NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
10. jūlijā, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Valsts aizsardzība
1
1

Kanāda pagarina aizsardzības misiju Latvijā

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Kanāda pagarina savu misiju Latvijā un līdz 2023. gadam turpinās vadīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, kas ir izvietota Ādažos, šodien preses konferencē paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau). “Kanāda pildīs savas saistības, un tās karavīri ir gatavi aizstāvēt savus sabiedrotos pasaules globālo draudu priekšā – mēs vienmēr aizstāvēsim labāku un godīgāku, taisnīgāku pasauli,” savā runā uzsvēra Džastins Trudo.

Kanādas premjerministra delegācija, tostarp Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans (Harjit Sajjan), Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlanda (Chrystia Freeland) un Kanādas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Džonatans Vānss (Jonathan H.Vance), viesojas Latvijā pirms NATO samita, kas 11.–12. jūlijā norisināsies Briselē.

Vizītes laikā plānots pārrunāt Latvijas un Kanādas turpmākās sadarbības iespējas, pievēršoties ne tikai aizsardzībai, bet arī ekonomiskajai sadarbībai. Godinot Latvijas armiju tās 99. dzimšanas dienā, Džastins Trudo apmeklēs Ādažu bāzi, kur izvietoti arī Kanādas karavīri. Viņi savus dienesta pienākumus pilda Latvijā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ietvaros.

Kas ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa

2016. gadā NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums izvietot daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu Baltijas valstīs un Polijā. NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē.

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

“Lēmums pagarināt misiju ir saistīts ar jauno aizsardzības politiku, kas paredz kājnieku, jūras un gaisa spēku stiprināšanu, ieguldot papildu līdzekļus jaunos aizsardzības risinājumos, tai skaitā kiberdrošībā. (..) Mēs skaidri un nepārprotami pasakām, ka esam un būsim uzticams NATO sabiedrotais, kas pildīs savas saistības,” uzsvēra Kanādas premjerministrs. Tāpat abas valstis iestājas par kopīgu, stratēģisku un izlēmīgu ES un NATO rīcību cīņā ar dezinformāciju, tāpēc Kanāda ir izlēmusi pievienoties NATO “StratCom” izcilības centram, kas atrodas Rīgā.

“Mēs runājam ne tikai par kopīgām vērtībām, kuras aizstāvam, bet arī tirdzniecību un cilvēku kontaktiem, kas saista mūs un mūsu tautas. Latvijas simtgadi Kanādā svin 28 tūkstošus liela latviešu diaspora. Mēs ceram, ka nākamajā simtgadē mūsu attiecības tikai attīstīsies un balstīsies uz draudzību, sadarbību un ekonomisko labklājību,” uzsvēra Džastins Trudo.

“Kanādas lēmums pagarināt savu misiju Latvijā ir labākā dāvana Latvijai simtgadē. Nav lielākas vērtības par drošību,” atzina Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Tirdzniecības bilance

Runājot par ekonomikas jautājumiem, M. Kučinskis norādīja, ka ģeopolitiska un ekonomiska nozīme mūsu valstu attiecībās ir Eiropas Savienības (ES)–Kanādas Visaptverošajam ekonomikas un tirdzniecības nolīgumam (CETA). Džastins Trudo atzinīgi novērtēja faktu, ka tieši Latvija bija pirmā ES valsts, kas ratificēja šo līgumu.

Latvijas uzņēmēji jau šobrīd var izmantot līguma priekšrocības – jaunas eksporta iespējas, uzlabotus tirgus piekļuves noteikumus, samazinātas tirdzniecības barjeras, pieeju valsts iepirkumu tirgum, kā arī vieglākas administratīvās procedūras, eksportējot preces un pakalpojumus.

Kopš nolīguma noslēgšanas abu valstu savstarpējās tirdzniecības apgrozījums ir pakāpeniski palielinājies. Piemēram, Latvijas pārtikas produktu eksports salīdzinājumā ar 2016. gadu ir pieaudzis par 14%. “Tirdzniecības statistiku arī būtiski ietekmēja nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” un “Bombardier” darījums,” uzsvēra M. Kučinskis.

Latvijas Investīciju attīstības aģentūras dati liecina, ka 2017. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Kanādu bija 151,2 miljoni eiro, kas Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū Kanādu ierindoja 29. vietā. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Kanādu bija 47,1 miljona eiro apmērā, kas veido 0,3% no Latvijas kopējā eksporta. Savukārt preču un pakalpojumu imports sasniedza 104,1 miljonu eiro, kas veido 0,6% no Latvijas importa.

Salīdzinājumā ar 2016. gadu kopējais preču apgrozījums ir pieaudzis par 148% – eksports ir pieaudzis par 28%, bet imports – par 429%. 2017. gadā Kanāda bija Latvijas 38. nozīmīgākais eksporta un 27. nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar Kanādu bija negatīva (-57,1 miljons eiro).

Galvenās Latvijas eksporta preces uz Kanādu: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (21%); pārtikas rūpniecības produkti (17%); optiskās ierīces un aparāti (16%); tekstilizstrādājumi (15%); būvmateriāli (6%); dažādas rūpniecības preces (6%); transportlīdzekļi (5%); koksne un tās izstrādājumi (5%); ķīmiskās rūpniecības produkcija (3%) u. c.

Galvenās Latvijas importa preces no Kanādas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (85%); ķīmiskās rūpniecības produkcija (8%); transportlīdzekļi (3%); pārtikas rūpniecības produkti (1%); optiskās ierīces un aparāti (1%); metāli un to izstrādājumi (1%) u. c.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI