NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
27. augustā, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Maksātnespēja
3
3

Maksātnespējas procesu tiesvedību vērtēšana turpināsies Ģenerālprokuratūrā

No 44 tiesvedībām, kuras pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi, tādēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai.

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Pirmdien, 27. augustā, Tieslietu padomes sēdē apsprieda jautājumu par maksātnespējas procesu tiesvedības izvērtējumu. Sēdes laikā tika sniegts gan ekspertu komisijas ziņojuma apkopojums, gan pausti atsevišķi dažu ekspertu komisijas locekļu viedokļi. Kā viena no galvenajām problēmām, apspriežot speciālistu veikto tiesvedību analīzi, iezīmējas tiesnešu kvalifikācija un profesionalitāte.

īsumā
  • Ekspertu komisijas ziņojumā par maksātnespējas procesu tiesvedībām tika izvērtētas 44 maksātnespējas procesu tiesvedības, kurās nolēmumi taisīti no 2008. līdz 2014. gadam.
  • Līdz šim esam baidījušies saukt vārdā tiesnešus, kas pieļauj kļūdas, taču vajadzētu. Un rūpīgi izvērtēt – kur ir rupji pārkāpumi, kur – cilvēciskas kļūdas.
  • Kļūdas ir, neviens to nenoliedz, taču nav pamata runāt par tiesu sistēmas krīzi.
  • Runāt par tiesnešu disciplināro atbildību jau ir par vēlu, jo procesos iestājies noilgums, bet jautājums par iespējamu kriminālprocesu ir atvērts atkarībā no prokuratūras konstatējuma.

Ekspertu komisijas ziņojumā par maksātnespējas procesu tiesvedībām tika izvērtētas 44 maksātnespējas procesu tiesvedības, kurās nolēmumi taisīti no 2008. līdz 2014. gadam. Kopumā šajā laikā tiesās izskatīti aptuveni 15 000 ar maksātnespēju saistītu lietu. Tieslietu padomē diskutējot par apstākļiem un ziņojumu kopumā, eksperti norādīja, ka ir vērojamas nepilnības, tomēr viennozīmīgus secinājumus izdarīt esot grūti.

Augstākās tiesas (AT) Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane, prezentējot ziņojumu apkopojumu, norādīja, ka eksperti vērtēja nolēmumus un lietas, ne tiesnešus. Kā iemeslus tam, kāpēc maksātnespējas procesu tiesvedībās ir vērojamas problēmas, A. Zikmane minēja rūpīgas lietas faktisko apstākļu izvērtēšanas trūkumu un informācijas trūkumu konkrētās lietās kopumā. Runājot par apstākļiem, kas traucējuši tiesai pieņemt atbilstošāku nolēmumu, A. Zikmane minēja arī maksātnespējas administratoru pienākumu nodrošināt tiesai objektīvu un neatkarīgu profesionālo viedokli, iedziļinoties visos faktiskajos darījumos, kas ne vienmēr tiek pildīts, kā arī pašu lietas dalībnieku negodprātīgu rīcību.

Savukārt ekspertu komisijas dalībnieks Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs norādīja uz būtiskiem ierobežojumiem, ar kuriem saskārās ekspertu komisija, lai ziņojumā nodrošinātu neapstrīdamus secinājumus. “Ekspertu komisijas uzdevums bija tikai izskatīt konkrētās lietas. Nebija nekādu izmeklēšanas instrumentu – netika vākti papildu pierādījumi konkrētajās lietās, uzrunāti tiesneši vai kā citādi iegūti apstiprinājumi. Tas ir drīzāk ekspertu subjektīvs skatījums. Vai mēs spējam konstatēt kļūdu cēloni, ja nevaram rast pierādījumus? Varējām izdarīt pieņēmumus, taču uz tiem vien balstīties nevar, ja nav konkrētu pierādījumu par to, kas konkrētajā lietā bija, notika, nebija.”

A. Strupišs gan norādīja, ka dažās izvērtētajās lietās vērojamās sakarības liek domāt par to, vai pieļautās kļūdas nav veiktas apzināti. Tomēr viņš uzsvēra, ka komisija bez skaidriem pierādījumiem nevar izdarīt šādus secinājumus.

“Tiesu sistēma kopumā tiek galā ar šīm problēmām. Kļūdas ir, neviens to nenoliedz, taču nav pamata runāt par tiesu sistēmas krīzi. Varam runāt par tiesu reputācijas krīzi, kas ir pavisam kas cits,” uzsvēra A. Strupišs.

Ekspertu komisijas dalībnieks Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Kalvis Torgāns norādīja, ka “tiesnešu neatkarība ir svēta lieta, taču šis princips attiecināms uz godīgiem un taisnīgiem tiesnešiem. Šī izpēte liecināja, ka ir pamats šaubīties, vai visi tiesneši tādi ir. Līdz šim esam baidījušies saukt vārdā tiesnešus, kas pieļauj kļūdas, taču vajadzētu. Un rūpīgi izvērtēt – kur ir rupji pārkāpumi, kur – cilvēciskas kļūdas, jo arī tiesneši ir cilvēki. Ziņojumā vairākkārt secināts, ka šīs kļūdas var vērtēt kā sīkus procesuālus pārkāpumus, taču kur gan vēl šādi sīki pārkāpumi ir būtiski, ja ne lietās, kur apgrozās miljoni? Šis ziņojums ir kā signāls, ka esam izvērtējuši un noteikuši jau kādus izvērtējuma kritērijus”.

Vienlaikus K. Torgāns uzsvēra, ka medijos paustā informācija, ka tieslietu sistēma ir slikta un tajā ir būtiskas problēmas, nav pamatota.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka arī šajā kontekstā kā galvenā problēma tomēr iezīmējas tiesnešu kvalifikācija un profesionalitāte. “Domājot par tālāko rīcību – ziņojumu nepieciešams publiskot – visās iespējamās institūcijās – un padarīt visiem pieejamu. Šodien nolēmām arī pētījumu nodot Ģenerālprokuratūrai. Starp nepilnībām ļoti konkrēti iezīmējas vairākas lietas, kurās ir ārpus likuma izpausmes. Un saprātīgam vērotājam no malas, iespējams, var rasties viedoklis par negodprātīgu rīcību. Runāt par disciplināro atbildību jau ir par vēlu, jo procesos iestājies noilgums, bet jautājums par iespējamu kriminālprocesu ir atvērts atkarībā no prokuratūras konstatējuma.  

Īpaši gribu atzīmēt nepieciešamību pēc tieša dialoga ar likumdevēju, vajadzību iesaistīt problēmas risināšanā ētikas komisiju, disciplinārlietu komisiju un citas iesaistītās puses, neaprobežojoties tikai ar pētījuma publicēšanu,” secināja I. Bičkovičs.

Tieslietu padome atzina par nepieciešamu veikt tiesnešu mācību programmu auditu, lai pilnveidotu tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanu, un aicināja Tiesu administrāciju būtiski uzlabot Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti, gan pilnveidojot lietu sadales moduli, gan tiesu prakses pārskatāmību.

Tieslietu padomes uzdevumā izveidotās ekspertu darba grupas ziņojums pieejams šeit.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU