AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
08. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Drošība
7
7

Ekonomisko noziegumu apkarošana: likumu netrūks, bet tie jāievieš

FOTO: Freepik

ASV Finanšu ministrijas 13. februāra ziņojums par naudas atmazgāšanas shēmām “ABLV Bank”, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nošaušana maija beigās – Latvija piedzīvo vienu no smagākajām krīzēm reputācijas ziņā. Tas parāda, cik nopietnas sekas var radīt efektīvas rīcības trūkums cīņā pret nelegālu naudas līdzekļu legalizāciju un krāpšanos, kā arī korupcijas apkarošanas jomā. Kāda šajā ziņā ir šodienas situācija, un kurp Latvija virzās?

īsumā
  • Likumdošanas jomā daudz ir padarīts, lai apkarotu ekonomiskos noziegumus, bet normatīvu ieviešanā darāmā ir vēl vairāk.
  • Diskusija raisījās par Kontroles dienesta pārvaldības modeli.
  • Kontroles dienests ir jāpilnveido, tam ir jāattīstās un nedaudz citādi jāskatās uz pienākumiem, kurus līdz šim tas ir veicis.
  • Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) publiskajā diskusijā “Ekonomisko noziegumu apkarošana: trūkumu novēršana un pielāgošanās jaunajai realitātei” finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka pēc tam, kad šā gada februārī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija paziņoja par plānu noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, daudz kas ir paveikts. “Kopš februāra vidus esam sapratuši, ka ir jāmaina visa finanšu sektora SWID analīze (stratēģijas plānošanas instruments, kas ļauj noteikt uzņēmuma vai projekta stiprās puses (Strengths), vājības (Weaknesses), iespējas (Opportunities) un draudus (Threats)).”

“Tas, ko agrāk uzskatījām par vājajām vietām, galu galā var izrādīties stiprās puses vai iespējas,” diskusijā uzsvēra D. Reizniece-Ozola. “To šobrīd vēl ir grūti saprast, jo esam smagajā attīrīšanās procesā, kur notiek cīņa starp tiem, kas grib attīrīt Latvijas valsti no “melnās naudas”, kas var ietekmēt ne tikai biznesu, bet arī politiskos procesus Latvijā un Eiropā, un tiem, kas grib līdzšinējo situāciju saglabāt. Šis ir jauns pavērsiena punkts ne tikai finanšu nozarei, bet visai Latvijai kopumā. Savas ģeopolitiskās izvēles esam izdarījuši jau sen, jautājums – vai visās jomās spējam to demonstrēt darbā?”

Likumdošanas jomā daudz jau ir padarīts, bet normatīvu ieviešanā darāmā ir vēl vairāk, norādīja ministre, uzsverot, ka izmaiņas notiek Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā (Kontroles dienests) kā vienā no vājākajiem sistēmas posmiem.

Mediji jau ziņojuši, ka kopš 1. jūnija dienestu vada zvērināta advokāte Ilze Znotiņa, kas konkursa kārtībā nomainīja kopš 1998. gada amatā bijušo Viesturu Burkānu.

Kāds būs dienesta pakļautības modelis?

Jaunā Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa diskusijā apliecināja – viņa tic, ka “tur, kur bijām, otrreiz atgriezties negribam”. Viņas vadītā iestāde būšot daudz aktīvāka un centīsies palīdzēt tiesībsargājošajām iestādēm finanšu noziegumu apkarošanā. “Jāpanāk, lai mūs nekontrolē tie, kuriem ir daudz naudas, bet gan procesus kontrolējam paši,” uzsvēra I. Znotiņa.

Diskusija raisījās par Kontroles dienesta pārvaldības modeli. I. Znotiņa izteica cerību, ka gada beigās tiks rīkota šķiršanās ballīte ar Ģenerālprokuratūru un dienests vairs nebūs šīs iestādes pakļautībā. Viņa gan nevarēja pateikt, kā pakļautībā tas varētu strādāt, bet “tā ir nobriedusi lieta un sistēmiski tas ir jāsakārto”. Savukārt finanšu ministre iebilda, ka vēl analizēs, vai kaut kas ir jāmaina pakļautības struktūrā, jo līdz šim ģenerālprokurors, viņasprāt, nav traucējis dienestam strādāt. “Lielā mērā visu izšķir cilvēki – ja nomaina cilvēkus, domāšanas veidu, darba metodes, paceļ kvalifikāciju un kļūst spēcīgāka struktūrvienība, tad kauliņu bīdīšana varbūt nemaz nav nepieciešama,” piebilda D. Reizniece-Ozola.

Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeijers attiecībā uz dienesta neatkarību skaidroja, ka “tas ir bijis neatkarīgs un paliks neatkarīgs tik tālu, cik viena valsts pārvaldes iestāde var būt neatkarīga. Saskaņā ar Satversmi un Valsts iekārtas pārvaldes likumu valsts iestādes ir padotas Ministru kabinetam un tās nevar atrasties prokuratūras pārraudzībā, jo tā savukārt pieder pie tiesu varas sistēmas. Līdz ar to ir sajaukta sistēmiskā padotība. Tas ir sakārtošanas jautājums”.

Nopietni simptomi, kas jāārstē

Ē. Kalnmeijers, atbildot uz jautājumu, vai šī Latvijai ir tikai reputācijas vai visas sistēmas krīze, argumentēja, ka par sistēmas krīzi to nesauktu, bet “ir nopietni simptomi, kas ir jāārstē, un par to nevienam nav šaubu”.

Viņš minēja, ka Kontroles dienests ir jāpilnveido, tam ir jāattīstās un nedaudz citādi jāskatās uz pienākumiem, kurus līdz šim dienests ir veicis. “No izmeklēšanas iestādēm Ģenerālprokuratūrā ir saņemtas kritiskas piezīmes par sagatavoto ziņojumu kvalitāti, par to, kas tur ir ietverts,” sacīja Ē. Kalnmeijers, uzsverot, ka galvenais ir cilvēki, kas savus darba pienākumus veic augstā profesionālā līmenī.

“Ja nebūs augsta līmeņa policijas, nodokļu un muitas policijas izmeklētāju, prokuratūras darbinieku un tiesnešu, varam pieņemt likumus, kādus vien gribam, varam taisīt reorganizācijas, kādas tikai gribam, rezultātu nebūs. Darbiniekam ir jābūt ieinteresētam savā darba rezultātā, viņam ir jābūt samērīgai slodzei, nevar būt pārslodzes. Mums pārmet, ka prokuratūrā ar uzraudzību neiet gana labi. Rīgā uzraudzībā vienam prokuroram ir no 3000 līdz 4000 krimināllietu. Padomājiet, cik reāli viņam ir šīs lietas uzraudzīt!”

45% kriminālprocesu izbeidz noilguma dēļ

“Valsts kontroles atzinumā norādīts, ka vairāk nekā 45% kriminālprocesu tiek izbeigti noilguma dēļ. Vai tā ir arī ekonomikas policijas problēma?” diskusijā vaicāja FICIL Investīciju aizsardzības un tiesu efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, jautājumu papildinot: “Vai arī tam skaidrojums ir resursu trūkums vai kas cits?”

Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska skaidroja, ka viņa vadītā iestāde nevar atklāt visus noziedzīgos nodarījumus un visas ierosinātās krimināllietas veiksmīgi novirzīt tālāk prokuratūrai, jo lietas ir sarežģītas. P. Bauska minēja piemēru: kāda persona ierodas no ārzemēm Latvijā ar viltotiem identifikācijas dokumentiem un veic krāpniecisku darbību, ir sākts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, noilgums ir 15 gadi. “Veicam visas nepieciešamās darbības, kuru laikā gan mums, gan uzraugošajam prokuroram kļūst skaidrs, ka šo personu identificēt nevaram. Līdz ar to gaidām noilgumu un lietu izbeidzam,” skaidro P. Bauska.

Viņš cer, ka 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas saistīti ar kriminālprocesu izmeklēšanas vienkāršošanu, un šādas krimināllietas sadarbībā ar prokuratūru varēs apturēt un darbā koncentrēties uz to kriminālprocesu atklāšanu, kur ir skaidras personas un motīvi un ir tikai jāsavāc pierādījumi.

Saistībā ar pērn veiktajām izmaiņām atalgojuma kārtībā ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un atklāšanas darbinieku bonusu sistēma ir ļoti motivējoša, tāpēc P. Bauska darbinieku resursu trūkuma jautājumu neuzskata par aktuālu. Viņš minēja, ka pieci darbinieki pērn saņēma ļoti lielas prēmijas, un uzsvēra, ka “tie, kas strādā pie ekonomisko noziegumu apkarošanas, finansiāli pat mazliet ir priviliģētākā statusā”.

Maksātnespējas administratori – valsts amatpersonas

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu (redakcijā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā) savā amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Diskusijas vadītājs M. Vainovskis norādīja, ka šajā sakarā ir divi dažādi viedokļi: viens – tas ir likumdošanas brāķis, otrs – pašreizējā Latvijas situācijā absolūti nepieciešams regulējums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume uzskata, ka risinājums, ka maksātnespējas administratori ir valsts amatpersonas, ir pareizs, “vismaz apstākļos, kādos atrodas Latvijas tautsaimniecība un finanšu sektors”. Viņš atgādināja, ka noziedzīgus nodarījumus, kuri attiecas uz krāpšanu un kurus ir veikuši maksātnespējas administratori, izmeklē Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde. Savukārt tos noziedzīgos nodarījumus, kurus maksātnespējas administratori ir veikuši kā amatpersonas, piemēram, pieņemot kukuli par noteiktu lēmumu, izmeklē KNAB.

Valsts policijā (VP) pērn sākti 20 kriminālprocesi, kas saistīti ar nelikumīgām darbībām maksātnespējas procesos, kriminālvajāšanai nodoti astoņi kriminālprocesi. Saistībā ar maksātnespējas administratoru veiktajām darbībām maksātnespējas procesa gaitā, t.i., piesavināšanās, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, viltošana, tiesas nolēmuma un prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšana, izspiešana organizētā grupā, sākti 16 kriminālprocesi. Kriminālvajāšanai pret maksātnespējas administratoriem nodoti 16 kriminālprocesi.

VP kopumā par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu sākti 5 kriminālprocesi, t.sk. četri kriminālprocesi – par krāpšanām lielā apmērā vai organizēta grupā, kuru rezultātā nelikumīgi iegūts atbalsta finansējums no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem 7 581 802,33 eiro apmērā – sākti ENAP. Kriminālvajāšanas uzsākšanai nodoti trīs kriminālprocesi. Šo noziegumu rezultātā Lauku atbalsta dienestam un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai nodarīts materiālais zaudējums 474 970,89 eiro apmērā.

Pērn ENAP darbības rezultātā par noziedzīgi iegūtajiem atzīti 36 036 157,41 eiro (kopumā - 57 986 086,70 EUR), t.sk.:

  • ieskaitīti Valsts budžetā 32 258 671,13 eiro (47 358 456,09 EUR);
  • atgriezti īpašniekiem vai likumīgiem valdītājiem 3 777 486,28 eiro (10 627 630,61 EUR).

Pērn uzlikts arests mantai: (t.i., naudas līdzekļiem, uzņēmumu kapitāla daļām, nekustamiem īpašumiem un automašīnām) vismaz 68 735 894,0 eiro vērtībā.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU