NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
08. maijā, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Drošība
5
5

Tieslietu ministrs akcentē mediju uzrauga lomu hibrīdkara apstākļos

FOTO: Ieva Makare, LETA

Trešdien, 8. maijā, Tieslietu ministrijā aizvadīta diskusija “Latvijas informatīvās telpas aizsardzība”. Tai noslēdzoties, Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns medijus iepazīstināja ar gūtajiem secinājumiem un turpmāko rīcību.

īsumā
  • Lai būtu stipra valsts informatīvā telpa, nepieciešami spēcīgi un profesionāli plašsaziņas līdzekļi.
  • Diskusijas ietvarā secināts, ka nepieciešama platforma, kurā pastāvīgi tiek runāts par informatīvās telpas drošības jautājumiem.
  • Tā vietā, lai vērstos pret naida runām, kas nāk no austrumiem, NEPLP vēršas pret vietējiem žurnālistiem, - secina tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
  • Ministrs rosinās sagatavot tiesisku un likumīgi pamatotu lēmumu par NEPLP vadītājas Daces Ķezberes atstādināšanu no amata.
  • Diskusijā kā problēma izvirzīta arī valsts kapitālsabiedrības “Lattelecom” (jaunais zīmols “Tet”) vadības rīcība informatīvās telpas veidošanā un kropļošanā.

Aizritējušo diskusiju tieslietu ministrs salīdzināja ar vērtīgu konsultatīvo sapulci, kuras dalībnieki koncentrējās uz informatīvās telpas aizsardzību un drošību, kas savukārt ir viena no Tieslietu ministrijas (TM) funkcijām. Tajā piedalījās gan drošības dienestu vadītāji, gan Kultūras ministrijas un TM pārstāvji, gan arī lietpratēji komunikācijas un plašsaziņas līdzekļu jomā. Kā atzīst Jānis Bordāns, mūsdienu hibrīdkara apstākļos informatīvās telpas drošībai ir izšķiroša loma valsts attīstības un neatkarības nodrošināšanā. Viens no TM uzdevumiem ir veicināt sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem.

Nepieciešami spēcīgi un profesionāli plašsaziņas līdzekļi

Lai būtu stipra valsts informatīvā telpa, nepieciešami spēcīgi un profesionāli plašsaziņas līdzekļi, kas ir efektīvas demokrātiskas valsts neatņemama sastāvdaļa. Savukārt publiskās pārvaldes uzdevums ir rūpēties par šo informatīvo vidi.

J. Bordāns: “Pārrunājot šodien situāciju ar drošības dienestu pārstāvjiem, vēlreiz pārliecinājos par to, cik būtiska loma mūsdienu hibrīdkara apstākļos ir mediju uzraugam. Pareizāk sakot – cik maznozīmīgu lomu Latvijā šobrīd spēlē mediju uzraugs (NEPLP). Tā vietā, lai cīnītos ar tiešu apdraudējumu, šonedēļ mūsu televīzijas apraidē ir atgriezies kanāls “RTR Rossija”. Tā vietā, lai vērstos pret naida runām, kas nāk no austrumiem, NEPLP vēršas pret vietējiem žurnālistiem. NEPLP vadītāja nesaskata neko nosodāmu tajā, ka viņas vadītās padomes locekļi priekšvēlēšanu laikā caur jaundibinātu biedrību saņem itin pieklājīgu finansējumu. Pats būtiskākais – ar savu rīcību Latvijas Televīzijas vadības izvēlē un statūtu grozīšanu apliecina savu nekompetenci vai kaitniecību. Godīgi sakot, konstatējot situācijas nopietnību pēc šodien dzirdētā par apdraudējuma veidiem, mans pacietības mērs ir pilns!”

Ministrs uzsvēra, ka šobrīd mediju pārraudzība un kontrole tiek veikta neefektīvi, pārregulējot un nomokot gan sabiedriskos, gan komerciālos medijus. Tas demotivē plašsaziņas līdzekļus rīkoties drosmīgi, strādāt sabiedrības interesēs, jo viņiem var uzlikt sodus, kā arī iestāties citas sekas, tā J. Bordāns.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5. panta otro daļu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir valsts kapitāla daļu turētāja attiecīgajā kapitālsabiedrībā un veic tās dalībnieku sapulces funkcijas. Sīkāk NEPLP kompetence elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā noteikta šā likuma 60. pantā.

Runājot par NEPLP, ministrs secināja: “Tā gadiem ir traucējusi, nevis palīdzējusi attīstīt Latvijas informatīvo telpu un tās drošību gan sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem.” Vienlaikus viņš atzīst, ka pie tā vainojami politiķi, kas izveidoja šo padomi tādu, kāda tā ir, ar to domājot gan personālu, gan kompetenci un darbības virzienu, nosakot savstarpēji izslēdzošas normas.

Paaugstinātas bīstamības situācija, kas jāmaina

Tieslietu ministrs ir pārliecināts, ka situācija noteikti jāmaina. Diskusijas ietvarā secināts, ka nepieciešama platforma, kurā pastāvīgi tiek runāts par informatīvās telpas drošības jautājumiem. Iespējamais risinājums ir TM pārraudzībā izveidot konsultatīvo padomi par informatīvās telpas drošības, tostarp mediju, jautājumiem, precīzi nosakot tās uzdevumu, skaidro J. Bordāns, vienlaikus norādot, ka mērķis nav radīt papildu institūcijas.

Tāpat tieslietu ministrs uzskata, ka pašreizējā informatīvā telpa, kā arī notikumi Latvijas Televīzijā (LTV) ir paaugstinātas bīstamības situācija, jo informatīvās telpas aizsardzības jomā izveidojies iespējami lielākais “caurums”. J. Bordāns ir pārliecināts, ka LTV studijas iznomāšana Krievijas televīzijas kanālam “Russia Today”, kā arī LTV atstāšana bez vadības nevar būt apstākļu sakritība, bet, ja tomēr ir, tad tā jau ir likumsakarība. Proti, viņaprāt, atbildība par šo situāciju jāuzņemas NEPLP vadītājai Dacei Ķezberei.

Vienlaikus J. Bordāns paziņoja, ka kopīgi ar TM un Saeimas Juridiskās komisijas juristiem rosinās sagatavot tiesisku un likumīgi pamatotu lēmumu par D. Ķezberes atstādināšanu no amata, kā arī uzsāks darbu pie sabiedrisko mediju efektīvas vadības nodrošināšanas. Diskusijas laikā tieslietu ministrs arī pārliecinājies, ka labākie profesionāļi nekandidēja uz amatiem LTV vadībā, jo iepriekš bija zināms, ka nebūs neatkarīga medija vadīšanas atbalsta no NEPLP puses, par ko liecina līdzšinējā pieredze, kā arī šā amata konkursa organizēšana.

Saskaņā ar aģentūras LETA sniegto informāciju D. Ķezbere norādījusi, ka J. Bordāna pārstāvētā partija priekšvēlēšanu kampaņā NEPLP izmantojusi jau iepriekš un šobrīd padome ir vēl vienas kampaņas priekšā. Vienlaikus D. Ķezbere aģentūrai LETA norādījusi, ka par tieslietu ministra rosinājumu atstādināt viņu no NEPLP vadītājas amata uzzinājusi no masu medijiem. Proti, viņa nebija saņēmusi uzaicinājumu uz TM šodien organizēto diskusiju. Kā skaidro J. Bordāns, NEPLP netika aicināta savā ziņā apzināti, jo diskusijā piedalījās politikas veidotāji, bet padome savā ziņā ir politikas izpildītāja.

Arī “Lattelecom” kropļo informatīvo telpu

Diskusijā drošības dienesti un mediju pārstāvji kā problēmu izvirzīja arī valsts kapitālsabiedrības “Lattelecom” (jaunais zīmols “Tet”) vadības rīcību informatīvās telpas veidošanā un kropļošanā. J. Bordāns norādīja, ka, “spriežot pēc šīs kapitālsabiedrības vadītāja pavisam neseniem izteikumiem presē, proti, ka visu nosaka tikai bizness, viņam nav izpratnes par to, kas ir Latvijas informatīvā telpa, kāds ir “Lattelecom” uzdevums un pie kādām sekām šāda politika var novest”.

Tāpat tieslietu ministrs ir pārliecināts, ka “Lattelecom” absolūti neinteresē, kādas, piemēram, televīzijas pamata pakas tiek piedāvātas sabiedrībai. Viņaprāt, salīdzinot “Lattelecom” vadības izteikumus pirms desmit gadiem, pirms pieciem gadiem un šobrīd, nostāja nav mainījusies – viss ir tikai bizness. J. Bordāns nesaprot, kāpēc šī valsts kapitālsabiedrība ir izvēlējusies iet šādu ceļu mediju tirgū. Desmit gadu periodā ir bijuši brīdinājumi gan no sabiedrības, gan politiķu un vairāku valdību amatpersonu puses, taču rīcību jeb patiesos nodomus ministrs vērtē kā nulli.

“Situācija ir tikai pasliktinājusies. Ja desmit gadi nav bijis pietiekams laiks, lai risinātu problēmu, tas liecina par valsts institūciju vājumu nosargāt valsts informatīvo telpu, kas ir jāizbeidz,” atzīst J. Bordāns. Tāpat viņš norāda, ka TM rosinās šos jautājumus risināt visaugstākajā līmenī.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU