NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
13. februārī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Finanses
8
8

Latviju vairs nepozicionēs kā reģionālo finanšu pakalpojumu centru

FOTO: Freepik

Ja Latvija nenovērsīs “Moneyval” ziņojumā identificētās problēmas naudas atmazgāšanas jomā, varam kļūt par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas iekļauta “pelēkajā sarakstā”, vakar deputātiem skaidroja starptautiskās auditorkompānijas “PricewaterhouseCoopers” eksperti. Savukārt valdībā, izskatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par “Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019. gadam” izpildi, kā arī tajā veicamās izmaiņas, 12. februāra sēdē nolemts vairs nepozicionēt Latviju kā reģionālo finanšu pakalpojumu centru.

īsumā
  • Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019. gadam horizontālā prioritāte ir finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības un valsts reputācijas paaugstināšana.
  • Latvijai ir gan aktīvi jāreaģē uz dažādiem pamanītiem gadījumiem un rūpīgi jāaizsargā valsts finanšu sistēma, gan jāizglīto atbildīgo institūciju darbinieki un jāpilnveido tiesību sistēma.
  • Sliktākais ir tas, ka Latvija ir nonākusi arī Finanšu darījumu darba grupas pastiprinātā uzraudzībā, kas varētu draudēt ar iekļūšanu “pelēkajā sarakstā”.

Notikušās pārmaiņas finanšu sektorā, kā arī pērn 23. augustā saņemtais Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” novērtējums neatbalsta Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra aktualitāti un nepieciešamību, norādīts FM sagatavotā ziņojuma anotācijā. Tajā arī teikts, ka šobrīd līdz pārmaiņu procesa noslēgumam un Latvijas starptautiskās reputācijas nostiprināšanai šāda atsauce veicina mūsu valsts starptautiskās reputācijas tālāku pasliktināšanos, jo var radīt maldīgu priekšstatu, ka Latvija turpina neapzināties paaugstinātos riskus un neveic to atbilstošu vadību.

Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam apstiprināja ar Ministru kabineta 2017. gada 21. marta rīkojumu. Tajā finanšu ministra izveidotajai darba grupai uzdots izvērtēt plāna ieviešanas gaitu un ietverto uzdevumu īstenošanas ietekmi, kā arī ministram līdz 2017. gada 31. decembrim un 2018. gada 31. decembrim iesniegt valdībā priekšlikumus par turpmāko plāna uzdevumu īstenošanu.

Prioritāte – valsts reputācijas celšana

Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019. gadam horizontālā prioritāte joprojām ir finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības un valsts reputācijas paaugstināšana, norādīts anotācijā.

Plāns paredz, ka Latvijas finanšu sektora paaugstinātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska ekspozīcija rada draudus valsts reputācijai un Latvijas finanšu sektora stabilai ilgtermiņa attīstībai. Tādējādi plānā ietvertie pasākumi tiek plānoti un ieviesti ar nosacījumu, ka tie nepalielina minēto riska līmeni, bet vērsti uz tā kontrolētu plānveidīgu pazeminājumu.

LV portāls jau rakstīja, ka “Moneyval” Latvijai noteikusi pastiprinātu kontroles režīmu, par maz efektīvu atzīstot rīcību divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Tāpēc Latvijai īsā laika periodā jādemonstrē būtisks progress efektivitātes paaugstināšanā. Ja Latvija nespēs izpildīt “Moneyval” rekomendācijas, valsts tiks iekļauta tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

LV portāls rakstā Piecas prioritātes cīņā pret finanšu noziegumiem skaidroja, ka pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim izvirzītas piecas galvenās prioritātes, lai stiprinātu Latvijas spējas cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu.

Kā neiekļūt “pelēkajā sarakstā”

Otrdien, 12. februārī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē starptautiskās auditorkompānijas “PricewaterhouseCoopers” eksperti Zlata Elksnina-Zaščirinska un Livju Čirita deputātiem klāstīja, kā neiekļūt “pelēkajā sarakstā” jeb ko no Latvijas sagaida starptautiskie sadarbības partneri.

L. Čirita, kuram ir ilggadēja pieredze, strādājot ar sistēmisku finanšu noziegumu riskiem, uzsvēra, ka Latvijas reakcija uz finanšu tirgiem un starptautiskajiem partneriem būtu jāveido, balstoties uz trim pīlāriem:

  • reaģēšanas spēju (ietver pašreizējos, sistēmiskos finanšu noziegumu riskus);
  • profilaksi (izpratne par jauniem apdraudējumiem un to novēršana);
  • gatavību – vai valstij ir pastāvīga spēja reaģēt uz pamanītajām problēmām, pirms riski “piesārņo” citas valstis vai nozares.

“Tas nozīmē gan aktīvi reaģēt uz dažādiem pamanītiem gadījumiem, gan rūpīgi aizsargāt valsts finanšu sistēmu, gan izglītot atbildīgo institūciju darbiniekus, pilnveidot tiesību sistēmu un nacionālo risku novērtējumu. Sadarbības partneriem ir jāparāda apņēmība veidot valsts līmeņa finanšu noziegumu novēršanas sadarbības platformu, kā arī jāspēj demonstrēt prasmes novērst iespējamus nākotnes notikumus,” sacīja L. Čirita.

Ja Latvija tiks iekļauta “pelēkajā sarakstā”, tam būs liela ietekme uz ekonomiku kopumā – importu, eksportu, ārvalstu tiešajām investīcijām, piekļuvi starptautiskiem finanšu resursiem u. c. – un uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Raksturojot Latvijas galvenās prioritātes “pelēkā saraksta” ietekmes jomā, “PricewaterhouseCoopers” eksperti akcentē šādus aspektus:

  • pārskats – pašreizējā situācija, salīdzinot ar to, ko sagaida starptautiskie partneri;
  • pārmaiņu vadība – atbildība un apņemšanās;
  • atbalsts – piešķirt attiecīgos resursus, lai novērstu nepilnības.

L. Čirita norādīja, ka “PricewaterhouseCoopers” starptautiskā komanda ir palīdzējusi vairākām valstīm – Pakistānai, Moldovai, Serbijai, Mongolijai un Andorai – risināt sistēmiskos finanšu noziegumu riskus. “Šajā darbā bija svarīgi identificēt galvenos finanšu shēmu dalībniekus un izdarīt spiedienu uz tiem, lai novērstu riskus, kā arī uzlabot banku pārbaudes un meklēt starptautisku palīdzību,” uzsvēra eksperts.

Risks pirmajiem no ES iekļūt “pelēkajā sarakstā”

SIA “PricewaterhouseCoopers” (“PwC”) valdes priekšsēdētāja Z. Elksniņa-Zaščirinska deputātiem skaidroja: ja Latvija nenovērsīs “Moneyval” ziņojumā identificētās problēmas, varam kļūt par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas iekļauta “pelēkajā sarakstā”. Līdz ar to tam būs liela ietekme uz ekonomiku kopumā – importu, eksportu, ārvalstu tiešajām investīcijām, piekļuvi starptautiskiem finanšu resursiem u. c. – un uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Nonākot “pelēkajā sarakstā”, ārvalstu finanšu iestādes varētu noteikt stingrākas pārbaudes darījumiem uz vai no Latvijas, un tas būtiski aizkavētu darījumu ātrumu.

Starptautiskās reitingu aģentūras varētu samazināt valsts kredītreitingu, kas nozīmētu apgrūtinātu piekļuvi aizdevumu avotiem un lielākas kredītu izmaksas valsts līmenī.

“Iekļaušana “pelēkajā sarakstā” apdraudētu turpmāko ekonomikas izaugsmi un veicinātu inflācijas palielināšanos,” tā Z. Elksniņa-Zaščirinska.

FATF uzraudzība – tikai četrām valstīm

Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāja Ilze Znotiņa deputātiem skaidroja, ka “Moneyval” pastiprinātu uzmanību Latvijai noteica pērn augustā un tā ir noteikta gandrīz visām no 11 pārbaudītajām valstīm. Taču sliktākais ir tas, ka Latvija ir nonākusi arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF jeb Finanšu rīcības darba grupa ir starpvaldību struktūra, kuru 1989. gadā izveidojuši tās dalībvalstu jurisdikciju ministri) pastiprinātā uzraudzībā, kas varētu draudēt ar iekļūšanu “pelēkajā sarakstā”. FATF uzraudzība no pārbaudītajām 11 valstīm ir noteikta tikai četrām – Ungārijai, Serbijai, Latvijai un Albānijai.

I. Znotiņa intervijā LV portālam pirms pusgada skaidroja, ka, aktīvāk neapkarojot naudas atmazgāšanu, Latvijai jārēķinās ar attiecīgām ekonomiskajām sekām. Ja Latvijas rezidentu uzņēmumi vai tie, kas tiek apkalpoti vietējās bankās, nesapratīs, kas ir viņu sadarbības partneri, tas ietekmēs iespēju saņemt pakalpojumus caur Latvijas banku sistēmu, – kādā brīdī viņi var nonākt pie secinājuma, ka vairs nav iespēju veikt pārskaitījumu. Vai, piemēram, kādā brīdī nedarbosies Latvijas banku izsniegtās kredītkartes un ar tām vairs nevarēs norēķināties ārvalstīs. Vai vietējās pašvaldības deputāta bērns vēlēsies atvērt kontu Lielbritānijā, lai varētu tur mācīties un saņemt naudiņu no vecākiem, bet to nevarēs izdarīt, jo viņš nāk no augsta riska valsts un viņa tēvs ir politiski nozīmīga persona.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU