NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
30. maijā, 2019
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Ekonomika
2
2

Latvijai jāapsteidz laiks, lai noķertu izcilniekus

OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija: "Pēc tam, kad nomaksāti nodokļi Latvijā, 10% augstāko ienākumu saņēmēju ir 5,3 reizes vairāk ienākumu nekā tiem, kas saņem vismazāk”.

FOTO: Ieva Makare, LETA

Lai gan Latvijas ekonomika piedzīvo spēcīgu uzplaukumu, ko veicina iekšzemes pieprasījums, spēcīgā izaugsme globālo tendenču dēļ tuvākajos gados kļūs mērenāka. Tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš produktivitātes kāpumam, reģionālajām atšķirībām, ienākumu nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai, secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría), kas vakar prezentēja gan Ekonomikas, gan Vides raksturlielumu pārskatu par Latviju, uzslavēja mūsu valstī veiktās reformas un izlēmību, taču norādīja, ka Latvijai vajag apsteigt laiku un īsā laikā sasniegt OECD valstu vidējos rādītājus, “noķert izcilnieku klubiņu”.

Saskaņā ar OECD praksi šāda veida pārskati tiek publicēti reizi divos gados.

Svarīga produktivitāte

A. Gurija uzsvēra, ka, lai gan bezdarba līmenis turpina samazināties un vakanču skaits aug, Latvija turpina zaudēt darbaspēku migrācijas rezultātā. “Pērn valstī vidējā alga kāpusi par vidēji 8%, kas ir pretēji globālajām tendencēm, kur tā stagnē, un tas ir labi,” vērtēja ģenerālsekretārs. “Turklāt nav palielinājusies inflācija – tā ir nedaudz virs 2% gadā.”

OECD prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam cilvēku darbaspējīgā vecumā skaits, salīdzinot ar 2000. gadu, Latvijā samazināsies par 46%. “Tas ir milzīgs skaits cilvēku, kas pazudīs no darba tirgus novecošanas un migrācijas rezultātā. Šis iztrūkums būs jākompensē ar produktivitātes kāpumu,” tā eksperts.

Lai gan novērojama privātā sektora rentabilitāte, nepārtraukts darba algu pieaugums apdraud konkurētspēju. Šajā sakarā OECD ģenerālsekretārs īpašu uzmanību aicināja pievērst darba ražīguma līmenim, kas ir zems, kā arī darba prasmju nesaderībai. Vienai trešdaļai nodarbināto zināšanas nesakrīt ar tirgus vajadzībām, tāpēc ļoti svarīga loma ir mūžizglītībai. OECD produktivitātes kāpināšanai ir ieteikusi virkni rekomendāciju.

Jācīnās pret nabadzību

A. Gurija ekonomikas pārskata prezentācijā aicināja pievērst pastiprinātu uzmanību tam, ka saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība un nabadzība, īpaši izteikti tas ir reģionālā griezumā. “Pēc tam, kad nomaksāti nodokļi, 10% augstāko ienākumu saņēmēju ir 5,3 reizes vairāk ienākumu nekā tiem, kas saņem vismazāk,” tā OECD ģenerālsekretārs. “OECD vidēji tas ir 4,3 reizes, t.i., starpība ir 25%.” OECD iesaka palielināt neapliekamo minimālo ienākumu un veidot progresīvāku nodokļu sistēmu.

Personīgie izdevumi veselības aprūpei Latvijā ir 45% no visiem tēriņiem veselībai, salīdzinot ar 21% vidēji OECD. 10% no pacientiem, kuriem ir mazi ienākumi, vispār neiet pie ārsta, jo nevar atļauties par to samaksāt. Tas ir traģisks fakts. Tagad cilvēkiem ir bail saslimt, jo tad var bankrotēt. Nevajadzētu būt saistībai starp veselību un materiālo stāvokli.

OECD eksperts arī uzsvēra veselības nozares nozīmi, kas kļūst arvien svarīgāka sabiedrības novecošanās dēļ. “Ir jādomā par to, ko cilvēki maksā no savas kabatas. Personīgie izdevumi veselības aprūpei Latvijā ir 45% no visiem tēriņiem veselībai, salīdzinot ar 21% vidēji OECD. 10% no pacientiem, kuriem ir mazi ienākumi, vispār neiet pie ārsta, jo nevar atļauties par to samaksāt. Tas ir traģisks fakts. Tagad cilvēkiem ir bail saslimt, jo tad var bankrotēt. Nevajadzētu būt saistībai starp veselību un materiālo stāvokli.”

A. Gurija atzinīgi novērtēja pašreizējās valdības lēmumu atcelt veselības aprūpes finansēšanas projektu, kurš paredzēja medicīnas pakalpojumu saņēmējus dalīt tajos, kuriem ir valsts veselības apdrošināšana un kas līdz ar to var saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, un tajos, kuriem nav apdrošināšanas un pieejams tikai minimāls palīdzības apjoms. Viens no OECD izvirzītajiem ieteikumiem ir veselību finansēt no valsts budžeta, nevis no iedzīvotāju sociālajām iemaksām.

Palīdzēs risināt mājokļu pieejamību

Arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, uzsverot, ka ekonomikas pārskats ir vērtīgs dokuments, kas balstīts uz objektīviem skaitļiem, nenoliedza, ka priekšā ir vairāki izaicinājumi: “Īpaši vēlos uzsvērt OECD rekomendācijas attiecībā uz neapliekamā minimuma celšanu zemo algu saņēmējiem ēnu ekonomikas mazināšanai un mājokļu politiku.”

Pēc ekonomikas pārskata par Latviju prezentācijas ministrs preses konferences laikā OECD ģenerālsekretāram pasniedza nodomu vēstuli, ar kuru tiek uzsākts sadarbības projekts mājokļu pieejamības izaicinājumu risināšanai Latvijā, kas ilgs no šā gada jūnija līdz 2020. gada martam. Mājokļu jautājuma risināšana ministrijai ir prioritārs valdības rīcības plāna pasākums. LV portāls publikācijā “Mājokļu tirgus attīstība reģionos” jau rakstīja, ka mājokļu, īpaši īres dzīvokļu, pieejamības trūkums ir faktors, kas kavē jaunu darbvietu veidošanu reģionos.

Atbilstoši ministrijas aprēķiniem zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ ap 80% Latvijas mājsaimniecību nevar atļauties mūsdienu standartiem atbilstošu mājokli. OECD eksperti palīdzēs Latvijai precīzi definēt mājsaimniecības, kurām nepieciešams atbalsts mājokļa pieejamības nodrošināšanai, kā arī izstrādās priekšlikumus efektīvam atbalsta instrumentu kompleksam mājokļu pieejamības nodrošināšanai Latvijā, pārņemot un pielāgojot ārvalstu labo praksi.

Ekonomiskie instrumenti, lai risinātu vides problēmas

Savukārt pirmajā Vides raksturlielumu pārskatā norādīts, ka ir uzlabojušies vides raksturlielumi tādās jomās kā mājokļu energoefektivitāte, notekūdeņu attīrīšana un atkritumu apsaimniekošana. Tomēr ir jādara vairāk un mērķi vides jomā ir labāk jāsaskaņo ar ekonomikas attīstības mērķiem, norādīts pārskatā. Daži vides apdraudējumi, visticamāk, turpinās pastāvēt līdz ar noturīgu ekonomikas izaugsmi un ienākumu līmeņa paaugstināšanos. Tie ir siltumnīcefekta gāzu (SEG) un gaisa piesārņotāju emisijas, materiālu izmantošana un atkritumu rašanās, barības vielu nonākšana jūrā, kā arī biotopu un sugu apdraudējums.

A. Gurija: “Latvijai ir ievērojamas iespējas virzīties uz zaļāku, zemu oglekļa emisiju ekonomiku, bet tam ir vajadzīgi spēcīgāki cenu signāli, vairāk ekoinovāciju un apjomīgu investīciju infrastruktūrā un pakalpojumos.”

Kā piemēru cenu instrumentu izmantošanai viņš minēja lielāku akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Pārskatā kopumā sniegti 46 vides uzlabošanas ieteikumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norādīja, ka valsts mērķis ir vairot cilvēku labklājību, kas nav iespējams bez vides kvalitātes – tīra ūdens, gaisa, nekaitīgas pārtikas. Viņš arī atzina, ka ar ekonomiskiem instrumentiem var labi risināt vides aizsardzības problēmas.

Noderīgas saites:

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU