AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
05. jūlijā, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Veselības aprūpe
4
4

Veselības aprūpes pamata grozā – arī onkoloģija un sirds slimību diagnostika

Veselības ministrijas prezentācijas fragments

Sabiedriskajai apspriešanai šodien nodoti Veselības ministrijas izstrādātie priekšlikumi, kas paredz pilnveidot medicīniskās palīdzības minimumu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēc 2019. gada 1. janvāra neiekļausies valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā. Ministrijas piedāvātais projekts paredz veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozu papildināt ar onkoloģisko saslimšanu ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību agrīnās diagnostikas programmu.

Atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam, sākot ar 2019. gadu, tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu būs personām, kuras veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai ir kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kuras automātiski apdrošinās valsts.  Pārējiem iedzīvotājiem, sākot ar 2018. gada 1. septembri, būs iespēja iesaistīties veselības apdrošināšanas sistēmā brīvprātīgi, veicot ikgadēju veselības apdrošināšanas iemaksu.

Vienlaikus, ieviešot obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas saņems valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu jeb veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozu.

Ja Veselības ministrijas izstrādātais projekts gūs atbalstu Ministru kabinetā, medicīniskās palīdzības minimumā jeb pamata grozā būs:

  • neatliekamā medicīniskā palīdzība – NMPD, slimnīcu uzņemšanas nodaļas, SMPP, stacionāri; neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcā līdz dzīvības briesmu novēršanai;
  • grūtniecības aprūpe un dzemdību palīdzība;
  • valsts organizētais vēža skrīnings;
  • hroniskās hemodialīzes, hemofiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras (procedūras pacientiem ar nieru mazspēju);
  • ģimenes ārsta aprūpe – profilaktiskās apskates, vakcinācija, mājas vizītes atbilstoši MK noteiktajai kārtībai;
  • ģimenes ārsta praksē veiktās manipulācijas;
  • diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, – ģimenes ārstam ir tiesības nosūtīt pacientu uz valsts apmaksātiem diagnostiskajiem izmeklējumiem un laboratoriskajām analīzēm, kuru rezultātu izvērtēšana ir ģimenes ārsta kompetencē;
  •  ārstniecība, tai skaitā kompensējamās zāles personām ar psihisku slimību, atkarību, onkoloģisku saslimšanu, cukura diabētu, infekcijas slimību, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi;
  • onkoloģija – tai skaitā “zaļais koridors”, ārstēšana, medikamentu kompensācija, medicīniskā rehabilitācija;
  • programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.

Veselības aprūpes pilnajā pakalpojuma grozā būs:

  • primārā aprūpe – tai skaitā zobārstniecība bērniem līdz 18 gadu vecumam un atsevišķām iedzīvotāju grupām atbilstoši MK noteikumos noteiktajam;
  • laboratoriskie un diagnostikas izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu;
  • ārstniecība dienas stacionārā;
  • ārstniecība stacionārā – tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumi traumatoloģijā un ortopēdijā (traumu seku, kaulu un locītavu slimību ārstēšana, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis traumatologu-ortopēdu konsīlijs, endoprotezēšanas operācijas u. c.), orgānu un audu transplantācija noteiktā apmērā;
  • medicīniskā rehabilitācija;
  • kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces;
  • izdevumu atlīdzība par citās ES un EEZ valstīs saņemtu ārstniecību;
  • psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība – tai skaitā metadona terapijas kabinetos sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi noteiktos gadījumos;
  • veselības aprūpe mājās;
  • vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība – tai skaitā sporta ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, medicīniskā apaugļošana, redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšana bērniem.

Valsts apdrošinās 21 iedzīvotāju grupu

Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta otrajā daļā ir noteikta 21 iedzīvotāju grupa, kas uzskatāmas par apdrošinātām automātiski. To vidū ir bērni vecumā līdz 18 gadiem; bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai; personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie; bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā; pensionāri; I un II grupas invalīdi u. c.

Pārējiem iedzīvotājiem, kuri netiek apdrošināti automātiski un neveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, valsts nodrošinās iespēju pievienoties valsts veselības apdrošināšanai, veicot brīvprātīgu iemaksu šādā apmērā:

  • 2018. gadā – 1% no divpadsmitkāršas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (51,6 eiro);
  • 2019. gadā – 3% no divpadsmitkāršas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (154,8 eiro);
  • sākot no 2020. gada – 5% apmērā no divpadsmitkāršas minimālās mēneša darba algas (258 eiro).
Plašāka informācija par noteikumu projekta sabiedrisko apspriedi Veselības ministrijas mājaslapas sadaļā "Sabiedriskā līdzdalība" > "Sabiedriskā apspriede".  Pieteikumi dalībai sabiedriskajā apspriedē, kā arī priekšlikumi noteikumu projektam iesūtāmi līdz šī gada 19.jūlijam plkst. 17.00 uz e-pastu Alvis.Bless@vm.gov.lv.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU