Ikgadējo finanšu revīziju mērķis
Ikgadējo finanšu revīziju mērķis ir pārbaudīt, vai ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestāžu finansiālo stāvokli, naudas plūsmu un darbības finansiālajiem rezultātiem 2017. gadā, kā arī – vai gada pārskati sagatavoti atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
Revīziju rezultātā Valsts kontrole izsaka savu novērtējumu par katra resora gada pārskata pareizību. Vērtējot gada pārskata pareizību, Valsts kontrole pārbauda, vai resori ir pareizi uzskaitījuši savus aktīvus, ieņēmumus, izdevumus, saistības u. c., un tādējādi resoru pārskati sniedz patiesu priekšstatu par to finansiālo un mantisko stāvokli.
Vērtē rīcības atbilstību regulējumam
“Šogad finanšu revīzijas tika veiktas, sekojot jau iepriekšējo gadu laikā uzsāktajai praksei revīziju rezultātā sniegt divu veidu atzinumus – par uzskaites pareizību un par būtisku darījumu atbilstību tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei,” kopsavilkuma ziņojuma ievadā skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Pastiprināta koncentrēšanās uz atbilstības jautājumiem ir jauna pieeja, kas nostiprināta Valsts kontroles stratēģijā 2018.–2021. gadam. Iemesls ir vienkāršs – ministriju un centrālo iestāžu grāmatvedības uzskaite pēdējos gados tikusi pakāpeniski sakārtota. Tās kvalitāte, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījusies – Valsts kontrole nav konstatējusi ne būtiskus uzlabojumus, ne arī situācijas pasliktināšanos. Negatīvi atzinumi vai atteikumi sniegt atzinumu vairs nav konstatēti.
“Vienlaikus rīcības atbilstība tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un labajai praksei joprojām ir uzskatāma par vienu no mūsu valsts pārvaldes izaicinājumiem, ar kuru ir jāstrādā. Par to liecina arī šī gada revīziju rezultāti – no 31 pārbaudītā darījuma atzinumus ar iebildi, negatīvus atzinumus vai atteikumus sniegt atzinumu bijām spiesti sniegt 9 gadījumos. Šogad tieši atbilstošu rīcībpolitiku trūkums un finansējuma izlietošana neatbilstoši sākotnējā piešķīruma mērķiem ir bijis mūsu galvenais klupšanas akmens,” secina E. Krūmiņa.
Nesakārtots atlīdzību un izdienas pensiju jautājums
Izlases veidā vērtējot atlīdzības jautājumus, Valsts kontrole konstatējusi atkārtotus Atlīdzības likuma pārkāpumus vairākos resoros. Lai arī veikta virkne pasākumu atlīdzības sistēmas pilnveidošanai valsts pārvaldē, tomēr Atlīdzības likuma mērķis panākt, ka darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, nav sasniegts.
Konstatēta virkne neatbilstību atlīdzības aprēķināšanā un gadījumi, kad rīcība ar finanšu līdzekļiem ir bijusi nelikumīga. Piemēram, iekšlietu nozarē nelikumīgi ir radīta iespēja Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram vienlaikus saņemt gan amata atalgojumu, gan izdienas pensiju, tā septiņu gadu laikā izdienas pensijā saņemot vairāk nekā 170 tūkstošus eiro. Šis fakts vēlreiz apliecina, ka izdienas pensiju politikas sākotnējais mērķis ir novecojis, jo persona uzreiz pēc izdienas pensijas piešķiršanas bez pārtraukuma turpina strādāt un tai nav bijis nepieciešams pat pārkvalificēties. Tādā veidā izdienas pensija ir tikai papildu ienākumu avots par iepriekš profesijā nostrādāto laiku. Valsts kontrole par nepieciešamību izvērtēt valsts izdienas pensiju politiku ir vērsusies arī atbildīgajā Saeimas komisijā.
Pretlikumīgi un nelietderīgi naudas balvās izlietots 1,4 miljoni eiro no tagad jau likvidētās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas budžeta. Savukārt vienā no Kultūras ministrijas padotības iestādēm – S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā – Valsts kontroles revidenti konstatējuši, iespējams, fiktīvu nodarbinātību un risku, ka fiktīvi nodarbinātajam nelikumīgi aprēķināta atlīdzība gandrīz 13,5 tūkstošu eiro apmērā.
Arī citos resoros pieļautas neatbilstības prēmiju un piemaksu piešķiršanā, tās piešķirot bez normatīvajos aktos noteiktā pamatojuma.
Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites nepilnības
Veselības ministrija arvien nav atrisinājusi vēsturisko situāciju saistībā ar kapitālsabiedrībām turējumā nodoto nekustamo īpašumu atbilstošu uzskaiti. Arī normatīvajiem aktiem atbilstoša inventarizācija, kurā skaidrotas neatbilstības, nav veikta, tāpēc revidenti nevarēja gūt pārliecību par veselības nozares nekustamo īpašumu vērtību, nolietojumu, īpašumtiesībām un klasifikāciju. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites trūkumi konstatēti arī Latvijas Universitātē.
Nelietderīgi tēriņi iepirkumu jomā
Pirms Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas likvidācijas tā nelietderīgi izlietojusi vairāk nekā 200 tūkstošus eiro dažādiem reklāmas, sabiedrisko attiecību, juridiskajiem, IT un citiem pakalpojumiem, kas nebija nepieciešami, ņemot vērā Ministru kabineta pieņemto lēmumu par augstskolas likvidāciju.
Nepārdomāta budžeta plānošana, iekšējās kontroles trūkums, neefektivitāte
Papildus uzskaites pareizības pārbaudēm Valsts kontrole finanšu revīziju ietvaros veic arī būtisku darījumu atbilstības pārbaudes. Balstoties risku analīzē, šogad pārbaudīti 20 atbilstības jautājumi 14 resoros, kā arī viens kopējs atbilstības jautājums 11 resoros, kuriem piešķirts finansējums Latvijas valsts simtgades svinībām. Valsts kontrole vērtēja, vai 2017. gadā piešķirtais tiek izmantots atbilstoši tā mērķim. Par katru atbilstības jautājumu resoriem tiek sniegts atsevišķs atzinums.
Valsts kontroliere, apkopojot atbilstības pārbaužu rezultātus, īpaši uzsver nepieciešamību kvalitatīvāk plānot valsts budžetu un novērst gadījumus, kad finansējums tiek pieprasīts vienam mērķim, bet izlietots citām vajadzībām: “Tendence, kad nauda tiek piešķirta neatliekamiem pasākumiem, piemēram, valsts robežas iekārtošanai, bet pēc tam pārdalīta citiem mērķiem, neliecina par kvalitatīvu budžeta plānošanu un pieļauj valsts budžeta līdzekļu izlietojumu tādiem pasākumiem, kam finansējums piešķirts mazākā apmērā vai arī, iespējams, vispār netiktu piešķirts. Tā ir slikta prakse, kam Valsts kontrole nevar piekrist.”
Kopumā par 2017. gada pārskatos vērtētajiem atbilstības jautājumiem Valsts kontrole sniegusi 22 atzinumus bez iebildēm un deviņus modificētus atzinumus, tai skaitā atteikumu sniegt atzinumu jautājumos, kur revidenti nevarēja iegūt pietiekamus pierādījumus un pārliecināties par darījumu atbilstību.
Revidenti nevarēja gūt pietiekamus pierādījumus un pārliecināties par darījumu atbilstību izvirzītajiem kritērijiem divos jautājumos Zemkopības ministrijā par kopējo summu 16,8 miljoni eiro. Revidenti atteikušies sniegt atzinumu par lietavu izraisīto plūdu kompensāciju izmaksu un to administrēšanas izdevumu atbilstību normatīvo aktu prasībām gandrīz 15 miljonu eiro apmērā. Tāpat nebija iespējams sniegt atzinumu par Valsts augu aizsardzības dienesta pakalpojumu cenrāža ekonomisko pamatojumu un atbilstību normatīvajiem aktiem.
Atzinumi ar iebildi par kopējo summu 63 miljoni eiro sniegti Iekšlietu ministrijai jautājumā par jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, Izglītības un zinātnes ministrijai par citu prioritāro pasākumu finansējuma izlietojuma uzraudzību, Satiksmes ministrijai par elektromobilitātes infrastruktūras izveides un uzturēšanas finansējumu un Veselības ministrijai saistībā ar ierēdņu rotāciju.
Negatīvi atzinumi par kopējo finansējuma summu 11,1 miljons eiro sniegti Iekšlietu ministrijai par Eiropas Savienības ārējās robežas Latvijā demarkācijai, iekārtošanai un uzturēšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu, Labklājības ministrijai par jauno politikas iniciatīvu ietvaros pieprasītā papildu finansējuma pamatojumu un izlietojumu potenciālo adoptētāju apmācībai, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumu īstenošanu.
Latvijas valsts simtgades svinību tēriņi
Cita starpā Valsts kontrole vērtēja, cik no 2017. gadam paredzētā kopējā finansējuma Latvijas valsts simtgades svinībām, t.i., 59,1 miljona eiro, faktiski ticis izlietots. “Nevērtējām simtgades pasākumu lietderību vai kvalitāti, bet tikai finansējuma izlietojuma atbilstību mērķim. Līdzīgas pārbaudes turpināsim arī nākamo gadu finanšu revīzijās,” uzsver valsts kontroliere.
Izlases veidā pārbaudot izlietoto finansējumu, revidenti nav konstatējuši finansējuma piešķiršanas neatbilstības saistībā ar valsts simtgades svinībām. Tomēr Valsts kontrole vērsīs Ministru kabineta uzmanību uz dažām sistēmiskām nepilnībām valsts simtgades pasākumu finansēšanas uzraudzībā. Aprēķinus par Latvijas valsts simtgades pasākumu finansējumu nav iespējams veikt pilnīgi, jo Ministru kabinets paredz Kultūras ministrijai apkopot informāciju tikai par līdzekļiem no budžeta programmas “Latvijas valsts simtgades programma”, t.i., 32,2 miljoniem eiro, bet par pārējiem 26,9 miljoniem eiro, ko iestādes paredzējušas tērēt pašas no saviem līdzekļiem (pašfinansējuma daļa), atskaites netiek prasītas. Līdz ar to Kultūras ministrijas rīcībā nav un, ja nekas nemainīsies, arī nebūs pilnīgas un pietiekamas informācijas par visiem no valsts budžeta līdzekļiem finansētajiem simtgades pasākumiem. 2016. gadā Ministru kabinets pieņēma zināšanai, ka Latvijas valsts simtgades pasākumi izmaksās 59,1 miljonu eiro, bet nedz pats Ministru kabinets, nedz sabiedrība par faktisko šīs summas izlietojumu nevarēs saņemt pilnīgu un patiesu informāciju.
Valsts kontroles revīziju kopsavilkumu iespējams lejuplādēt šeit. Detalizēti katras iestādes revīzijas pārskatu var meklēt Valsts kontroles mājaslapas sadaļā “Revīzijas”.
