NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
13. novembrī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Labklājība
2
16
2
16

Saīsinātā darba nedēļa – par un pret

FOTO: Freepik

Divu gadu laikā portālā “Manabalss.lv” savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par iniciatīvu saīsināt darba nedēļu līdz 32 stundām. Priekšlikums, kuru piesardzīgi vērtē darba devēji, bet atbalsta darba ņēmēji, tuvākajā laikā varētu tikt iesniegts izskatīšanai Saeimā.

īsumā
  • Zviedrija pēdējos gados eksperimentē ar īsāku darba nedēļu, ieviešot sešu stundu darba dienu.
  • Augot produktivitātes līmenim, būs iespēja pakāpeniski samazināt darba dienas ilgumu, jo aizvien lielāka loma pasaulē ir tehnoloģijām.
  • Samazinātais darba laiks dos sabiedrībai papildu brīvo laiku sev un ģimenei, un citiem plāniem.
  • Arodbiedrība atbalstītu priekšlikumu par saīsināto darba laiku, ja netiktu samazināta darba samaksa.

Iniciatīvas iesniedzējs Agris Cīrulis rosina mainīt noteikto “normālo darba laiku” Darba likumā uz 32 stundām nedēļā jeb 6,4 stundām dienā, bet nesamazināt iepriekš noteiktās brīvās dienas un samazināto darba laiku pirmssvētku dienās. “Šis samazinātais darba laiks dos sabiedrībai papildu brīvo laiku sev un ģimenei, un citiem plāniem. Tādā veidā cilvēki būs pietiekami atpūtušies, diena būs produktīvāka, cilvēkiem būs vairāk ideju, iedvesmas strādāt, un citi iemesli, ko iegūs sabiedrība, ir ļoti daudz un dažādi. Būs iespējams arī piedāvāt vairāk darbvietu un mazināt bezdarbu,” norāda iniciatīvas autors.

Parakstu vākšana par šo iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” tika sākta 2016. gada decembrī.

Zviedrija eksperimentē

Patlaban Latvijā, kā nosaka Darba likuma 131. pants, darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā.

Ik pa laikam medijos pavīd informācija, ka Zviedrijā jau ieviesta saīsinātā darba diena. Taču Zviedrijas vēstniecība Latvijā apgalvo, ka, lai gan ik pa laikam tiek piedāvāts nacionālais likums par sešu stundu darba dienu jeb 30 stundām nedēļā, šim priekšlikumam nav konkrēta atbalsta Zviedrijas parlamentā.

Tiesa, šī Skandināvijas valsts pēdējos gados eksperimentē ar īsāku darba nedēļu, ieviešot sešu stundu darba dienu. Zviedrijas vēstniecība Latvijā zina teikt, ka Zviedrijā ir dažas firmas, kas patlaban strādā sešas stundas dienā jeb 30 stundas nedēļā. Vairāki no šiem uzņēmumiem darbojas plašsaziņas līdzekļu, konsultāciju un tehnoloģiju jomā. Šādu darba stilu ir izmēģinājusi programmatūras kompānija “Filimundus”, konsultāciju firma “Brath”, sabiedrisko attiecību uzņēmums “Oss”, telekomunikāciju uzņēmums “Qall Telecom” un “Toyota” automašīnu apkopes centrs Gēteborgas apgabalā.

Šādu pieeju noteiktā laika periodā ir izmēģinājušas arī dažas mazākas vietējās iestādes, piemēram, sociālie darbinieki Jērfellā, sociālo pakalpojumu darbinieki Ēnšēpingā, aprūpes darbinieki Svartalēnē Gēteborgā un operāciju zāles medicīnas māsas Melndāles slimnīcā.

Uzņēmumu secinājumi

Vaicājot par Zviedrijas eksperimentu secinājumiem, Zviedrijas vēstniecība Latvijā atbild, ka tādus izdarīt ir grūti, jo izlases grupas izmēģinājumos ir salīdzinoši mazas, turklāt tas ir atkarīgs no organizācijas mērķiem. IT, plašsaziņas līdzekļu un konsultāciju kompānijas apgalvo, ka ir apmierinātas ar īsāku darba laiku, jo tas personālu padara produktīvāku un laimīgāku. Vēl viens pluss ir arī tas, ka kompānijām šķiet, ka tādējādi var piesaistīt un ilgāk noturēt darbiniekus.

“Toyota” centrs Melndālē, kas samazināja darba laiku dažiem darbiniekiem no astoņām līdz sešām stundām dienā, saglabājot pilnas slodzes algu, šo politiku uzskata par veiksmīgu – ir uzlabojusies gan klientu apmierinātība, gan darba efektivitāte.

Šovasar beidzās izmēģinājums sociālajā centrā Jērfellā, un tas netika pieņemts par pastāvīgu darbavietas politiku. Darbinieki kopumā bija pozitīvi noskaņoti par sešu stundu darba dienu, bet vadība ziņoja par grūtībām sanāksmju grafikā un laika noteikšanā personāla kompetences apmācībai, kā arī problēmām ar pārāk mazu darbinieku skaitu.

Arī sociālā dienesta darbinieki Enšēpingā, noslēdzoties eksperimentam, atgriezās astoņu stundu darba dienā. Daži darbinieki pret izmaiņām bija noskaņoti pozitīvi, bet citi uzskatīja, ka nav pietiekami daudz laika, lai paveiktu savus darba uzdevumus. Iestādes vadības viedoklis bija, ka sešu stundu darba dienas politika ikvienam darbiniekam nebūtu ilgtspējīga.

Papildus šiem eksperimentiem pētījumu, novērojot 354 sociālās aprūpes darbiniekus, veica Stokholmas Universitātes Stresa izpētes institūts. Pētījumā tika secināts, ka sešu stundu darba diena rada mazāk stresa un labāku naktsmiegu.

Ko saka Latvijā?

Kāda ir attieksme pret saīsināto darba dienu Latvijā? Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis pieļauj, ka “teorētiski kādā brīdī atsevišķu uzņēmumu līmenī varētu pāriet uz saīsinātu darba nedēļu vai samazinātām darba stundām, ja konkrētā kompānija un tās darbinieki ir ļoti produktīvi. Tas nozīmētu, ka konkrētajā uzņēmumā akcionāri, vadība un darbinieki vienotos, ka samazinātā darba laikā darbinieki nopelna pietiekamu algu un uzņēmums nopelna pietiekoši gan akcionāriem, gan investīcijām attīstībā. Mehāniski samazinot darba stundas visiem, uzņēmumiem aktualizētos jautājums: kas kompensēs ienākumu samazinājumu gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem? Kamēr uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt, tikmēr vispārēja pāreja uz samazinātu darba laiku nav reāla”.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) piesardzīgi vērtē saīsinātas darba dienas noteikšanu likumā, kas “var radikāli samazināt kopējo saražoto pievienoto vērtību tautsaimniecībā pie pašreizējā produktivitātes līmeņa, kas nozīmē mazāku apgrozījumu uzņēmējiem, mazākas algas darbiniekiem, jo tiks mazāk saražots, un mazākus ienākumus valsts budžetā”.

Mehāniski samazinot darba stundas visiem, uzņēmumiem aktualizētos jautājums – kas kompensēs ienākumu samazinājumu gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem?

“Ja uzņēmēji gribēs saglabāt iepriekšējo ražošanas apjomu, būs nepieciešams palielināt virsstundas, un līdz ar to augs finansiālais slogs. Izmaksu pieaugums savukārt negatīvi ietekmēs konkurētspēju,” skaidro EM Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Urpena.

Saskaņā ar EM aprēķiniem, par pamatu ņemot Centrālās statistikas pārvaldes datus, no 2012. līdz 2017. gadam Latvijā produktivitāte pieauga par 2,3% gadā. “Tās paaugstināšanas pamatā ir ne tikai tehnoloģiskas novitātes, ražošanas procesa vadības pilnveide, bet arī resursu pārdale augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai, kas notiek salīdzinoši lēni. Tāpēc tāda produktivitātes līmeņa valstīm kā Latvija (atpaliekam no Eiropas Savienības vidējā produktivitātes līmeņa vairāk par pusi) samazināt tik būtiski (par 20%) darba stundu skaitu nozīmē būtisku ekonomikas apjoma krišanos,” tā EM pārstāve. Tomēr arī viņa atzīst, ka, augot produktivitātes līmenim, būs iespēja pakāpeniski samazināt darba dienas ilgumu, jo aizvien lielāka loma pasaulē ir tehnoloģijām.

Arodbiedrības ir par

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir iedziļinājusies Eiropas Arodbiedrības institūta pētījumā par darba laika samazināšanu un uzskata, ka tas nenovēršami notiks – tikai jautājums, cik strauji. “Latvijā produktivitātes un automatizācijas rezultātā tuvākajā nākotnē noteiktās nozarēs varētu ieviest īsāku darba laiku – sešas stundas dienā un attiecīgi 32 stundas nedēļā. Latvijā nevarēšu nosaukt nevienu piemēru, kur jau būtu saīsinātais darba laiks, taču elastīgais darba laiks gan ir, piemēram, “Lattelecom”. Procentuāli maz arī izmantojam attālināto darba laiku,” saka LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa.

Arodbiedrība atbalstītu priekšlikumu par saīsināto darba laiku, ja netiktu samazināta darba samaksa. “Šīs izmaiņas notiktu uz efektivitātes rēķina: pieaugtu pievienotā vērtība par stundas darbu un arī samaksa. Līdz ar to darbiniekiem varētu maksāt pilnu algu,” uzskata I. Liepiņa.

Viņa min Jaunzēlandes piemēru, kur noteiktā uzņēmumā uz koplīguma pamata esot ieviests saīsinātais darba laiks, un tas patīkot gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Jaunzēlandē pētījumos esot pierādīts, ka darbinieki ir laimīgāki, efektīvāki un tiešām strādā visu darba laiku.

LBAS 30. novembrī rīko forumu, kur izskatīs inovatīva sociālā dialoga jautājumus. “Ja saņemsim signālu, ka ir nepieciešams domāt par sešu stundu darba dienu vai citu darba laiku, tad par to kā vienu no prioritātēm runāsim ar darba devējiem un likumdevējiem,” teic LBAS pārstāve.

Strādājam daudz

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā “Nostrādātās darba stundas”, salīdzinot, cik stundu darbam gadā velta strādājošie 35 valstīs, kuras darbojas OECD, secināts, ka 2017. gadā vidējais Latvijas strādājošais darbam veltīja 1875 stundas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem.

“OECD pētījums labi parāda, ka valstis ar augstāku iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju – Vācija, Skandināvijas valstis – strādā mazāk stundu nekā tās, kurās labklājības līmenis ir zemāks – Baltijas valstis, Portugāle, Grieķija, Meksika,” norāda E. Urpena. “Tas ir skaidrojams ar produktivitātes līmeni šajās valstīs, kas dod iespēju līdzīgā laika periodā radīt lielāku pievienoto vērtību un iegūt lielākus ienākumus. Runa ir ne tik daudz par kvantitāti, bet kvalitāti. Jāstrādā nevis ilgāk, bet gudrāk. Vienlaikus OECD pētījums parāda, ka ir arī izņēmumi. Piemēram, Koreja un ASV, kurās ir gan augsts IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju, gan arī salīdzinoši ilgas darbam veltītās stundas. Tas ir saistīts ar darba tradīcijām, tieksmi iegūt peļņu un augstu konkurenci darba tirgū. Tāpat darba stundu ilgumu ietekmē arī tas, cik stipras ir arodbiedrības.”

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU