“Norstat” 2019. gada aprīlī veiktās aptaujas dati liecina, ka gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse iedzīvotāju nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses. Aptaujā visbiežāk minētie pārkāpumi, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm, ir korupcija (90%), valsts naudas vai mantas izšķērdēšana (87%) un amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana (84%).
Taču jomas, kur pretlikumīgas darbības vai bezdarbība var izraisīt nopietnas sekas visai sabiedrībai, ir arī krāpšana, nodokļu nemaksāšana, neatbilstoša būvniecības, vides un darba drošība, nepietiekama veselības un pārtikas drošība, cilvēktiesību vai sabiedriskās kārtības pārkāpumi, pārkāpumi publisko iepirkumu jomā un konkurences tiesību pārkāpumi. Kā norāda Valsts kanceleja, trauksmes celšana ir instruments, kas, līdzīgi kā vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, palīdzēs sabiedrībai iesaistīties dažādu pārkāpumu novēršanā.
Vienlaikus 38% aptaujāto par novērotajiem pārkāpumiem līdz šim darbavietā ir klusējuši dažādu iemeslu dēļ, kā galvenos norādot neticību, ka kaut kas mainīsies, kā arī bailes zaudēt darbu vai pieredzēt citas nelabvēlīgas sekas. Kā skaidro Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte un viena no Trauksmes celšanas likuma autorēm Inese Kušķe, “nevienu nedrīkst sodīt par pamatotu sabiedrības interešu aizstāvību, tāpēc likumā paredzēta gan personas datu aizsardzība, gan valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, ja tāda būs nepieciešama”.
Trauksmes celšanas likums paredz, ka visās iestādēs un uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieku, no 2019. gada 1. maija jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kur vērsties, redzot likumu pārkāpumus darbavietā. Ja šādas sistēmas darbavietā nav vai arī cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, iespējams informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida, skaidro Valsts kanceleja. Proti, arī katrā atbildīgajā iestādē no 2019. gada 1. maija jābūt trauksmes celšanas kontaktpersonai.
Tāpat šī gada 1. maijā sāks darboties tīmekļvietne www.trauksmescelejs.lv, kurā būs atrodams iestāžu kontaktpersonu saraksts, kā arī pieejamas trauksmes celšanas iesniegumu veidlapas.
Savukārt, ja cilvēks nezina, kā rīkoties, palīdzību var meklēt Trauksmes cēlēju kontaktpunktā, kas atrodas Valsts kancelejā, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ trauksmi nevar celt darbā vai kompetentajā institūcijā, proti, neviens neklausās vai arī nekas ilgstoši nemainās, var informēt plašāku sabiedrību, vēršoties pie medijiem, tomēr tas jādara, ievērojot likumu, uzsver Valsts kanceleja.
