Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras iesniegumu, Saeima 20. jūnija ārkārtas sēdē deva piekrišanu deputāta Artusa Kaimiņa aizturēšanai, personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai pie personas, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemtās mantas apskatei. Saskaņā ar Saeimas lēmumu deputāts A. Kaimiņš vairs nav tiesīgs piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs.
Piekrišanu uzsākt kriminālvajāšanu pret deputātu Artusu Kaimiņu atbalstīja 59 deputāti, bet 17 likumdevēja pārstāvji balsojumā nepiedalījās. Ar balsojuma rezultātu var iepazīties šeit.
Kā liecina Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā publicētā informācija, kriminālprocess uzsākts par iespējamām pretlikumīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 288.2 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansēšanu, 288.3 panta par starpniecību politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgā finansēšanā un 288.4 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu.
Šobrīd kriminālprocesa ietvaros ir aizturētas trīs personas.
“Kriminālprocesā tiek veiktas nepieciešamās procesuālās darbības, tādēļ, lai netiktu apdraudēta tā gaita un patiesības noskaidrošana, šobrīd plašāka informācija netiks sniegta,” uzsver KNAB.
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei deputātiem ir kriminālprocesuālā imunitāte. Valsts pamatlikuma 30. pants noteic, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.
Saeimas kārtības ruļļa 17. pants paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma.
Gadījumā, ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.
Tāpat, ja deputāts apcietināts, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
