NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
01. martā, 2019
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts vērtības
21
21

Nevajag gaidīt, ka visu pasniegs kā uz paplātes

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Četri gadi Lielbritānijā – tā bija vērtīga pieredze gan darba, gan valodas un multikulturālisma ziņā, spriež informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” algu aprēķināšanas speciālists Edgars Rēķis. Viņš piebilst, ka, pieņemot lēmumu par atgriešanos Latvijā, emocionālais aspekts guvis virsroku pār finansiālo.

īsumā
  • Uz Edinburgu 24 gadu vecumā Edgars ar draudzeni Elīnu, kura tagad ir viņa sieva, devās apstākļu sakritības dēļ.
  • Finansiāli mēs būtu daudz labākā situācijā Lielbritānijā nekā Latvijā. Tomēr nolēmām atgriezties – nauda nevar visu atrisināt.
  • Es ārzemēs mazliet mainījos – kļuvu draudzīgāks, redzējums uz pasauli kļuva atvērtāks.

Uz Edinburgu 24 gadu vecumā Edgars ar draudzeni Elīnu, kura tagad ir viņa sieva, devās apstākļu sakritības dēļ. 2008. gada rudenī, spēlējot basketbola komandā Jelgavā, Edgars sapazinies ar meiteni, kura Latvijas Lauksaimniecības universitātē mācījās par būvinženieri. 2009. gadā viņai radās iespēja aizbraukt pastudēt uz Edinburgu, un viņa Edgaram jautājusi: “Braucam?”

“Piekritu, bija doma arī Lielbritānijā, Edinburgā, profesionālā līmenī spēlēt basketbolu, jo no 11 gadu vecuma aktīvi sportoju – sākumā nodarbojos ar vieglatlētiku, bet no 15 gadiem spēlēju basketbolu dažādās komandās Ventspilī, Valmierā, Liepājā un Jelgavā. Taču 2005. gadā smagi satraumēju ceļgalu, un spēle vairs neradīja tādu prieku. Paralēli sportošanai izstudēju ekonomiku. Izrādījās arī, ka Skotijā nav savas profesionālās basketbola līgas,” atceras E. Rēķis. “Aizbraucu uz pāris klubiem Lielbritānijā, bet noskaidrojās, ka šis sporta veids nav labi attīstīts. Bija jāpieņem smags lēmums beigt profesionālo karjeru un sākt meklēt darbu.”

Strādāja pieczvaigžņu viesnīcā

“Lai gan Latvijā biju mācījies angļu valodu, pirmo pusgadu angliski saprast tomēr bija diezgan grūti – kamēr pieradu pie izrunas,” atklāj Edgars un neslēpj, ka Edinburgā profesionālajā jomā attīstīties bija grūtāk arī tāpēc, ka iepriekš nebija strādājis savā profesijā, nebija darba pieredzes. Tāpēc sācis darbu kādā pieczvaigžņu viesnīcā – piepalīdzējis uzkopt istabiņas. Turpat paralēli studijām bārā strādājusi arī Elīna.

Pēc gada viesnīcas administrācija Edgaram piedāvājusi augstāku pozīciju – kļūt par iepirkumu speciālistu. Divus gadus nostrādājot šajā amatā, puisis pakāpās vēl pa karjeras kāpnēm – bija grāmatvedības asistents.

Triju gadu laikā Elīna izmācījās par būvju un tiltu inženieri, taču nolēma Lielbritānijā palikt vēl gadu – pabeigt maģistrantūru. 2012. gadā jaunieši apprecējās. Pēc gada Elīna pabeidza maģistrus kā kursa labākā studente, lepojas Edgars.

Svarīgs kontakts ar ģimeni

“Pēc maģistra grāda iegūšanas spriedām – ko darām? Bijām iedzīvojušies, apraduši ar vidi. Bet nolēmām – nē, ko te mēģināt, jābrauc mājās!” saka Edgars. “Sievai saikne ar ģimeni bija nedaudz ciešāka nekā man. Es no 15 gadu vecuma visu laiku biju prom no mājām, un man bija labi, kā ir, – sazinājos ik pa laikam ar vecākiem un abiem brāļiem, dažas reizes gadā ciemojāmies viens pie otra – mani šī situācija apmierināja. Taču Elīnai tā nebija, viņai kontakts ar ģimeni bija nepieciešams vairāk.

Elīnai Skotijā pēc augstskolas beigšanas bija daudz darba piedāvājumu. Spriedām, ka finansiāli būtu daudz labākā situācijā Lielbritānijā nekā Latvijā, jo ceļu būves speciālisti ir ļoti pieprasīti un saņem trīs–četras reizes vairāk nekā Latvijā. Tomēr izlēmām atgriezties Latvijā – nauda nevar visu atrisināt. Esmu priecīgs par mūsu izvēli, nevienu brīdi neesmu to nožēlojis.”

Edgars spriež, ka atpakaļceļš uz Latviju veidojās veiksmīgi, visi apstākļi sakrita. Vēl dzīvojot Lielbritānijā, viņš dabūja algu aprēķināšanas speciālista amatu “Accenture”. “Par šo IT kompāniju biju jau dzirdējis, strādājot viesnīcā Edinburgā. Jūlijā panācu mutisku vienošanos ar “Accenture”, augustā pabeidzu strādāt Edinburgā, bet septembrī jau sāku darbu Latvijā,” viņš atceras.

Atbraukšanu nenožēlo

Edgars neslēpj, ka, izlemjot atgriezties Latvijā, tomēr bijusi nedrošība, taču emocionālais faktors guvis virsroku: “Kur atradīsim darbu, kur dzīvosim? Pašiem sava dzīvokļa nebija, bet iekrājumus bijām iztērējuši, sarīkojot kāzas 2012. gadā. Tomēr jau aizbraucot zinājām, ka mūsu mērķis nav palikt uz dzīvi Lielbritānijā.”

Edgars iesaka: “Braucot atpakaļ uz Latviju, nevajag gaidīt, ka visu – darbu, labu algu, dzīvesvietu – tev pasniegs kā uz paplātes. Jāinteresējas, kas notiek darba vidē, kādas profesijas ir pieprasītas, kādas zināšanas papildus jāapgūst. Ja strādā darbu, kas ne visai apmierina, sevi ir jāpilnveido, lai ar laiku var nonākt tādā darba vidē, kuru vēlies. Pašam maziem solīšiem jāiet uz to, ko gribi. Citi baidās atgriezties, bet ir jāmēģina, tad arī viss izdosies!”

Tagad Elīna mājās audzina divus dēlus – četrus gadus veco Eduardu un šogad februāra sākumā dzimušo Everetu. “Esam četri E,” lepojas Edgars.

Papildus būvinženiera profesijai Elīna apguvusi zināšanas meliorācijā, nodibinājusi savu uzņēmumu un piecus gadus darbojas šajā jomā. Pateicoties bērniem, Elīnu interesē arī Montesori pedagoģija, viņa jau pusotru gadu apgūst šo jomu.

Daudz uzzināja par citām kultūrām

Ko dzīve ārzemēs jauniešiem ir devusi? E. Rēķis: “Esam ļoti priecīgi, ka aizbraucām. Vietējie iedzīvotāji ir atvērtāki, draudzīgāki, ne tik ļoti saspringti. Kultūra ir citāda, viņi vairāk plūst pa dzīvi. Arī es pats mazliet mainījos – kļuvu draudzīgāks, redzējums uz pasauli kļuva atvērtāks. Kad atbrauc vienreiz gadā uz Latviju, ej priecīgs pa ielu, nesaproti, ko te citi tik ļoti saspringuši.”

Kā otru pozitīvo faktoru Edgars min to, ka Edinburgā satikti daudzi citu tautību cilvēki: “Daudz ko uzzinājām par citām kultūrām. Viesnīcā, kur bija 120–130 darbinieki, kopā strādāja cilvēki no 27 valstīm. Vide bija patīkama, tas ātri pielīp.”

Taujāts, vai otrreiz arī brauktu uz ārzemēm, Edgars teic: “Šobrīd es teiktu, ka ne. Bet, kad bērni būs nedaudz paaugušies, ja ģimenes apstākļi sakritīs ar interesēm un redzējumu, varētu aizbraukt uz laiku, lai sevi pilnveidotu. Bet ne tādēļ, lai pārceltos uz dzīvi ārpus Latvijas pavisam. Uz Edinburgu labprāt kādreiz aizbrauktu kā tūristi, atceroties to dzīves posmu. Tur palika arī draugi. Turklāt Skotija ir ļoti skaista.”

Labs saturs
21
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU