pieprasīs papildu dokumentus, lai gūtu pierādījumus, ka tas, kas šajās ķēdēs ir norādīts, atbilst patiesībai.”

Īpaša uzmanība SIA

Īpašu uzmanību UR ir pievērsis SIA, jo SIA kā visbiežāk noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas shēmās iesaistītā juridiskās personas forma ir identificēta Nacionālajā risku ziņojumā. Arī “Moneyval” ziņojumā par uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzsvērts: risks ir augstāks tajos gadījumos, kuros SIA īpašnieki ir tikai ar ārvalstu kapitālu.

Pēc UR datiem, kopskaitā 2017. gada novembrī Latvijā bija 5000 augsta riska SIA.  Šobrīd savus PLG vēl joprojām nav atklājušas aptuveni 900 SIA.

Izmaiņu mērķis ir radīt godīgu, drošu biznesa vidi. Jaunie pienākumi Uzņēmumu reģistram neliks kļūt par sava veida policistu un veikt policijas funkcijas.

“Augsta riska SIA daudzos gadījumos ir reāli, strādājoši uzņēmumi, kuri maksā nodokļus valsts budžetā. Kopumā šī SIA grupa 2018. gadā valsts budžetā bija iemaksājusi vairāk nekā 300 miljonus eiro,” tā G. Paidere.

Ja nespēj noskaidrot PLG

Jaunais regulējums visām juridiskajām personām nosaka pienākumu gadījumā, ja juridiskā persona, darot visu iespējamo, secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot PLG – fizisko personu juridisko personu ķēdes galā –, tad juridiskās personas valdes loceklim tas jāapliecina, norādot pamatojumu. “Šī prakse veidosies laika gaitā, vienotas receptes visiem gadījumiem nav,” tā G. Paidere, piebilstot, ka uzņēmumiem būs jārēķinās: likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām noteikto pienākumu izpildei būs tiesības tiešsaistes formā pieprasīt un saņemt informāciju no UR vestajiem reģistriem.

Biedrības “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš šādam gadījumam, kad nav iespējams noskaidrot PLG, kā piemēru minēja savu vadīto biedrību: “Biedrībā ir gandrīz 3000 individuālo biedru, pāri par 60 uzņēmēju nozaru un reģionālo biedrību. Īpašnieki struktūrās visu laiku mainās, tāpēc saprast PLG līdz fiziskai personai nav iespējams.”

Grozījumi Krimināllikumā, kas Saeimā trešajā lasījumā pieņemti 6. jūnijā un nav vēl izsludināti, nosaka, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu UR fiziskajai personai piemērojama kriminālatbildība – tagad līdz diviem gadiem cietumā, akcentēja G. Paidere.

Ja neatklās PLG, likvidēs

Jaunie likuma grozījumi dod tiesības UR arī pielietot efektīvāku likvidācijas procedūru SIA un AS, ja netiek atklāti PLG. Tām kapitālsabiedrībām, kuras nebūs atklājušas savus PLG, tiks piemērota vienkāršotā likvidācija bez tiesas iesaistes. Uzņēmuma darbības izbeigšanas un likvidācijas process notiks atbilstoši Komerclikuma normām par vienkāršoto likvidāciju.

G. Paidere skaidroja izslēgšanas procedūru: “Kad NILLTFNL likuma grozījumus izsludinās, UR kapitālsabiedrībai (SIA vai AS) nosūtīs pirmslikvidēšanas brīdinājumu ar aicinājumu mēneša laikā atklāt PLG. Ja SIA vai AS to neatklās, darbība tiks izbeigta, pamatojoties uz UR lēmumu. Vienlaikus tiks atbrīvota arī uzņēmuma valde, kas nozīmē, ka kompānija paliks rīcībnespējīga. Pēc tam jebkura ieinteresētā persona varēs pieteikties šo uzņēmumu likvidēt. Ja tāda nepieteiksies, kompānija tiks izslēgta no komercreģistra.”

Vienkāršotā likvidācija UR pastāvēja arī līdz šim un tika piemērota noteiktos gadījumos – ja uzņēmumam nav valde, tas neatrodas norādītajā juridiskajā adresē u. c.

Vai būs informācija bez maksas?

Grozījumi NILLTFNL nosaka, ka caurspīdīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai no 2020. gada 1. janvāra informācija ikvienai personai no UR vestajiem reģistriem tiks nodrošināta bez maksas.

“Šī pasākuma ieviešanas datums ir atkarīgs no politiķu lēmumiem 2020. gada valsts budžeta izskatīšanas gaitā, proti, vai tiks rasts finansējums 1,2 miljoni eiro apmērā katru gadu, lai nodrošinātu datu bezmaksas saņemšanu klientiem,” norādīja G. Paidere.

Vēl citi grozījumi

LV portāla publikācijā “”Moneyval” rekomendāciju ieviešana – kas izdarīts”” jau rakstīts: NILLTFNL grozījumi paredz, ka likuma subjektiem, piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm un citiem, būs jāziņo UR par gadījumiem, kuros izpētes gaitā secināts, ka informācija par klienta PLG neatbilst UR reģistrētajam. Tāpat likuma normas būs saistošas personām, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tostarp tādām personām, kas paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 eiro vai lielāka. Turklāt paredzēts, ka attiecīgās normas būs saistošas arī maksātnespējas vai likvidācijas procesa gaitā.

Grozījumi ietver arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests) sniegto ziņojumu kārtības maiņu, paredzot atteikties no neparasta darījuma jēdziena un paredzot ziņojumu iesniegšanu tikai par aizdomīgiem darījumiem. Likuma subjektiem būs jāiesniedz cita informācija – par sliekšņa (skaidras naudas vai liela apjoma bezskaidras nauda darījumi) deklarācijām, kas tiks uzglabātas Kontroles dienestā un izmantotas, veicot turpmāku dienesta rīcībā esošo darījumu apstrādi un analīzi.

Tāpat mainīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nosaukums – tagad tas ir Finanšu izlūkošanas dienests.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU