NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
07. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
8
8

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētājus apkaros pēc vienotiem principiem

LV portāla infografika; Avots: Ģenerālprokuratūra

Piecas valsts institūcijas savā darbā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un apkarošanā turpmāk izmantos kopīgas vadlīnijas. Līdz ar to celsies izmeklēšanas kvalitāte un veiksmīgāk tiks izpildītas “Moneyval” rekomendācijas, uzsvēra dokumenta izstrādātāji. Naudas atmazgāšanas jomā jau tagad ir daudz vairāk sāktu kriminālprocesu, iesaldētu finanšu līdzekļu un arestētu kontu nekā iepriekšējos gadus.

īsumā
  • Vadlīnijas dod jaunu izpratni cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
  • Pēdējos gados būtiski pieaudzis ierosināto kriminālprocesu skaits, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
  • Lai aktīvāk cīnītos pret finanšu noziegumiem, iespējams, no 1. jūlija stingrāk tiks kontrolēta skaidras naudas aprite uz valsts iekšējās robežas.

6. jūnijā memorandu, kurā pausta apņēmība veidot vienotu un efektīvu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai un apkarošanai, balstoties uz vadlīnijām, parakstīja Valsts policija, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Ģenerālprokuratūra.

Šīs vadlīnijas kā vienu no Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendāciju punktiem uzņēmās izstrādāt un sagatavot Valsts policija.

Izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tagad būs visiem vienāda – izmeklētājam policijā, KNAB vai muitas iestādē un prokuroram Ģenerālprokuratūrā, uzsvēra Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume norādīja, ka vadlīnijas dod jaunu izpratni cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju: “Iepriekš bija noteikts, ka jābūt konstatētam kādam noziegumam, balstoties uz kuru varam skatīt jautājumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tagad tas nav nepieciešams – ir iespējams izmeklēt, arestēt, konfiscēt, iesaldēt jebkādu īpašumu, mantu vai finanšu līdzekļus. Lielās korupcijas lietās tas ir ļoti būtiski.”

Aug ierosināto kriminālprocesu skaits

Kontroles dienesta priekšniece Ilze Znotiņa akcentēja, ka ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā atsevišķos gadījumos finanšu institūcijas nodarbojas pat profesionālā līmenī. Turklāt tiek piesaistīti arī juristi, nodokļu konsultanti, grāmatveži. Viņa izteica cerību, ka, “ņemot vērā vadlīnijas, izmeklētāji spēs izprast, kā krimināllietu labāk izmeklēt, kā arī to novest līdz uzvarošam rezultātam – lai prokuroriem, dodoties uz tiesu, tā atzītu mūsu darbu par labi padarītu”.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers minēja, ka pēdējos gados būtiski pieaudzis ierosināto kriminālprocesu skaits, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja 2017. gadā to bija 123, tad pērn jau 196. Savukārt aizpērn tiesām nodotās krimināllietas, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bija desmit un tajā tika apsūdzētas 33 personas. 2018. gadā šādas bija 23 krimināllietas, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju apsūdzētas 54 personas. Šogad četros mēnešos tiesai nosūtītas jau 16 krimināllietas, bet par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju apsūdzētas 26 personas.

Pērn Kontroles dienests ir iesaldējis vēsturiski lielāko finanšu aktīvu apjomu – 101,48 miljonus eiro, no kā vairāk nekā trešdaļu veido noguldījumi likvidējamā AS “ABLV Bank”. 2017. gadā bija iesaldēti 45,6 miljoni eiro. Šogad piecos mēnešos šī summa jau ir 93,5 miljoni eiro.

Stingrāk kontrolēs skaidras naudas apriti

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka, lai Latvijā aktīvāk cīnītos pret finanšu noziegumiem, iespējams, no 1. jūlija stingrāk tiks kontrolēta skaidras naudas aprite uz valsts iekšējās robežas. Tiesa, lai gan 6. jūnijā grozījumus likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” bija plānots izskatīt galīgajā, trešajā, lasījumā, tie no Saeimas plenārsēdes darba kārtības tika izslēgti.

Grozījumi nosaka, ka fiziskai personai, kas, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijā vai izved no Latvijas skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma būs jāaizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapa, kā arī ar parakstu jāapliecina sniegto ziņu patiesums. Skaidras naudas deklarācijas veidlapā būs jānorāda informācija par naudas īpašnieku un tās saņēmēju, kā arī skaidrās naudas summa un veids, tās izcelsme un izmantošanas nolūks, kā arī informācija par transporta veidu un maršrutu.

Ievedot lielā apjomā skaidras naudas līdzekļus, notiek centieni legalizēt nelegāli iegūtu naudu, kā arī sagādāt līdzekļus aplokšņu algām.

I. Jaunzeme akcentēja, ka līdzekļu izcelsme būs jāpierāda personai, pie kuras būs šie līdzekļi. “Ja personas bagāžā būs 10 000 eiro, tad būs jāsniedz paskaidrojums, kas tie ir par līdzekļiem un kur tos ir plānots izmantot. Ja radīsies aizdomas, šie līdzekļi, neaizturot personu, tiks aizturēti. VID lūgs 30 dienu laikā iesniegt papildu dokumentus, kāda ir naudas izcelsme un mērķis. Ja persona šādu informāciju iesniegt nevarēs, nauda tiks konfiscēta, ja spēs iesniegt dokumentus – atdota. Tās nebūs akcijas, kur VID stāvēs uz ceļa un pārbaudīs visu pēc kārtas. Operatīvās vienības veiks pārbaudi uz lielākajiem autoceļiem, iespējams, reaģējot uz operatīvo informāciju. Tās būs plānveidīgas un mērķtiecīgas darbības.”

I. Jaunzeme arī uzsvēra, ka dienests ir secinājis – ievedot liela apjoma skaidras naudas līdzekļus, notiek centieni legalizēt nelegāli iegūtu naudu, kā arī sagādāt līdzekļus aplokšņu algām.

LV portāls jau rakstīja, ka aplokšņu algas mūsu valstī 2018. gadā veidoja 43,5% no kopējās ēnu ekonomikas. Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar aplokšņu algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, liecina VID dati.

Kopš 2013. gada Latvijā kā nezināmas izcelsmes nauda izņemti trīs miljardi eiro, liecina VID informācija. Šogad izņemti 2,5 miljoni eiro, bet arestēti konti ar 1,67 miljoniem eiro.

Lielākajā daļā ES dalībvalstu tiek kontrolēta skaidras naudas plūsma.

“Moneyval” rekomendācijas

LV portāls publikācijā ““Moneyval” rekomendāciju ieviešana – kas izdarīts” jau rakstīja, ka “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas pērnā gada 23. augusta ziņojumā par mūsu valsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas efektivitāti no 11 rādītājiem Latviju uzteica vienā pozīcijā – ”Starptautiskā sadarbība”, astoņus rādītājus novērtēja kā vidējus, bet divos – “Juridiskās personas un veidojumi” un “Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai” – tika saņemts zems novērtējums. Tas nozīmē, ka par maz efektīvu tika atzīta rīcība divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Līdz ar to Latvija no “Moneyval” saņēma daudzus ieteikumus, kuri attiecas gan uz normatīvā regulējuma atbilstību, gan uz pastāvošās sistēmas efektivitāti. Taču Eiropas Padomes eksperti mūsu valstij noteica arī pastiprinātu kontroles režīmu un pastāv draudi iekļūt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU