AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
06. novembrī, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Uzņēmējdarbība
2
2

Pastaliņas nav eksporta prece – gaida drosmīgākas ambīcijas

Latvijas Finanšu nozares asociācijas prezentācija "Kreditēšanas indekss 2018"

Tas, ka tikai 6% mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā plāno apgūt jaunus ārvalstu tirgus, ekspertiem liek būt bažīgiem. Ja grib attīstīties, Latvijā ar nepilnu divu miljonu iedzīvotāju skaitu eksports nav modes lieta. Bet, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi, nepieciešamas investīcijas un lielākajā daļā gadījumu – aizņēmumi kredītiestādēs.

īsumā
  • Latvijā ir vairāk nekā 100 000 mazo un vidējo uzņēmumu, kas veido 99,4% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita un nodrošina 71% darbvietu.
  • Tikai 6% uzņēmēju plāno apgūt ārvalstu tirgu.
  • “Altum” šobrīd ir ap 20 dažādām uzņēmumu atbalsta programmām.
  • Uzņēmumi neveic pietiekami lielas investīcijas efektivitātes uzlabošanā, tehnoloģiju attīstībā. Ir ļoti būtiski, lai uzņēmumi būtu konkurētspējīgi globālajā tirgū.
  • Paaudžu maiņa notiek ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas uzņēmumos.

Pēc Finanšu nozares asociācijas (FNA) datiem, Latvijā ir vairāk nekā 100 000 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kas veido 99,4% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita un nodrošina 71% darbvietu. Pusei no uzņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā ir bijis nepieciešams jauns vai papildu finansējums – 39% gadījumu jaunu produktu vai pakalpojumu ieviešanai. Taču tikai 6% MVU plāno apgūt jaunus ārvalstu tirgus. Lielākā daļa jeb 83% lūkojas uz biznesa attīstību pašmājās.

Investēt, kad sasniegtas maksimālās jaudas

FNA kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja bankas “Citadele” valdes locekle Santa Purgaile FNA ekspertu diskusijā “Finanšu veselības izaicinājumi MVU Latvijā. Kā tos pārvarēt un kļūt kredītspējīgiem?” norādīja: ““Citadele index” liecina, ka Latvijā uzņēmēju noskaņojums attiecībā uz kredītlīdzekļiem joprojām ir piesardzīgi optimistisks. Taču kompānijas ir pietuvojušās maksimālām ražošanas jaudām, kas rada bažas, cik efektīvi būsim nākotnē. Uzņēmumi šobrīd neveic pietiekami lielas un vajadzīgas investīcijas efektivitātes uzlabošanā, tehnoloģiju attīstībā. Ir ļoti būtiski, lai uzņēmumi būtu konkurētspējīgi globālajā tirgū.”

Tam, ka vajag aizņemties un attīstīties tālāk, kad jau sasniegtas maksimālās jaudas, piekrita arī “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. ”Ir jāsaprot, ka ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju šajā valstī eksports nav modes lieta, ja grib sasniegt noteiktus apjomus. Turklāt eirozonas izaugsme patlaban ir 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet līdz 2021. gadam tā var samazināties līdz 1,7% no IKP. Ir jāizmanto brīdis, kad ir izaugsme, kad ir lielāka pirktspēja, jo nevar zināt, cik ilgi tā eirozonā saglabāsies,” ieteica R. Bērziņš.

“Citadele index” dati liecina, ka tikai 32,1% aptaujāto uzņēmēju tuvāko sešu mēnešu laikā plāno uzņēmumā iegādāties jaunas iekārtas/pamatlīdzekļus. Lai gan, pēc LFA datiem, uzņēmēju spēja aizņemties pēdējo četru gadu laikā ir augusi, “Citadele index” liecina, ka lielākoties – 88,2% – aptaujātie uzņēmēji plāno investēt no pašu līdzekļiem. Komercbankās aizņēmumus gatavojas ņemt tikai 20,7% kompāniju.

Publiskā nauda “Altum” programmās

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uzsvēra, ka eksporta bilance uzlabojas, tirgū ar pilnu jaudu ir pieejami “Altum” ieviestie instrumenti, arī kreditēšanas jomā.

“Altum” valdes priekšsēdētājs papildināja, ka šobrīd riska kapitāla fondos ieplūst publiskā nauda 70 miljonu eiro apmērā, tās ir dažādas programmas, sākot no akselerācijas fondiem līdz izaugsmes atbalstam.

Ikdienā ir sajūta, ka brīžiem valsts nestāv aiz tevis, trūkst morālā stimula un atbalsta, lai kopumā motivētu darboties.

“Altum” nesen veicis pētījumu par finansējuma nepieciešamību, anketējot 2200 uzņēmumus. Dati bija pārsteidzoši, piebilda R. Bērziņš. Puse uzņēmumu atbildēja, ka iepriekšējos trīs gados bija vajadzīgs finansējums, bet 40% tas ir vajadzīgs arī šobrīd. Vienlaikus 40% uzņēmumu pēc kredītlīdzekļiem nav vērsušies nevienā bankā.

“Bažīgus dara fakts, ka uzņēmēji kūtri meklē finansējumu gan pie riska kapitālistiem, gan bankās. “Altum” šobrīd ir ap 20 dažādām uzņēmumu atbalsta programmām. Nu, iedodiet vienu dzīvotspējīgu produktu – un mēs finansējumu atradīsim! Naudu nedāvināsim, idejai jābūt dzīvotspējīgai. Tas nebūs šķērslis, ja būs mazāks nodrošinājums, mazāks pašu kapitāls,” piebilda “Altum” valdes priekšsēdētājs R. Aleksejenko.

Pastaliņas nav eksporta prece!

Riska kapitāla fonda “BaltCap” partneri Sandiju Āboliņu-Ābolu satrauc, ka tikai 6% uzņēmēju plāno apgūt ārvalstu tirgu. “Par to jādomā diezgan nopietni, it sevišķi MVU segmentā. Kas tam ir par iemeslu – ambīciju, zināšanu trūkums? Ja uzņēmumi strādās tikai vietējam tirgum, ne riska kapitālistiem, ne bankām nebūs īsti, ko darīt. Sēdēsim peļķē, kur bijām, un nekas fundamentāli nemainīsies. Eksportspēja ir daudzu faktoru kopums – izglītība, stimuli no valsts puses, kas ir jāvirza konkrētāk tieši uz eksportspējas veicināšanu.”

“Kāpēc mums neizdodas eksports? Īsti nesaprotam, ko eksportēt. Pastaliņas nav eksporta prece!” diskusijā klāstīja SIA “SilJa” valdes priekšsēdētāja Silva Jeromanova-Maura. “Otrs iemesls – ļoti pārvērtējam ārzemju tirgu, mums šķiet, ka tur visi ir miljardieri un to vien gaida kā mūsu dārgos velosipēdus. Tā tas nav. Trešais – aizņemties pie noteiktām likmēm vairs nav izdevīgi.”

Savukārt “Kalnciema kvartāla nekustamo īpašumu” valdes loceklis Kārlis Dambergs, ar piebildi, ka kompānija strādā ar bankām, “Altum” un riska kapitāla fondu “BaltCap”, uzskata: “Lai startētu eksportā, ir jāsasniedz zināms līmenis Latvijā. Ir jādarbojas ilgāku laiku, lai uzņēmumi būtu spējīgi vērsties “BaltCap” vai bankā.”

Uzņēmējs diskusijā norādīja, ka nelieliem uzņēmumiem ir nepieciešama labvēlīga darba vide Latvijā, lai spētu biznesu stabilizēt tā, ka var eksportēt.Nevajag likt vēl lielāku birokrātijas slogu – tas notiek nepārtraukti. Brīžiem rodas sajūta, ka katrā no valsts iestādēm darbinieku ir tik daudz, ka katra no tām ir vairāk represīva nekā atbalstoša. Ikdienā ir sajūta, ka brīžiem valsts nestāv aiz tevis, trūkst morālā stimula un atbalsta, lai kopumā motivētu darboties. Turklāt, aizejot uz vairākām bankām, notiek anketu pildīšana ar cēlu mērķi, bet no uzņēmēju viedokļa tas neļauj raiti strādāt.”

Cīņa ar izmaksām

K. Dambergs kā vēl vienu būtisku mazo un vidējo uzņēmumu problēmu norādīja darbinieku trūkumu, kas “nāk komplektā ar izglītību un produktivitāti”, un lielo cīņu ar kārtējām ikdienas izmaksām. “Tas nav vienas dienas jautājums, to nevar izmainīt pat gada laikā. Vai nav tā, ka milzīgajā valsts aparātā, noņemot birokrātisko slogu, daļu darbinieku varētu pārvirzīt uz privāto sektoru?” jautāja Kalnciema kvartāla un Āgenskala tirgus attīstītājs. “Lielākiem uzņēmumiem buferis ir lielāks, taču tuvākie divi gadi MVU būs izšķiroši. Vai pārlēksim pāri brīdim, kad algas diezgan strauji aug, vai spēsim tikt galā ar nodokļu slogu?”

Tuvākie divi gadi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs izšķiroši. Vai pārlēksim pāri brīdim, kad algas diezgan strauji aug, vai spēsim tikt galā ar nodokļu slogu?

Kas valstij būtu jādara, lai attīstītu eksportspējīgu uzņēmējdarbības vidi? R. Aleksejenko atzina, ka ir jāstiprina uzņēmējdarbības vide – cīņa ar birokrātiju ir nebeidzama. Otrs virziens – cilvēkresursu pieejamība, t.i., arī izglītības sistēmas maiņa, kas ir veicama ilgtermiņā. Turklāt šis jautājums, viņaprāt, skars plašu diskusiju par imigrāciju un iekšējo mobilitāti. Trešais, sarežģītākais, virziens – valstij ir jāpiedāvā instrumenti pareizā laikā tiem, kuri investē, lai eksportētu.

Lētā darbaspēka ēra ir beigusies

“Mums kā institucionāliem aizdevējiem un ekonomikas veidotājiem interesē ielikt savu artavu sabalansētā ekonomikas izaugsmē,” bilda S. Purgaile. “Lai mēs neaugtu pārāk strauji, bet lai nebremzētos, lai izaugsme būtu mērena. Jo tikai tādā veidā varam nonākt tur, kur tagad ir attīstītās, bagātās valstis, kas ir spējušas izbalansēt ekonomikas ciklus. Izaugsme vienmēr ir bijusi lēna, mierīga, nekad tā nav lēkājusi kā pa batutu: uz augšu 5%, uz leju mīnus 20% IKP.”

“Kreditēšanas jomā mūsu mērķis ir iedot virzienu: piebremzēt tos, kuriem vajag attīstīties, iedot kredītus tām nozarēm, kur redzam ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, globālu konkurētspēju gan ražošanas, gan pakalpojumu segmentā,” sacīja S. Purgaile, piebilstot, ka starp klientiem banka vairāk gribētu redzēt ražojošos, eksportspējīgos klientus, kas ir bijuši ekosistēmā cauri dažādiem ekonomikas cikliem, kas ir pieredzes bagāti.

Ja nozares uzņēmumi, kas strādā ar vietējiem resursiem, piemēram, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, izveido efektīvu ražošanu, kas lielā mērā nav atkarīga no darbaspēka, kas seko līdzi laikam un ievieš modernu tehnoloģiju, robotizāciju, tad tādam uzņēmumam ilgtermiņā konkurētspēja tikai pieaug, kompānija nav atkarīga no lētā darbaspēka. “Nav noslēpums, ka lielie starptautiskie uzņēmumi Baltijā ir nākuši lētā darbaspēka dēļ. Tā ēra ir beigusies. Viss. Ir jāsaprot, kā pārkāpt pāri nākamajā līmenī, būt konkurētspējīgiem pie vienādiem darbaspēka resursiem un spēt augt globālā līmenī,” uzskata “Citadeles” valdes locekle.

Paaudžu maiņa

S. Purgaile ir novērojusi, ka uzņēmējdarbības vidē dominē divu veidu uzņēmumi. Turklāt prioritāras ir nevis nozares, bet konkrēti cilvēki, vadības komandas. “Ir uzņēmumi, kas ir nemitīgā attīstības skrējienā – tikko pabeiguši vienu projektu, padomā jau ir pieci citi. Un otra daļa uzņēmumu – ir sasniegts noteikts komforta līmenis, tā gadiem stabili turas, ir ļoti piesardzīgi. Gribas, lai ambīcijas būtu lielākas!”

Bankas pārstāve minēja, ka šobrīd novērojama bieža uzņēmumu pirkšana un pārdošana. “Uzņēmuma vidi ietekmē arī īpašnieku gadu skaits, viņos vairs nav tās enerģijas un vēlmes. Tad uzņēmums tiek pārdots,” tā S. Purgaile.

Arī “BaltCap” pārstāvis biznesa vidē redz paaudžu maiņu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. “Bieži vien vadības cilvēki, kas nav īpašnieki vai kuriem pieder maza daļa, ir gatavi nest karodziņu tālāk un aizvietot sagurušos īpašniekus. Likumsakarīgi: ja tev ir 60 plus gadi, vienā brīdī vari justies saguris. Bet uzņemties risku par uzņēmumu un darbinieku labklājību, vienā brīdī iet ārā jaunā tirgū un investēt naudu – tas prasa uzdrīkstēšanos. Ir cilvēki, kas to dara, un mēs tos atbalstām. Bet liela daļa nav gatava to darīt. Tad paaudžu maiņa ir ļoti svarīga,” uzskata S. Āboliņš-Ābols.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU