Politisko spēku priekšvēlēšanu programmās atrodamie solījumi un priekšlikumi attiecībā uz Latvijas starptautisko sadarbību un ārējo drošību galvenokārt saistīti ar valsts dalību divās organizācijās – Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO). Vairākas partijas paudušas savu redzējumu Latvijas turpmākajām attiecībām ar Krieviju.
Latvija un Eiropas Savienība
Par Latviju kā ES vai Rietumu ģeopolitiskās telpas dalībnieci kopumā ir gandrīz visi uz 13. Saeimu pretendējošie politiskie spēki, taču atšķiras akcenti. Par Latvijas vietu ES kodolā ir “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!”, kuras redzējumā valsts iekļaujas “ciešāk integrētā eirozonā un vienotā tirgū, Eiropas aizsardzības, drošības, iekšlietu savienībās”. “Saskaņa” Latviju redz kā “aktīvu un uzticamu” ES dalībvalsti.
Vairāku politisko spēku programmās akcentētas Latvijas intereses ES. “Attīstībai/Par!” norāda: “Vienotā Eiropa garantē Latvijas drošību. Tā ir vairogs pret masveida imigrāciju, terorismu un autoritārismu, nodrošina likuma varu un liberālu demokrātiju.” Stiprināt Latvijas pozīcijas ES vēlas Jaunā konservatīvā partija (JKP). Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, “Gods kalpot mūsu Latvijai” apvienība (SKG) redz Latviju kā ES dalībvalsti, taču ar nosacījumu, ka “nacionālas valsts intereses no tā nedrīkst ciest”. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) savukārt atbalstīs ES kā nacionālu valstu savienību un iestāsies pret ES federalizāciju. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sola īstenot “pragmatisku Latvijas ārpolitiku ES”.
Radikāli piedāvājumi Latvijas starptautiskajām attiecībām ir trim partijām. Latvijas Krievu savienības (LKS) vīzija: “Vienota Eiropa no Lisabonas līdz Vladivostokai.” Tiesa, politiskais spēks nenorāda, kādā politiskajā ietvarā tas varētu notikt. “Par alternatīvu” savā programmā pauž: “Latvijas Republikas un tautas intereses augstāk par visu! Nepieciešamības gadījumā referendums par izstāšanos no ES.” Šī partija ES pieprasīs Latvijas ārējā parāda norakstīšanu. Savukārt “Latviešu nacionālisti” vēlas “Latvijas noslēgto starptautisko līgumu pārskatīšanu”, taču nepaskaidro, vai tas nozīmē arī izstāšanos no ES.
Latvija NATO un ārējā aizsardzība
Latvijas ārējās drošības uzturēšanu sadarbībā ar NATO savās priekšvēlēšanu programmās paredz lielākā daļa politisko spēku – NA, JKP, ZZS, “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie”, “Attīstībai/Par!”, “Saskaņa”, “Latviešu nacionālisti”, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un SKG. Rīcības partija piedāvā “sadarboties ar starptautiskajām drošības struktūrām”.
Izdevumus valsts aizsardzībai, kas patlaban tiek nodrošināti 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), palielināt gatavi divi politiskie spēki – NA un “Jaunā Vienotība”, kura nosauc konkrētu pakāpeniski sasniedzamā finansējuma apmēru – 2,5% no IKP, kā arī pauž nodomu panākt pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Latvijā. JKP vēlas īpašu likumu par 2% no IKP “aizsardzības budžetam neatkarīgi no apstākļiem”. “No sirds Latvijai” (NSL) pauž apņēmību: “Līdz 2020. gadam izveidosim jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju, lai tā būtu atbilstoša valsts finansiālajām iespējām.” Savukārt “Saskaņa” sola modernizēt bruņotos spēkus, pašreizējā finansējuma ietvaros kiberdrošību un speciālo operāciju spēkus nosakot par prioritāti. ZZS “stiprinās” bruņotos spēkus.
Atbalstīt un stiprināt Zemessardzi savās programmās apņēmušās NSL, ZZS, JKP, Latvijas Reģionu apvienība un “Jaunā Vienotība”, kura pauž nodomu Zemessardzes skaitlisko sastāvu palielināt līdz 20 000. Jaunsardzes stiprināšanu sola ZZS, “Jaunā Vienotība”, LRA un JKP.
Divas partijas – LKS un Rīcības partija – vēlas samazināt izdevumus aizsardzībai. Savukārt Latvijas centriskā partija (LCP) gatava “atteikties no dalības jebkādos militāros blokos un no Latvijas bruņotajiem spēkiem aiz robežas”, vienlaikus paužot, ka valstij ir jāaizstāv konstitucionālā kārtība, suverenitāte un teritoriālā vienotība.
Attiecības ar Krieviju un citām valstīm
Vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju savās programmās pauž LKS un “Saskaņa”, kura arī sola: “Īpašu uzmanību veltīsim attiecību veidošanai ar Ķīnu.” “Par alternatīvu” nodomos ir pret Krieviju vērsto sankciju atcelšana, to pamatojot ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Donaldam Trampam piedēvētu citātu: “ Tikai muļķis nedraudzējas ar Krieviju.” Rīcības partija sola atteikties “no postošajām sankcijām, kuras noved tautu līdz nabadzībai”, tiesa, nekonkretizējot, par kurai valstij piemērotajām sankcijām un kuru tautu ir runa. LCP vēlas draudzīgas attiecības ar “visām kaimiņvalstīm”. Savukārt SKG uzskata: “Latvijai ir jāsadarbojas ar Višegradas valstu grupu, kas grib un prot aizstāvēt savu valstu nacionālās intereses ES ietvaros.” LCP vēlas, lai Latvijai būtu “miermīlīga, neitrāla politika attiecībās ar citām valstīm”. Savukārt Rīcības partijas redzējumā Latvijas ārpolitika ir “līdzsvarota rietumos un austrumos, labas attiecības ar visām kaimiņvalstīm”.
Progresīvo priekšvēlēšanu programmā ārējā drošība un starptautiskās attiecības nav tieši skartas, taču minēts “pagrieziens Ziemeļvalstu virzienā”, par mērķi izvirzot “Ziemeļvalstu sociāldemokrātu veidotās sabiedrības modeli”, kas nodrošinās to, ka “cilvēki gan ikdienā, gan politikā gādā par stipru valsti, kas spēj pasargāt godīgos, krietnos un vājākos”. Savukārt politiskā partija “KPV LV” deklarē: “Mēs ticam, ka, veicot drosmīgas reformas, Latvijas tauta spēs atbrīvoties no komunistiskā mantojuma un pārliecinoši pievienosies attīstītāko Eiropas valstu pulkam.”
Kā LV portāls jau rakstīja, ar 13. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstiem un partiju īsajām programmām var iepazīties oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
